Reičela Džoisa – ”Harolda Fraja neticamais svētceļojums”


Reičela Džoisa - Harolda Fraja neticamais svētceļojumsKādu dienu Harolds Frajs saņem vēstuli no savas bijušās darba kolēģes Kvīnijas Henesijas. Vēstulē sieviete paziņo, ka viņai ir vēzis un viņa mirst. Sešdesmit trīs gadus vecais Harolds šo vēstuli tik ļoti ņem pie sirds, ka pēkšņa impulsa vadīts, tā vietā, lai aiznestu savu atbildes vēstuli tikai līdz pastkastītei, nolemj doties pie sirdzējas pats. Turklāt pilnīgi nesagatavojies, gluži parastā apģērbā un mīkstajās kurpēs. Ar pilnu apņēmību – kamēr vien viņš turpinās iet, Kvīnija dzīvos.

”Harolda Fraja neticamā svētceļojuma” autore, britu rakstniece Reičela Džoisa ir vairāku raidlugu autore (sākotnēji arī Harolda stāsts bija paredzēts lugas formātam), kas romānu rakstniecībai nopietnāk pievērsusies pēc 20 gadus ilgas karjeras teātrī un televīzijā. Šis ir autores debijas romāns. Turklāt tas ir veltīts rakstnieces ar vēzi slimajam tēvam. Zinot šo faktu, ir ļoti grūti palikt vienaldzīgam pret stāsta varoņiem, kurus tieši vai netieši tomēr apēno nāvējošās slimības nokrāsa. Lai gan sākotnēji romāns maskējas, kā gluži nekaitīga (bet ļoti gara) pastaiga cauri Anglijas pastkartīšu cienīgajām pilsētiņām, svētceļojuma noslēgums šķiet sevī iekļaujam tādu kā emocionālo laika bumbu.

Sava pašpasludinātā svētceļojuma laikā, Harolds iepazīstina lasītāju ar savu atmiņu arhīvu. Mēs uzzinām gan par vecā angļu džentlmeņa izjukušo laulību, gan sliktajām attiecībām ar dēlu, gan viduvējo darbu, kuru viņš bez īpaša entuziasma veicis visu dzīvi. Ceļojot kopā ar Haroldu, cauri Anglijas simpātiskajiem celiņiem un kaucošajām šosejām, mēs sastopamies arī ar dažādiem cilvēkiem un viņu likstām. Tieši sarunās ar šiem nejaušajiem garāmgājējiem Harolds gūst jaunas atziņas un no paguruša pensionāra kļūst par vitālu personību ar sirdī degošu mērķi, kas romāna noslēgumā, protams, atklājas gluži citāds, kā bijis sākumā.

Šī ir grāmata, kas sākotnēji šķiet sarakstīta vēsā angļu mierā. Iespējams, tieši šis miers kalpo par iemeslu tam, ka grāmatas pirmajā pusē lasītāja acu plaksti brīžiem kļūst visai smagi. Tai pat laikā nekādi nevar noliegt bagātīgo psiholoģisko portretējumu, ko autore ielikusi Harolda un arī viņa sievas Morīnas tēlos. Vecs vīrs, kas dodas cauri valstij, lai apciemotu jaunības dienu paziņu, kas turas pie pēdējā dzīves pavediena, nepavisam nav parasts protagonists, lai cik parasta arī nebūtu bijusi viņa līdzšinējā dzīve.

Manuprāt, katrai grāmatai ir sava vecuma auditorija. Es, tāpat kā ikviens regulārs grāmatu lasītājs, esmu lasījusi darbus, kuros galvenie varoņi ir dažādu gada gājumu pārstāvji (nemaz nerunājot par to, ka dažkārt tie ir bērni, mājas vai suņi), tomēr grāmatas, kuru galvenie varoņi ir seniori pie mana lasāmplaukta rindā nebūt nedrūzmējas. Līdz ar to varētu sacīt, ka šī Džoisas romāna lasīšana man bija sava veida izaicinājums. Nešaubos, ka romāns ir literāri augstvērtīgs (nominācija Bukera prēmijai tomēr kaut ko nozīmē), taču aizverot pēdējās lappuses, mani tomēr nepamet doma, ka šo stāstu visā tā emocionālajā potenciālā es spēšu novērtēt tad, kad arī manas dzīves bagāža būs kļuvusi pār pāris desmitgadēm smagāka.

Iesaku tiem literāro dzīvesstāstu cienītājiem, kuri nebaidās no mīlestības un nožēlas klātbūtnes savu grāmatu lappusēs.

8

One comment

  1. […] dienās apkārt zemeslodei; Prospero celle; Baudas meklētāja stāsts; Psalmi ceļojuma beigās; Harolda Freja neticamais svētceļojums; un grāmata par maoisma sākumu […]

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: