Romāns kā pierakstīta dzīve


Sandro Veronēzī - Pagātnes spēksNesen izdotais itāļu rakstnieka Sandro Veronēzi romāns ”Pagātnes spēks”, kas lasītājus sasniedzis ”Jāņa Rozes apgāda” paspārnē, Daces Meieres tulkojumā, mani, kā jau ierasts, uzrunāja ar simpātisko vizuālo noformējumu. Jāatzīst, ka šī bija mana pirmā tikšanās ar Veronēzi, lai gan iepriekš latviski tulkotas vēl divas viņa grāmatas (”Rāmais haoss” (2010) un ”XY” (2012) ), un labus vārdus par atzīto autoru biju dzirdējusi vairākkārt.

No grāmatas anotācijas:

”Romāna galvenais varonis ir četrdesmitgadnieks Džanni Ordzans, atzīts bērnu grāmatu autors un gādīgs ģimenes tēvs. Džanni rāmā dzīve tiek satricināta dienā, kad viņu uzrunā dīvains taksists, kas zina viņa privātās dzīves sīkumus. Viltus taksists apgalvo, ka ir bijis rakstnieka nesen mirušā tēva labākais draugs un tēvs nemaz nebija tas, par ko visi viņu uzskatījuši. Sāk drupt Džanni stabilās dzīves sargājošās sienas, ko viņš neatlaidīgi būvējis ap sevi un savu ģimeni. Līdz ar apjausmu par ieilgušu radošo krīzi viņu mazpamazām pārņem stindzinoša atklāsme par nebeidzamu izlikšanos, kurā allaž piedalījies arī viņš pats, naivi meklēdams rimtu un harmonisku dzīvi. Rakstnieks aptver, ka citāds izrādās ne vien mirušais tēvs un sieva, bet arī viņš pats un paša pieredzētā pagātne.”

Grāmata sākas ar daudzsološu intrigu – kas ir dīvainais taksists? Kas viņam zināms par Džanni dzīvi? Vai galvenais varonis patiešām saskāries ar draudiem? Stāstam turpinoties, šī intriga pamazām atslābst, novirzot lasītāja uzmanību no potenciālajiem fiziskajiem draudiem varoņa ģimenei, uz ne mazāk nozīmīgajiem emocionālajiem pārdzīvojumiem varoņa iekšējai pasaulei. Neviens taču nenoliegs, ka ir sasodīti grūti pārvērtēt jau iepriekšpieņemtas patiesības? Neviens taču nenoliegs, ka pagātnes pārrakstīšana ir smags process?

Par laimi, ”smags” šajā grāmatā ir tikai galvenā varoņa pārdzīvojums, jo Veronēzi rakstības stils ir apbrīnojami raits. ”Pagātnes spēks” ir viena no tām retajām grāmatām, kuru izlasīju pat nepamanot, ka to daru. Lai gan romāns nevar lepoties ar notikumu gūzmu, ikkatra situācija aprakstīta tik detalizēti, ka nerodas šaubas – fiziskā robeža, kas šķir lasītāju no literārā varoņa ir sagruvusi laba stāstnieka priekšā.

Veronēzi atļaujas arī parotaļāties ar lasītāju (piemēram, brīdī, kad parasti mierīgais Džanni uzzina satricinošus jaunumus, romānā pazūd pieturzīmes un gluži nekontrolētā domu plūsmā parādās galvenajam varonim neraksturīgi vulgāri izteicieni), taču šī spēle, saprotams, ir apzināta un nerada jautājumus, drīzāk piešķirot papildus emocionālo intensitāti.

Brīžam romānā uztaustāma ironijas dzirksts, autors plaši izmanto dažādas kinofilmu atsauces, garšīgi apraksta itāļu virtuvi un palutina lasītāju ar fragmentiem no Džanni rakstītā romāna, kurā atspoguļojas protagonista tā brīža iekšējie pārdzīvojumi (visnotaļ neparastā veidā, jo Džanni ir bērnu grāmatu autors un problēmas, kas skārušas viņu, pārnestas bērnu pastāstiņu kontekstā, iegūst teju vai traģikomisku nokrāsu).

”Pagātnes spēks” ir neparasts romāns. No vienas puses, tas ir ļoti vienkāršs – nenotiek nekas avīžu virsrakstu cienīgs. No otras puses, šis romāns ir pilnvērtīgs kāda cilvēka dzīves posma atspoguļojums. Pierakstīts līdz pat pēdējai domai, radot iespaidu, ka autors uz papīra uzzīmējis pašu dzīvi.

9

4 komentāri

  1. Uz šo romānu jau ilgāku laiku metu acis, jo ļoti patika viņa iepriekšējais romāns “XY”, kuru, starp citu, ļoti iesaku izlasīt. (“XY” viennozīmīgi ir mana mīļākā pagājušā gadā lasītā grāmata.)
    Tikai ar “XY” ir tā, ka tam nav tāda asi novilkta nobeiguma – viss paliek miglā tīts, bet tieši tā, manuprāt, ir tās grāmatas odziņa.
    “Pagātnes spēkam” arī kaut kad šogad būs jāpieķeras klāt.

    Like

    1. Neskatoties uz labajām atsauksmēm, pie ”XY” līdz šim neķēros, jo mani nekad nav īpaši saistījuši tādi izteikti kriminālie sižeti. Tagad izlasot ”Pagātnes spēku” un secinot, ka man Veronēzi stils tik ļoti iet pie sirds, domāju, ka būs tomēr jāizlasa arī ”XY”.

      Par tām miglainajām beigām – tās man lielākoties patīk (ja vien autors ir sava amata pratējs), jo atstāj vietu interpretācijai.

      Like

  2. Dīvaina grāmata, bet mani ļoti uzrunāja. Patika tā vieta bez pieturzīmēm, tik iederīgi un dzīvei pietuvināti!

    Like

    1. Jā, man arī ļoti patika tā nekontrolētā, bez-komatu domu plūsma. Labs paņēmiens, kā parādīt haosu varoņa galvā,.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: