Mazie filmu komentāri #1


Mazie filmu komentāri 1Reiz mūsdienu laikos dzīvoja kāda blogere, kas piepeši atskārta, ka pametusi novārtā sava bloga kino sadaļu. Ilgi viņa domāja, kā gan labot šo situāciju pasaulē, kurā ir tik daudz filmu un tik maz laika. Taču prātā nāca vien lielais, ļaunais Letterboxd filmu serviss, kas tika nodarījis pamatīgu pārestību bloga filmu sadaļai. Redziet, lāpot savu neizmērojamo slinkumu, šī blogere par jaunākajām redzētajām filmām mēdza tur uzšņāpt vien pa kādam ātram komentāram, kas tā arī nekad neieraudzīja Tējtasītes spožo dienas gaismu. Stāstam diez vai būtu bijušas laimīgas beigas, ja vien kādā drūmā pēcpusdienā blogerei nebūtu iešāvies prātā izveidot jauno rakstu sēriju ”Mazie filmu komentāri”…

Janvārī esmu bijusi nudien čakla kino skatītāja, noskatoties veselas četrpadsmit filmas. Tādus čakluma apmērus noteikti nepiedzīvos rakstīšana par visām šīm četrpadsmit filmām, tādēļ nolēmu savus vērojumus bloga ietvaros iezīmēt, jaunā, krietni īsākā formātā, padaloties ar saviem nelielajiem komentāriem. Ja būšu pie labas kino veselības arī turpmākajos mēnešos (cerēsim, ka viss šis nav tikai tāds pēc-sesijas brīvā laika eiforijas blakusprodukts), šādas mini atsauksmes, mēneša beigās vai nākamā mēneša sākumā, Tējtasītes ietvaros varētu parādīties vēl kādu reizi (regularitāti gan nesolu). Šajā porcijā izlēmu aprakstīt pusi no redzētā, tātad pēc skaita septiņas filmas. Dažas no tām savulaik sagaidītas ar salīdzinoši lielu ažiotāžu, dažas savu vietiņu iekarojušas ar klusākiem vārdiem.

Gone GirlGone Girl (2014) Ko gan vēl var pateikt par filmu, kuru tāpat kā grāmatu, lielākā daļa jau ir redzējuši? Vieni apgalvo, ka filma ir lielisks prāta mežģis, citi sūdzas par nesakritībām ar grāmatu, vēl citi abas liek vienā svaru kausā. Es personīgi nedaudz vīlos Deivida Finčera skatījumā uz Gilianas Flinnas izdomātajiem notikumiem, bet ne tādēļ, ka filmai trūktu režisoram raksturīgo tumšo toņu vai šīzīguma atmosfēras, bet gan tādēļ, ka šis kino man, kā grāmatu izlasījušai skatītājai, nepiedāvāja neko jaunu, kur piesiet savas acis un domas, kamēr vēsā mierā vēroju jau zināmo sižetu. Mazdrusciņ dzīvāks varoņu psiholoģiskais portretējums arī nebūtu nācis par ļaunu, bet tā droši vien domāju tikai es.

Guardians of the GalaxyGuardians of the Galaxy (2014) Jau atkal filma, kuru visi ir redzējuši. Es neesmu komiksu filmu tipiskā auditorija, taču visapkārt skanošie cildinošie vārdi mani aizvilināja neceļos un arī es devos noskaidrot, kuri būs tie varoņi, kas kārtējo reizi glābs galaktiku. Guardians of the Galaxy ir liela, koša, kosmiska komēdija ar nudien izcilu retro tonī ieturētu skaņu celiņu un neapšaubāmu Star Wars piesitienu. Smējos, smaidīju, dungoju un izlikos nemanām daudzās klišejas, kas akurāti bija izkaisītas uzlasīšanai visā filmas garumā. Tas nekas, skatīšos arī otro daļu. Visticamāk gan, uz lielā ekrāna un draugu kompānijā, jo šī ir tieši tāda tipa filma.

Big Eyes posterBig Eyes (2014) Tāpat kā es skatos visas Džonija Depa filmas, es joprojām neesmu atmetusi ar roku arī Tima Bērtona jaunajiem darbiem. Šoreiz režisors pieķēries biogrāfiskam stāstam par 60. gadu mākslinieci Mārgaretu Kīnu (Eimija Adamsa), kuru ap pirkstu mēģina aptīt viņas jaunizceptais vīrs Valters (Kristofs Valcs), iestāstot mākslas alkstošajai sabiedrībai, ka tieši viņš ir neparasto lielacaino gleznu radītājs. Aktieri visnotaļ pārliecinoši, tērpi brīnišķīgi, (kā jau ikreiz, kad tos veido Bērtona filmu biežā viese – oskarotā kostīmu māksliniece Kolīna Atvuda) un arī 60. gadu atveidojums laikā, telpā un dekorācijās tieši tik šarmants kā pieklātos. Tomēr man šajā drāmā nedaudz pietrūka jau pierastā Tima Bērtona rotaļīguma, ko pilnībā nekompensēja nedz komiskie iestarpinājumi, nedz ik pa brīdim uznirstošie personāži ar lielajām acīm.

Lucy posterLucy (2014) Filma, kuru jau sen gaidīju, jo mani ļoti ieinteresēja tās treileris un Limitless līdzīgais temats. Neskatoties uz ne pārāk spožajām atsauksmēm, varu sacīt, ka man filma tomēr patika. Jā, tajā bija visnotaļ nejēdzīgs šaujam-sižets, dažas nevajadzīgas ainas (piemēram, dzīvnieku pasaules epizodes, kas radīja nekonsekvences sajūtu, jo tika izmantotas tikai filmas sākumā), kā arī puscepti tēli. Taču kosmoss bija visnotaļ skaists, pati Skārleta Johansone man šeit simpatizēja krietni vairāk kā Under the Skin, (lai gan abos gadījumos tēloja varoni, kas zaudējusi cilvēcību) un tad vēl tā ideja par iešanu pāri laika dimensijai, visu cilvēces uzkrāto zināšanu nodošana zemes pirmajai ”sievietei” un sižeta apraušana brīdī, kad varone aizceļojusi līdz pat pasaules radīšanas mirklim… Šie elementi man Letterboxd vietnē lika nospiest mazo ikonu ar uzzīmēto sirsniņu, atzīstot filmu par labu. Un tas nekas, ka režisors drusku paņirgājies, filmas beigās iegrūžot zinātnieku rokās visparastāko zibatmiņu ar visiem pasaules noslēpumiem…

what_we_do_in_the_shadowsWhat We Do in the Shadows (2014) Vēl viena lieliska filma, kuru daudzi jau ir redzējuši un vēl pirms manis slavējuši. Pirmo reizi par šo mockumentary žanra brīnumu dzirdēju vēl aizvadītā gada sākumā, taču tad nospriedu, ka tā manai, ak cik, snobiskajai gaumei būs pārāk mazbudžetiska. Vēlāk, skatoties kādas jaunzēlandiešu vlogeres video, uzzināju, ka viņa piedalījusies šajā filmā kā ”pūļa cilvēks”. Vēl vēlāk par filmu sāka birt pārsteidzoši labas atsauksmes. Beidzot es padevos un apsolīju sev pievērt acis uz sliktas kvalitātes specefektiem (tie ir absolūti amatieriski, taču pārsteidzoši šarmanti iederas filmas kopējā kontekstā) un vienkārši baudīt stāstu. Kā jau rakstīju Letterboxd – šī filma ir kā svaigu asiņu malks taisni no mūžvecās vampīrkino artērijas. Perfekta žanra izjūta un lieliski parodētu klišeju, un ironijas saspēle visā filmas garumā. Obligāta skatāmviela visiem īstu vampīru cienītājiem.

Suburban Gothic posterSuburban Gothic (2015) Ne visas šausmu komēdijas spēj izcelties ar vajadzīgo ironijas daļu. Šo skatījos ar cerībām, ka filma būs kas līdzīgs augstākminētajam vampīrkino, kā arī tādēļ, ka man simpatizē Kat Dennings no komēdijseriāla 2 Broke girls. Filma stāsta par jaunu puisi, kurš, nespēdams dabūt darbu, atgriežas dzimtajā pilsētā un uzzina, ka viņa vecāku mājā spokojas kādas meitenītes gars. Kopā ar vietējo bārmeni viņš mēģina atklāt, ko tad īsti šis meitenītes gars vēlas pavēstīt. Par jokiem runājot, šī nav tipiski amerikāniski stulbā komēdija, taču bez tualetes poda jociņiem gluži arī neizdodas iztikt. Neskatoties uz to, ka aktieri savu uzdevumu pildīja godam, es tā arī neuztvēru režisora stilu un mani filma nedaudz garlaikoja. Un ”garlaicība” lielākoties nav tas vārds, kas pirmais nāk prātā, runājot par šausmu filmām un komēdijām.

In Secret posterIn Secret (2014) To, ka šī filma patiesībā ir franču klasiķa Emīla Zolā romāna Terēze Rakēna ekranizācija, es uzzināju tikai pēc tās noskatīšanās. Protams, jau nākamajā dienā cilpoju uz bibliotēku, lai iepazītos arī ar pirmavotu, taču šoreiz tas liecina filmai tikai par labu. Lēna, tumša un īsteni gotiska In Secret var būt lepna par nudien labu aktieru sastāvu. Ir gan Marta Mārsija Meja Marlēna jeb Elizabete Olsena apspiestas 19. gadsimta jaunuves lomā, gan Harija Potera mūžīgais ienaidnieks Drako Malfojs jeb Toms Feltons vīra kunga godā, gan allaž biedējoši šarmantā Džesika Lanža, kā valdonīga vīramāte, gan izskatīgais Oskars Aizaks, kā galvenais mīlas objekts. Vietām gan In Secret pārlec pāri notikumiem (nespēju nepamanīt tā saucamo insta-love, kas filmas pirmajā daļā pārmāca Olsenas varoni), liekot domāt, ka no filmas izgriezti kādi sižetiskie robi. Taču kopumā visas kaislības, apspiestība, slepkavība, morāles jautājumi un citi vēsturisko drāmu jājamzirdziņi nostrādā visai efektīgi. Man patika beigas.

Uhh, nu tas arī viss. Vienmēr laipni aicināti pastāstīt, ko labu un sliktu jūs esat noskatījušies janvārī 🙂

8 komentāri

  1. Es skatījos In Secret dēļ Feltona(gribēju redzēt, ko viņš pēc Potera dara), bet beigās man Olsena un O. Isaac patika daudz vairāk. Tieši tas, kā viņu tēli pamazām nogrima tumsā. No kaislīgiem mīļākajiem līdz…cilvēkiem, kam vairs nav atpakaļceļa, jo abi iekāpuši vienā laivā…
    Gribējās gan to visu spilgtāk(varoņu raksturus utt), bet kopumā bija ok filma. Neiedziļinājos, ka pēc literāra darba. Tagad sāku domāt, varbūt nākošajā bibliotēkas apmeklējumā pievērsties un pameklēt šo darbu starp plauktiem 🙂

    Like

    1. Man arī ļoti patika tas aspekts par lēno ceļu no varoņu mīlestības līdz bezdibenim. It kā neierasti drūmi, tomēr, manuprāt, filmai tas piestāvēja. Un aktieri to ļoti labi arī parādīja. Feltona tēls pats par sevi bija nesimpātisks, taču man šķiet, ka aktieris to tīri labi iznesa. Drusku spilgtāku man prasījās Aizaka tēlu – diezgan ilgi nevarēju saprast, kas viņam aiz ādas.

      Like

  2. “What We Do In The Shadows” pa tiešām izdevusies filma! Un prieks, ka izvairījās no mūsdienu veidotā iespaida par vampīriem!

    Like

    1. Man vispār mūsdienu vampīri šķiet samērā garlaicīgi un nopulēti. Man šķiet, tas, ka filmas veidotāji bija vairāk skatījušies tieši uz mitoloģisko tēlu, viņiem tad arī nodrošināja to foršo spēju pasmieties par klišejām.

      Like

  3. […] Filmunieku blogā kinoblogeru aicinājums uz Jupiteras ceļš. Tāds pats aicinājums ir arī kinoapskati (te ir arī filmas apskats) un kinokults blogos. Ģirts iepazīstina ar filmu A Most Violant Year. Pieraksti blogā par filmu Stulbs un vēl stulbāks 2. Tējtasītei raksts ar maziem filmu komentāriem. […]

    Like

  4. Lucy bija vilšanās, Big Eyes bija interesanti, Guardians patika vairāk kā cerēju, What We Do in the Shadows atcerēšos vēl ilgi, fantastiski labi. Izraudāju acis pie Interstellar, bet tas jau bija februārī. Nu tas tā īsumā 🙂 Gone Girl vēl neesmu redzējusi un In Secret ieliku sarakstā pēc Tavas atsauksmes.
    Janvārī noskatījos un kā labas varu minēt dokumentālo Searching for Sugar Man (skaista mūzika) un uz patiesiem faktiem balstītās Tracks un Nowhere in Africa.

    Like

    1. ”Tracks” noteikti ir manā dienaskārtībā, jo tur Vasikovska spēlē – patīk man tās lomas, ko viņa parasti izvēlas. Iegūglēju arī ”Searching for Sugar” – izklausās ok, pievienošu bezgalīgajam stāstam (a.k.a. watchlist) 🙂

      Like

  5. […] Tā kā ik palaikam sanāk noskatīties kādu filmu, tad grēks šo to neiekļaut blogā :D. Ideja par šo rakstu iegūta no Tējtasītes ‘’Mazo filmu komentāriem’’. […]

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: