Parunāsim par…kafiju?


Cafe LiegeoisAuksti ziemas rīti un omulīgas pēcpusdienas zem siltas segas tā vien jautā pēc kāda garda un silta padzēriena. Šoreiz Tējtasītē nedaudz par kafijtasītēm. Manas un kafijas attiecības kopumā varētu nodēvēt par tādu kārtīgu ziepju operu. Ik pa laikam mēs sastrīdamies un šķiramies. Citreiz kā draudzenes, citreiz kā ienaidnieces. Ja mums kopā nav labi, es allaž apvainojusies skrienu pie tējas, sūdzu savas bēdas un apgalvoju, ka tagad tā būs mana īstā un vienīgā. Un tā mani, protams, gādīgi aprūpē un piebalso, ka man nu nemaz nav nepieciešama kafija, lai varētu dzīvot tālāk. Līdz atkal pienāk tas nenovēršamais brīdis, kad kārdinošā kafijas pupiņu smarža sakairina manu nāsi vai kārtējās negulētās nakts zaldātiņi uzsāk ceļu pa asinsvadiem, lai galvā nospēlētu maršu… Un tad gan es atceros par savu veco draudzeni. Ar pienu un cukuru un pamatīgā krūzē. Jau nākamajā mirklī mēs atkal esam salabušas.

Citiem vārdiem sakot, es varu gluži labi pārtikt no tējas, taču bieži vien izvēlos to nedarīt, ja konkrētajā dienā ir nepieciešams papildus enerģijas lādiņš vai gluži vienkārši, ja pie apvāršņa parādās garšīga kafija. Un runājot par garšīgu kafiju, nonākam arī pie šīs dienas atsauksmes, kas pārmaiņas pēc iederas Tējtasītes kategorijā virtuve. Pirms pavisam neilga laiciņa saņēmu jauku piedāvājumu degustēt divas Kafijas drauga kafijas no beļģu kompānijas Cafe Liegeois sortimenta. Domāts darīts, kurjers pavisam drīz ir klāt un manās rokās iegulst Discret Deca un Magnifico iepakojumi. Pēc dažām visnotaļ kafij-bagātām dienām, beidzot varu arī pastāstīt, kā man tās garšojušas.

Discret Deca

kafija1Kā vēsta apraksts, šī kafija līdz savam patērētājam mērojusi tālu ceļu – no pašas Vjetnamas. Dīvainā kārtā, aplūkojot iepakojumu, es gan pamanījos noskaidrot kafijas izcelsmes vietu, taču palaidu garām to, ka šī kafija ir bezkofeīna. Rezultātā, divas dienas pēc kārtas, svētlaimīgā neziņā, dzēru no kofeīna brīvu kafiju – paredzētu tiem, kuri labprāt kādu tasi pagaršo vakarā pirms miega, kā arī tiem, kas negrib lieki izaicināt savu paaugstināto asinsspiedienu. Patiesībā es esmu pārliecināta, ka tieši šī mana izklaidība, līdz galam neiepazīstoties ar iepakojumu (taisnības labad gan jāpiebilst, ka tas lielākoties bija ne-angļu mēlē) palīdzēja man sagaršot jauno kafiju visā tās godībā, bez ēnā glūnošiem aizspriedumiem.

Šī bija mana pirmā pieredze ar bezkofeīna kafiju un pretēji savam stereotipiskajam uzskatam, ka labāk baudīt ”īstu mantu”, vai neko, nezinādama, ka dzeru no kofeīna brīvu kafiju, es Discret Deca tasītē nesagaršoju pierādījumus bezgaršīgam vai mazāk aromātiskam dzērienam. Gluži pretēji, no rīta ienākot virtuvē, mans deguns jau pa gabalu spēja saošņāt atvērtās paciņas grauzdēto, patīkamo smārdu (arī solītā garšaugu un cepto graudu smarža ir jūtama, īpaši, ja piedomā : ) ). Garšas ziņā Discret Deca ir nedaudz ”plānāka” par savām kofeīna pilnajām māsām, tomēr arī patīkama rūgtuma nots stāv turpat blakus, apmierinot prasību pēc pikantuma. Kopumā – paliku visai apmierināta ar jaunatklājumu, ka arī bezkofeīna kafija manām garšas kārpiņām šķiet draudzīga.

Magnifico

Kafija2Runājot par otru kafiju – Magnifico, man nezin kādēļ, ienāca prātā dīvaina analoģija – ja abas šīs pieminētās kafijas salīdzinātu, piemēram, izmantojot līdzību ar zirgiem, varētu sacīt, ka Discret Deca visdrīzāk ir maigs, brūns kumeliņš, bet Magnifico spēcīgs, melns ērzelis.

Šīs kafijas pupiņas par savu mājvietu sauc Kolumbiju, kur tās tiek audzētas lielā augstumā – augstāk par 1200 metriem virs jūras līmeņa, lai tādējādi iegūtu bagātīgāku garšu. Jāatzīst, ka man Magnifico aromāts tik tiešām šķita intensīvāks kā tās priekšteces Discret Deca. Un tāda izrādījās arī pati garša – it kā maiga, bet tai pat laikā arī pilnīga. Mazliet intensīvāka un mazliet rūgtāka, manuprāt, šī kafija labi piedien tieši piesātinātākas garšas cienītājiem tajos rītos, kad nepieciešams kārtīgāks uzrāviens garai un darbīgai dienai.

Un kādi ir jūsu kafijas dzeršanas paradumi un iecienītākie zīmoli?

Advertisements

5 komentāri

  1. Dainis Gžibovskis · · Atbildēt

    Kafiju nedzeru jau kopš decembra vidus – ne tāpēc, ka negaršotu, bet tāpēc, ka ārsts neļauj. Reāli tās ir mokas un ļoti gaidu, kad ar veselību atkal viss būs kārtībā un atkal varēšu uzsākt rītu ar smaržīgu un garšīgu kafijas tasi.
    Par zīmoliem runājot, dažādas ir dzertas, bet parasti jau dzeru visos veikalos pieejamos Merrild, bet garšīga ir arī ekoloģiskā ozolzīļu kafija.

    Like

    1. Man ar kafijas dzeršanu iet kā pa kalniem. Garšo un dzeru, tad atmetu uz kādu laiku, jo īsti neprasās (pārsvarā siltajā gadalaikā) un pāreju pie tējas. Tad atkal atgriežos, un tā uz riņķi, uz riņķi…
      Ekoloģiskā ozolzīļu kafija izklausās interesanti – neesmu neko par tādu dzirdējusi.

      Like

  2. Kafiju dzeru no rītiem un dažkārt pēcpusdienā. Darbā mums ir zaļā Jacobs. Neko sliktu nesaku, bet tā ir viduvēja kafija, ne slikta, ne īpaši laba (vismaz manām garšas kārpiņām). Tāds normāls vidējais variants. Mājās ir savādāk. Pērku pārsvarā tikai zeltīto Lavazza kafiju. Reizēm arī kafijas dzērienu Inka, ar pienu dikti garšīgi. Ļoti garšīga ir Gurmans Irish cream. Tā krēma piedeva padara kafiju samtainu, bet nenomāc garšu.

    Like

    1. Es arī neiebilstu pret zaļo Jacobs, dzeru to, kad esmu prom studijās. Mājās arī pērku zeltaino LavAzza, jau kādu laiku favorīte. Piefiksēšu zināšanai Inku un Gurmans Irish cream – nav dzirdēti un garšoti, bet man vispār gribētos pamēģināt kaut ko ar kādu papildgaršu.

      Like

  3. […] Pirms ēšanas varam atcerēties cik labs sēņu gads aizvadīts un parunām mazliet par kafiju. […]

    Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: