10 literārās mīlestības

Pasaulē ir daudz grūtu jautājumu. Kā radās Visums? Kāpēc ”Greja piecdesmit nokrāsas” kļuva populāras? Un kāpēc joprojām neviens nav izdomājis veidu, kā pasargāt brilles no aizsvīšanas (meloju – kāds tomēr to esot izdomājis!)? Teorētiski sastādīt desmit dzīvei nozīmīgu grāmatu sarakstu nevajadzētu būt vienam no šiem bezgalīgi grūtajiem jautājumiem. Teorētiski.

Kā gan izvēlēties tikai desmit savas dzīves nozīmīgākās literārās aizraušanās, kuras agrāk vai vēlāk pārtapušas uzticīgā mīlestībā? Kā gan izvēlēties tikai desmit grāmatas, kuras tevi, kaut pastarpināti, ir veidojušas par to cilvēku, kas esi tagad? Ņemot vērā, ka, kaut kādā mērā mūs ietekmē itin viss, ko izlasām, izdalīt grāmatas, kas ietekmējušas personību šķiet krietni vien grūtāk, kā vienkārši atrast desmit iemīļotākos literāros darbus. Tomēr blogosfēra ir pacentusies par šī jautājuma pacelšanu dienasgaismā, Spīganai aizsākot akciju:

”Katrs nosauc 10 grāmatas, kas visvairāk ir ietekmējušas vai izmainījušas viņa dzīvi, grāmatas, kurām ir bijusi liela emocionāla nozīme, un varbūt pie katras ieliek nelielu komentāru par to, kāpēc un kādā veidā, bet pēc tam nominē trīs citus blogerus, kas dara to pašu.”

Paldies Bārbalai un Norellei par grāmatu stafetes kociņa nodošanu manās rokās. Sava mūža svarīgākās grāmatas mēģināju pierakstīt hronoloģiskā secībā, sākot ar pašām senākajām personības skolotājām.

1. Dodija Smita – ”101 dalmācietis”

Leģenda vēsta, ka šī ir pirmā bērnības grāmata, kuru no vāka līdz vākam izlasīju pašas spēkiem. Vai vismaz pirmā grāmata, kura man iepatikās tik ļoti, ka gribēju lasīt arī visas pārējās jebkad izdotās grāmatas visā plašajā bērna pasaulē.

2. Dž. K. Roulinga – ”Harija Potera” grāmatu sērija

”Skaidrs, ka viss notiek tikai jums galvā, Harij, bet vai tad tāpēc būtu jāiedomājas, ka tas nav pa īstam?”

Tik skaidri, it kā tas būtu noticis vēl šodien, atceros vakaru, kad mamma man atnesa tolaik skandalozo grāmatu, kuru daudzi jau bija paspējuši norakstīt kā bērniem nepiemērotu. Izrādījās, ka tās ”kaitīgās burveklības”, kas grāmatā bija aprakstītas, man nāca tikai par labu, jo savos 11- 12 gados, lasot par vienaudzi Hariju, mazā burvju zēna stāstu burtiski ”apriju” pāris vakaros un saslimu ar (grāmatu) maģiju uz mūžīgiem laikiem. Iespējams, tas izklausās dīvaini, taču tieši Roulingas grāmatas man šķiet vistuvākās no visa šī saraksta, jo tieši Harijam lielā mērā jāpateicas par to, ka atklāju sevī vēlmi rakstīt.

3. Luīza Meja Elkota – ”Mazās sievietes”

Šajā grāmatā vienkārši ir kaut kas īsts. Īstas ģimeniskuma saites un īstas vērtības. Bērnībā pārlasīta neskaitāmas reizes.

4. Oskars Vailds – ”Doriana Greja ģīmetne”.

Ģēnijs dzīvo ilgāk par skaistumu.”

Šī gan nav tipiska pusaudžu literatūra, tomēr mana ar gotiku un viktoriānismu aizrāvusies sešpadsmitgadnieces sirds alkaini uzsūca katru Vailda vārdu stāstā par jauno narcisu Dorianu.

5. Margareta Mičela – ”Vējiem līdzi”.

Sveika, ASV vēsture, sveiks, krinolīn un sveika, Skārleta, kas domās par visu rīt! Nav daudz grāmatu, kuras mēdzu pārlasīt, taču Mičelas stāstu vairākkārt esmu ņēmusi rokās i padsmitnieces naivumā, i divdesmitgadnieces iedomātajā nopietnībā, un droši vien ņemšu rokās arī kādā no nākamajām desmitgadēm sazin kādā ”ismā”. Vai jau teicu, ka Rets Batlers ir viens no maniem visu laiku mīļākajiem literārajiem tēliem?

6. Džons Faulzs – ”Kolekcionārs”.

Jau atkal grāmata, kas saistīta ar manis pašas rakstīt-gribēšanu. Ar Faulza daiļradi pirmo reizi iepazinos ”Prozas meistardarbnīcu” ietvaros un bija vajadzīgas tikai pāris grāmatas, lai secinātu – ”kad izaugšu liela”, gribu rakstīt kā viņš. Diemžēl dzīve ir skarba un Faulza reinkarnācija mani nav piemeklējusi, tomēr savu pirmo nopietnāko stāstu es uzrakstīju tieši iedvesmojusies no ”Kolekcionāra”.

7. The Fault in Our Stars by John Green.

Voracious ambition of humans is never sated by dreams coming true, because there is always the thought that everything might be done better and again.”

Ir tikai dažas grāmatas, kas liek raudāt. Vēl mazāk ir to, kas liek vienlaikus arī smaidīt.

8. Jānis Joņevs – ”Jelgava 94”.

Ziniet to sajūtu, kad šķiet, šī grāmata ir uzrakstīta tieši jums? Nelasījusi atsauksmes, neko nezinot par autoru, gandrīz neko nezinot par pašu stāstu, kaut kādu mistisku metālmūzikas dievu vadīta, es tik un tā zināju, ka man šī grāmata ir obligāti jāizlasa. Varētu teikt, ka šī ir kļuvusi par pirmo (latviešu autora) grāmatu, kas uzrunājusi mani tik personiskā līmenī.

9. Sūzana Keina – ”Klusie ūdeņi.” (”Quiet”)

Mana mūža pirmā audio grāmata izrādījās arī grāmata, kas ieveda mani interesantajā non-fiction pasaulē.

10. Mariama Petrosjana – ”Nams, kurā…”

Grāmata kā mīkla, grāmata kā mozaīka, grāmata kā noslēpums, grāmata, kā valodas bagātības vācele, grāmata kā glezna, grāmata kā sajūta. Sirreāla, dažkārt groteska, ļoti sarežģīta un ļoti skaista.

---

Tā kā šajā grāmatu stafetē finišēju visai vēlu, un man vēl nav bijis vaļas izlasīt visu kolēģu blogeru grāmatu desmitniekus (to nav mazums – visi šonedēļ dikti čakli!), ceru, ka savās nominācijās neatkārtošos. Labprāt nododu stafeti Mēnessmeitēnam, Lāsmai un Grāmatu tārpam. Kā arī jebkuram neredzamajam Tējtasītes lasītājam, kurš vēlētos izteikties par savām visdārgākajām : )

Birkas: blogu stafete, grāmatas, grāmatu blogi