Ģimeniskums starp zvaigznēm – ”Interstellar” (2014)


Atzīšos, ka Inception režisora Kristofera Nolana dažviet par kosmisko operu (space opera) nodēvēto Interstellar es gaidīju ar  lielu nepacietību. Neskatoties uz to, ka kino pēdējos gados mūs ir lutinājis ar lērumu kosmosa un pasaules gala filmu, es allaž ar prieku meklēju un gaidu jaunu zinātnisko fantastiku, kur paslēpties no ikdienības un pie reizes pārdomāt potenciālos nākotnes scenārijus. Turklāt, ja ko tādu piedāvā slavens režisors un laba aktieru plejāde (Metjū Makonahijs, Anna Hetaveja, Džesika Česteina, Maikls Kītons u.c.), tad nākas vien soļot uz kino.

Interstellar poster wide

Lai cik tas arī nebūtu netaisni, Interstellar gadījumā es nespēju izvairīties no salīdzināšanas ar manu aizvadītā gada mīļāko filmu – Alfonso Kuarona Gravity. Jā, Nolana filma ir sižetiski atšķirīga, nemaz nerunājot par kopējo stilu, un to, ka Kuarons savu garadarbu bija nofilmējis tai tik piederīgajā 3 D formātā, taču Nolans pieturējies pie pārbaudītām vērtībām (es gan nebūtu iebildusi arī Interstellar skatīties trijās dimensijās). Taču ieraugot cilvēkus, kas plivinās bezsvara stāvokli, baltus dzelžus, kas jāsavieno vai jāatvieno no citiem, lielākiem vai mazākiem, baltiem dzelžiem, un aktierus, kas kosmosā risina cilvēcei svarīgas dilemmas, gribot negribot, kaut kas sasaucas un atsaucas uz iepriekš redzēto.

ĢIMENE PRET PASAULES GALU

Interstellar pamatā ir vecā labā apokalipse. Taču par laimi (vai nelaimi, ja jums patīk katastrofu filmas), tā netiek pārlieku dramatizēta. Mātei Zemei pacietības mērs beidzot ir pilns. Raža iznīkst, cilvēkiem trūkst pārtikas un putekļu vētras, kas posta ne tikai labību, bet arī elpceļus, ir kļuvušas par gauži ikdienišķu parādību. Šajā, ne visai skaistajā, pasaulē dzīvo Kūpera (Metjū Makonahijs) ģimene – meita, dēls un mirušās sievas tēvs. Nelielā, gāzelīgā mājelē kukurūzas lauka malā (sākotnējas asociācijas ar šausmu filmām? Protams!) viņi kusli velk savas dzīvītes bezcerīgajos apstākļos, līdz desmit gadus vecā meita paziņo tēvam, ka viņas istabā mītot poltergeists. Saprotams, tēvs meitenei netic, taču iztulko dīvainās zīmes uz grīdas kā gravitācijas anomāliju (?), un, sekojot koordinātēm, nekurienes vidū atklāj slepenu NASA laboratoriju.

Interstellar 1

Tā kā Kūpers reiz bijis pilots, kosmosa zinātnieki piedāvā viņam sēsties lielā baltā gaisa kuģī un vadīt misiju pretī jaunu apdzīvojamu planētu meklējumiem. Kūpers piekrīt. Ne tikai tāpēc, ka sirdī vienmēr zinājis – ar vienu planētu viņa dzīvē ir par maz, bet arī tādēļ, ka tuvākajos gados pasaule ies bojā, bet viņš vēlas izglābt savus bērnus. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka mani šī pēkšņi uzradusies pasaules glābšanas motivācija līdz galam nepārliecināja un es krietni pacīnījos ar sevi, lai nepadomātu, ka šī ir kārtējā filma par tēviem, kas pamet bērnus savu ambīciju vārdā. Protams, Kūpera aiziešana no ģimenes izrādās nepieciešama – tā ne tikai atstāj smagas rētas viņa bērnos, bet arī spēlē nozīmīgu lomu tālākajā sižeta attīstībā.

SKAISTIE MELNIE CAURUMI

Runājot par tālāko sižetu, tā atstāts, zinātnieku komandai dodoties jaunu planētu meklējumos, jau daļēji klasificētos kā spoileris, tādēļ lieliem soļiem ejot pāri, piebildīšu vien to, ka Nolans šķietami mēģinājis savienot ģimenes drāmu ar kosmosa zinātni un kaut ko, kas tomēr vairāk vai mazāk iekāpj zinātniskās fantastikas laukā. Brīžiem pārņem jau gaidītā un cerētā mindfuck sajūta, ko mēs tā mīlam prātu mežģījošās filmās, taču lielajā ideju mudžeklī nebūt nav viegli atšķirt melus no patiesības un interpretācijas logs, lai gan atvērts, tomēr šķiet samērā šaurs. Pieļauju, ka cilvēkiem, kas ir tuvāk pazīstami, piemēram, ar relativitātes teoriju, melnajiem caurumiem un tārpejām (wormholes), filma sniegs kādu papildus slāni, kurā ”dzīvoties”. Tomēr nevaru nepiebilst – neskatoties uz to, ka manas zināšanas šajā jomā, ir, maigi sakot, ļoti virspusējas, mani tomēr nedaudz nokaitināja sajūta, ka režisors ar dialogu palīdzību liek aktieriem izskaidrot skatītājam notiekošo gluži kā mazam bērnam, iespējams, tādējādi mēģinot salikt pa plauktiņiem citādi diezgan haotisko teoriju jūkli.

Interstellar photo

Vairākās recenzijās lasāmi atzinīgi vārdi par filmas vizuālo pusi, pietam uzsverot, ka Nolans izmantojis iespējami maz CGI (nemaz nerunājot par zinātniski precīzi vizualizētajām kosmiskajām parādībām). Taču es jau atkal nespēju šo nesalīdzināt ar Gravity, kuras efekti manām acīm šķita par galvas tiesu pārāki. Tomēr Interstellar noteikti ir vairākas ainas, kuras, ja ne gluži aizrauj skatītāja elpu, tad vismaz liek acīm ieplesties. Šādas ainas, kuras paņēmu līdzi savā atmiņā, izejot no kinoteātra, ir pēc skaita trīs. Pirmā ir ceļojums cauri brīnišķīgajai sfēriskajai tārpejai, jaunās galaktikas meklējumos. Otrā ir nolaišanās uz ūdens klātās planētas un bēgšana no visnotaļ liela ”devītā viļņa”. Un trešā aina, kas man visnotaļ atgādināja jau pieminēto Inception – laika atveidošana dimensijās (milzīgs, tuneļveidīgs grāmatplaukts, kurā plivināties Makonahija varonim).

LIELĀ, SAREŽĢĪTĀ CILVĒCĪBA

Interstellar aktieru darbs ir jau paredzami labā līmenī (īpašs prieks par jauno aktrisi Mackenzie Foy, kas tik pārliecinoši attēlo Kūpera meitu bērnībā), tāpat kā tirpas raisošais Hansa Zimmera skaņu celiņš (mūziķis strādājis arī pie Inception un Betmena triloģijas). Filmas notikumu gaitu uzminēt priekšlaicīgi tik pat kā nav iespējams. Vai tas liecina par spēju labi uzturēt intrigu vai vienkārši par māku neiedomājami sarežģīt sižetu? Patiesībā tas nemaz nav svarīgi, jo abos gadījumos šī skatītāja turēšana neziņā ir liels pluss, kas padara Interstellar aizraujošu, pat ja brīžam tā šķiet pārāk izstiepta (gandrīz 3 stundas ilga).

Kopsavilkumā – vai filma ir skatīšanās vērta? Noteikti. Interstellar ir visnotaļ episka, liela drāma, ar kuras palīdzību iespējams ne tikai lieku reizi ielūkoties skaistajā, neizzinātajā kosmosā, bet arī nedaudz izaicināt savu erudīciju, domājot par dažiem zinātniskiem vai pseido zinātniskiem konceptiem. Tomēr vai Nolana filma ir šī gada spožākā zvaigzne pie kino debesīm? Uz šo nav viennozīmīgas atbildes. Lai gan Interstellar neapšaubāmi ir smalki pārdomāts kino darbs, tas nedaudz zaudē tieši tur, kur Gravity savulaik plūca uzvaras laurus – pie pilnasinīgas mūsu pašu cilvēcības atspoguļošanas.

 8

Advertisements

3 komentāri

  1. […] Kinokults iepazīstina ar braļukas nacionālo ķezu Redirected. Pierakstu blogā ir vesels raksts ar šausmu filmām. Tējtasītes blogā par filmu Interstellar. […]

    Like

  2. Es speciāli nelasīju šo rakstu līdz šodienai, kad beidzot varēju aiziet uz kino, un tas notika šodien. Gravity bija mana topa filma, bet šīs abas man velkas kopā tikai divās vietās – sieivetes vizuālā ziņā ir līdzīgas, it īpaši, ja ir skafandros, otrs – darbība notiek telpā ārpus zemes stratosfēras.

    Man filma, protams, bija īsts sladais ēdiens. Lai gan notika gan pāris noziegumi pret zinātni (mierīga lidošana caur atlūzu loku), gan Nolans atļāvās uzrakstīt savu ideju par melnajiem caurumiem mirklī, kad Kūpers nonāk vienā, bet pārējais, reālistiskais attainojums, divu gadu, nevis pusstundas ceļojums līdz saturnamm, planētu daudzveidība, kas atbilst mūsu idejām par to, kādas varētu būt apdzīvojamās ūdens planētas (izņemot tā ūdens planēta. Tur ir problēmas ar ūdens dziļumu un vilņū lielumu). Visu cieņu Nolanam un vienam no izcilākajiem astrofiziķiem, Tornam, kurš strādāja ar vizuālo pusi.

    Vietumis pietrūka stāsts par cilvēkiem uz tā kuģa. No otras puses, tas īsti nebija filmas mērķis. Aizraujoši jebkurā gadījumā.

    Like

    1. Lasīju, ka Nolans tik tiešām ņēmis vērā sava konsultanta padomus, lai iespēju robežās turētos pie zinātnes skatījuma (viņam esot atļauta viena maza atkāpīte ainā ar sasalušajiem mākoņiem – tā nu nekādi nevarot notikt, bet acīmredzot izskatījās pārāk skaisti, lai neiekļautu… 🙂 ).

      Man ļoti patika tā ideja par gadiem ilgo ceļojumu un dažādo laika plūdumu dažādajās planētās. Vienīgais, kas trūka bija tas cilvēciskais aspekts, neskatoties uz to, ka aktieri bija ļoti labā līmenī un ideja arī. Patiesību sakot, man ir visai grūti noformulēt, kas tieši man pietrūka, tomēr viens mazītiņš puzles gabaliņš šķita kaut kur pa ceļam izkritis. Bet varbūt vienkārši jāvaino ”Gravity”, kas mani bija paguvusi izlutināt.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: