Radības kronis nogāzts no troņa. Mišels Feibers ”Svešā ādā”


Mišels Feibers - Svešā ādāAsinis stindzinošs zinātniskās fantastiskas trilleris pavisam noteikti nav tas, ko es sagaidīju no holandiešu izcelsmes rakstnieka un mana iemīļotā viktoriāņu romāna ”Ziedlapiņas tumši sārtās un baltās” autora Mišela Feibera. Tomēr tieši ar to nākas saskarties, lasot vienu no autora agrīnajiem darbiem – 2001. gadā izdoto romānu ”Svešā ādā”. Grāmata, kura bibliotēkas plauktā jau tikusi labi apņurcīta, aplieta ar kafiju (es vismaz ceru, ka tā bija kafija) un apdalīta par trim lappusēm tās viducī, manu uzmanību notvēra pateicoties gauži banālam iemeslam – nesen pēc romāna motīviem uzņemta filma Under the Skin, kuru manas acis ļoti kāroja redzēt. Lai atļautu sev šo prieku, nolēmu, ka visupirms būtu vērts iepazīties ar pašu literāro darbu.

Šoreiz nelieli spoileri. Bet patiešām nelieli. Un patiešām tikai šoreiz.

Pa līkumotajiem Skotijas ceļiem piesardzīgi, bet neatlaidīgi kursē sarkana Corolla.  Tajā sēdošā sieviete labprāt uzņem ceļiniekus. Tiesa, tikai izlases kārtībā. Jaunus, spēcīgus un vientuļus vīriešus. Bez darba, bez ģimenes, bez līdzcilvēkiem, kas tos varētu meklēt, šie stopotāji viens pēc otra iekāpj lēnīgajā automašīnā, lai no tās vairs nekad neizkāptu. Šo vīriešu stāsti ir dažādi, tāpat kā viņu attieksme pret savu (pa)vedēju. Taču intriga par noslēpumainās mednieces patiesajiem nodomiem saglabājas vēl labu brīdi. Kas ir šī sieviete? Ko tā nodara noklīdušajiem vīriešiem?

Romāna galvenā varone Iselija ir neliela auguma būtne ar garām, mezglainām rokām, izteikti lielām krūtīm un biezām brillēm, kam būtu jāpaslēpj viņas neparastās acis. Kādēļ gan šīs acis būtu jāslēpj? Jo Iselija nav no šīs planētas un šis ķermenis nav Iselijas ķermenis. Taču apgalvot, ka šī nianse pilnībā izskaidro romāna nosaukumu ”Svešā ādā”, būtu pārāk vienkārši. Sveša nav tikai āda, kurā Iselija ir spiesta dzīvot. Iselijas prātā sveša ir šī planētā, sveši ir šīs planētas iedzīvotāji, kas viņas lielajās acīs līdzinās tik vien kā dzīvniekiem. Svešas ir emocijas, kuras šeit iespējams pieredzēt, svešs ir vārds ”žēlsirdība”.

”Svešā ādā” diezgan acīmredzami norāda uz cilvēces dubulto morāli. Kā būtu, ja mēs no radības kroņa pārtaptu vien par posmu barības ķēdē, tiem radījumiem, kas apveltīti ar, viņuprāt, daudzkārt augstāku intelektu (taisnības labad gan jāpiebilst, ka arī ar līdzīgām sociālajām problēmām)? Iespējams, tieši šis jautājums padara romānā rakstīto tik neērtu, brīžiem nepatīkamu vai pat šķebinošu. Taču tā nebūt nav vienīgā kutelīgā tēma, kurai Feibers pieskaras šī stāsta ietvaros.

Līdzīgi kā Ziedlapiņās, arī šajā romānā autors nodarbojas ar vīrieša un sievietes attiecību/lomu preparēšanu zem palielināmā stikla. Vienīgā atšķirība – šajā stāstā eksperimentam pakļautās vardes uzšķēršana brīžiem ir visai grafiski attēlota. Negaidiet mīlestību. Negaidiet rozes un putu vannas ar mandeļu eļļu. Negaidiet lielisko vīrieti vai krāpjošo nelieti. Situācija, kādā atrodas Iselija pieprasa vien aukstu dušu un skuvekli pirms kārtējās darba dienas. Un arī upuri. Vai, labākajās dienās – vairākus.

Iseliju ir grūti nodēvēt par antivaroni, tai pat laikā ir grūti just viņai līdzi, jo šī citplanētiete lasītāja acīs ir tik pat svešāda, kāda ir romānā aprakstītā pasaule pašas Iselijas acīs. Tāpat Iseliju ir grūti nodēvēt arī par spēcīgu vai vāju sievieti, jo viņas rīcības iemesli mainās atkarībā no puses, kurā izvēlamies nostāties, un ādas, kuru paši izvēlamies piemērīt. Tiesa, lasot šo romānu, un sekojot līdzi Iselijas domu gājienam, prātā var iešauties vārdu salikums ”vīriešu nīdēja” (un tās atmaskošana). Tai pat laikā, šāda trivializēšana nedarītu godu samērā sarežģītajam ideju karuselim, ko Feibers ir mēģinājis iekļaut vienā pretrunu plosītā sižetā, vienā pretrunu plosītā pasaulē.

Šis ir savdabīgs romāns. Savā ziņā atrauts no ikdienības, tas nes sevī globālu ideju, aicina aizdomāties par mūžveco sociālo netaisnību un pārskatīt cilvēcības postulātus. Tas pietuvina kameru arī attiecībām starp abiem dzimumiem, kā uzskates līdzekli neizmantojot vis ierasto mīlestību, bet gan noziegumu. Taču, neskatoties uz to visu, romāns tik un tā paliek emocionāli atsvešināts un savā ziņā auksts literārais piedzīvojums. Varbūt arī lasītāja empātijai šajā gadījumā pienāktos kļūt globālai, ne fokusēties uz pārīti nabaga varoņu?

Saprotams, ir dažas literārās blusas, kas koda man ausīs šī romāna lasīšanas laikā. Piemēram, man personīgi nepatika romāna beigas, man nepatika fakts, ka lasītājam netiek dota iespēja kosmiski paceļot un iepazīt Iselijas mājvietu. Beigu galā, man nepatika arī nelabums, kas mani piemeklēja atklāsmē par notiekošo. Tomēr visi šie ”nepatika” kaut kādā mērā pazaudēja savu segumu provokatīvās idejas priekšā. Acīmredzot dažkārt ir nepieciešami citplanētieši, lai cilvēks paskatītos uz sevi no malas.

7

6 komentāri

  1. Es uzķēros uz šīs grāmatas. Uzķēros un itin visa – uz grāmatas vāka, anotācijas, pirmajiem teikumiem, uz daudzsološā paraksta “mūsu jaunā gadsimta “Dzīvnieku ferma””. Izklausījās īsti manā gaumē, nezinot īsti neko par sižetu, likās, ka zinu, ko gaidīt, tomēr tiku pārsteigta nesagatavota. Tā bija vienīgā grāmata, kuru kā izbijusi veģetāriete aiz nelabuma gribēju mest pret sienu. Un tomēr pietiekami provokatīva, lai neapstātos un izlasītu (man jau likās, ka pārsteigt mani ir grūti). Man patika tavs apzīmējums, ka romāns ir “auksts literārs piedzīvojums”. Dvu trīs gadu laikā kopš “Svešās ādas” izlasīšanas sajūtas ir nedaudz jau “atkusušas”.

    Like

    1. Pilnīgi piekrītu, ka Feibera provokācijas nostrādā. Arī es nebiju domājusi, ka grāmata mani varēs šokēt vai izraisīt pat fizisku nelabuma sajūtu, bet es tik un tā turpināšu to lasīt. Man šķiet, šo darbu var lasīt pat vairākas reizes. Mani nepameta sajūta, ka tekstam ir vairākas sīkas niansītes un slāņi, kurus viegli pazaudēt lielās, globālās un briesmīgās idejas priekšā. Domāju, ka es varētu šo pārlasīt pēc pāris gadiem un palūkoties, ar kādām sajūtam šo romānu sveiktu tad.

      Like

  2. Paldies par apskatu – interesants un daudzos punktos piekrītu. Lai gan lasīju angliski un ļoti, ļoti sen ap 2005.gadu. Sajūtas nav mazinājušās un uzjundīja ļoti noskatoties nesen filmu. Un jāteic, ka šis ir tas gadījums, kad pat ir ļoti vēlams vispirms izlasīt grāmatu un tikai tad redzēt filmu. Jo nācās man diskutēt ar cilvēku, kurš nebija grāmatu lasījis un filmu totāli un galīgi nokritizēja. Filma patiks tiem, kas ir lasījuši grāmatu – tā man vismaz liekas. Un īpaši jau Scarlett Johansson mīlētājiem 🙂 ar sveicieniem no Briseles, SM

    Like

    1. Noskatījos arī filmu, šķiet tikai ar kādu 24 h intervālu pēc grāmatas izlasīšanas. Jāsaka, ka skatoties man bija pagrūti tikt garām mūžīgajai ”grāmatā tā nebija” sajūtai (iespējams, ka vajadzēja tomēr ieturēt lielāku pauzi starp lasīšanu un skatīšanos), taču nu jau kāds laiciņš ir pagājis un es sāku filmu uzlūkot nedaudz citādā gaismā. Tiesa, man ne visai patika filmas noslēgums (tāpat kā grāmatas), taču vizuālais stils visas filmas garumā – lūk, tas bija krietni gaumīgāk ieturēts nekā Feibera raksturotais (biju atvieglota, ka filmā nenācās redzēt vīriešu fermu). Un jā, Johansone kā vienmēr burvīga 🙂

      Like

  3. Goda vārds, es grāmatu atgriezu bibliotēkā labā stāvoklī 🙂 Kāds būs pacenties pēc manis….Vai arī Tev būs gadījies kāds cits eksemplārs.
    Feibers mani pārsteidza, negaidīju tik šķebinošu darbu un tik atšķirīgu no Ziedlapiņām. Filmu vēl neesmu redzējusi, bet noteikti skatīšos.

    Like

    1. Jā, gan jau, ka kāds būs kārtīgi palasījis to manu eksemplāru pie kafijas krūzes 🙂 Ņemot vērā, filmas popularitāti, nebrīnītos, ja grāmata tagad būs izgājusi cauri vēl kādām rokām pēc Tevis un pirms manis.
      Filma…nu jā, tur ir ko padomāt. Es jau kādu brīdi ļauju tai ”nosēsties” pirms atsauksmes pabeigšanas. Diezgan sarežģīts kino gabals, visas iespējas būt no tiem love/hate variantiem.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: