Rudens muzikālā debija: Hozier – Hozier (2014)


Hozier_albumPar jauno un daudzsološo īru mūziķi vārdā Hozier, uzzināju vēl vasaras sākumā, nejauši atrodot viņa skaņdarbu Take Me to Church mūzikas servisā Spotify. Noklausoties tikai pāris dziedātāja kompozīcijas, man kļuva skaidrs, ka rudenī solītais debijas albums ar nosaukumu Hozier kļūs par vienu no maniem šī gada gaidītākajiem muzikālajiem notikumiem. Un es nekļūdījos savās cerībās. Ja vien nenotiks brīnums (piemēram, Adele laidīs klajā savu ilgi gaidīto albumu vēl šogad, ne 2015. gadā, vai Pink Floyd visus nonesīs no kājām ar savu atgriešanās dziesmu kolekciju), nešaubos, ka Hozier kļūs par manu 2014. gada mīļāko ierakstu. Jā, es esmu sajūsmā.

Hozier jeb pilnajā vārdā Andrew Hozier-Byrne dzimis 1990. gadā, blūza spēlmaņa ģimenē. Savā pirmajā muzikālajā apvienībā jaunais mūziķis spēlējis jau 15 gadu vecumā, lielāko uzmanību pievēršot gospeļmūzikai, soulmūzikai un, protams, blūzam. Vēlāk studējis mūziku, piedalījies citos muzikālajos projektos, Hozier beidzot nonācis arī līdz sava pirmā EP Take Me to Church izdošanai vēl pagājušajā gada rudenī. Drīz vien tam sekoja dziesmu kompilācija Eden, kas sasniedza klausītājus šī gada pavasarī, savukārt oktobrī fanu ausīm tika nodots debijas albums ar nosaukumu Hozier.

Foto: The Telegraph

Attēls: The Telegraph

Ceļš uz slavas saulīti, paša mūziķa vārdiem izsakoties, ir bijis liels pārsteigums. Plašāku auditoriju īru puisis izpelnījies ar dziesmas Take Me To Church video klipam. Šis video ātri vien savācis milzīgu skatītāju loku, pateicoties aktuālajam tematam par LGBT tiesībām un tā brīža notikumiem Krievijā. Tiesa, neskatoties uz muzikālajiem sasniegumiem, Hozier par savu daiļradi lielākoties izsakās pieticīgi, apgalvojot, ka nebūt negaida fanu pūļus, jo apzinās, ka viņa mūzika neesot ikviena klausītāja tējas tase. Intervijā ar Rolling Stone, Hozier par klipa panākumiem saka:

“At one point it was getting like 10,000 views an hour or something. I remember it quite clearly, just going to bed and kind of freaking out.”

Taču ar vienu virālu video sensāciju vien nepietiek. Mūziķa rokraksts spilgti iezīmējās arī citās viņa balādēs, kurās organiski savijušies folka, blūza un rokmūzikas elementi, kas papildināti ar gotiskām, nedaudz filosofiskām lirikām par tādām mūžīgām tēmām, kā nāve un mīlestība. Un, protams, neizpaliek arī šķipsniņa jaunības domu:

”Cause with my mid-youth crisis all said and done, I need to be youthfully felt, ’cause God I never felt young.”

(Jackie and Wilson)

Ar savu jauno albumu Hozier turpina turēties līdzi hītam Take Me To Church (kuru starp citu rakstījis vesela gada garumā), iekļaujot skaņdarbu kompilācijā ne tikai dziesmas no iepriekšējiem EP (piemēram, manu absolūto favorīti, vārdiski gotisko Work Song, mierīgo From Eden vai blūzīgo Angel of Small Death & the Codeine Scene), bet arī tādus muzikālos un tekstuālos dārgakmeņus, kā Foreigner’s God, lipīgo un kritiķu mīlēto Jakie and Wilson, un gospelisko Sedated. Tāpat, bez enerģētiski piesātinātām, tumšām balādēm, Hozier dvēseliskā balss labprāt papeldas arī mierīgos folka ūdeņos. Piemēram, dziesmās Like Real People Do vai Cherry Wine.

Nobeigumā, citējot pašu Hozier, viņa dziesmā It Will Come Back:

”Don’t let me in with with no intention to keep me
Jesus Christ, don’t be kind to me.
Honey don’t feed me I will come back.”

… no savas puses varu pavisam droši sacīt, ka Hozier ar savu tumši cerīgo rudens noskaņu man savu mūziku ir ”iebarojis” visai pārliecinoši, un tuvākajos gados es noteikti atgriezīšos, lai nogaršotu vēl kādu gabaliņu viņa muzikālās daiļrades.

9

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: