Šo ierakstu atļāvos nosaukt par pavasara seriālu apkopojumu ne tikai tādēļ, ka man ziema ir jau līdz kaklam (parasti viņa līdz kaklam nonāk jau pirmajā nedēļā, bet šogad izturēju nečīkstējusi līdz pat februārim), bet arī tāpēc, ka lielākā daļa mani interesējošo seriālu savus pilotsērijas karogus sāk vicināt tieši februāra beigās un marta sākumā. Kopumā palūkojoties, kas jauns gaidāms TV ekrānos, nākas secināt, ka šosezon uzsvars tiek likts uz komēdijām, kas biezā slānī okupējušas vietu gada pirmajos mēnešos.
No zemes virsas nedaudz pačibējuši garšīgie zinātniskās fantastikas vai fantāzijas seriāli, acīmredzot šo robu ļaujot pildīt iepriekšējās sezonās iesāktajām komiksu ekranizācijām. Daži no šajā sarakstā pieminētajiem seriāliem jau ir sākuši savu ceļu pie skatītājiem. Tos atradīsiet zem sadaļas ”janvāris”, citi vēl nosprauduši nākotnes datumus un vēlas tikt gaidīti, bet citi tikai nupat kā parādījušies pie apvāršņa bez konkrētiem iznākšanas cipariem vai jau labu laiku rēgojas skatāmajā sarakstā, bet pie skatītājiem tā arī nenāk (piemēram, Nīla Geimena Amerikāņu dievu ekranizācija, kas jau ilgu laiku nevar vien iztaisīties un ceļo no vieniem veidotājiem pie citiem).
JANVĀRIS
12 Monkeys (SyFy)
Balstīts un Terija Giljama 1995. gadā uzņemtās zinātniskās fantastikas filmas, ar tādu pašu nosaukumu, motīviem, seriāls stāsta par laika ceļotāju, kas atgriežas mūsdienās, lai aizkavētu kādas šausminošas slimības izplatību nākotnē. Citiem vārdiem sakot, cīņa ar apokalipsi pirms vēl tā sākusies. Galvenajā lomā seriālā Nikita redzētais Ārons Stenfords. Pilotsēriju jau esmu paguvusi noskatīties, taču pagaidām man seriāls nešķiet ne dzīvotājs, ne mirējs. Jāskatās tālāk.
Hindsight (VH1)
Izrādās, ka cilvēki mēdz atgriezties laikā ne tikai tādēļ, lai nepieļautu postošas epidēmijas, bet arī tādēļ, lai neapprecētos ar saviem vīriem. Hindsight ir stāsts par sievieti, kas no 2015. gada nokļūst 1995. gadā un izlemj izmantot šo otro iespēju, lai izmainītu savu dzīvi. Izskatās pēc parastas romantiskās komēdijas, bet varētu paskatīties 90. gadu noskaņas dēļ.
FEBRUĀRIS
The Casual Vacancy (BBC 1)
Seriāls balstīts uz Dž. K. Roulingas romāna Nejaušā vakance motīviem. Es dziļā kaunā atzīstos, ka romāns joprojām nelasīts stāv manā grāmatu plauktā, tādēļ šobrīd cīnos ar savu vēlmi tomēr ieskatīties seriālā pirms literārā darba. Pieredze rāda, ka šādi var arī nedaudz nojaukt lasītprieku…
The Odd Couple (CBS)
Jauna situāciju komēdija par diviem draugiem, kurus no mājām izliek viņu sievas, un nu abi ir spiesti dzīvot kopā. Visticamāk gan šis būs ”sitkoms parastais”, taču man patīk gan Metjū Perijs (un es sēroju par seriāla Go On atcelšanu), gan Tomas Lenons (tāpat sēroju par Sean Saves the World atcelšanu), tādēļ šim seriālam došu iespēju.
MARTS
Unbreakable Kimmy Schmidt (Netflix), 6. marts
Vēl drusciņa apokalipses. Komēdija par sievieti, kas izglābusies no apokaliptiska kulta, nu mēģina iejusties mūsdienu sabiedrībā. Uz šo Tīnas Fejas producēto seriālu savu aci biju uzlikusi jau pirms kāda laiciņa. Neslikta ideja, kaut nu nesabojātu.
One Big Happy (NBC), 17. marts
Vēl viena komēdija no dāmu komediantu aprindām. Šoreiz tas ir Elenas Dedženeresas producēts seriāls par netradicionālu ģimeni – vīrieti un divām sievietēm.
Weird Loners (Fox) 31. marts
Izskatās, ka marta mēnesis sastāvēs tikai un vienīgi no komēdijām. Šeit vēl viena. Weird Loners stāsta par četriem vientuļiem trīsdesmitgadniekiem, kas spiesti sadzīvot vienā mājā.
Younger (TV land), 31. marts
Sex and the City veidotāju jaunais veikums. Stāsts par sievieti, kas pēc ilgiem gadiem, vēlas atgriezties ”apritē” un, lai dabūtu darbu izliekas par divdesmit gadiem jaunāka. Galvenajā lomā Sutton Foster no seriāla Bunheads. Izskatās viens no tiem vieglajiem sieviešu seriāliem, kuri saimniecībā allaž noder.
MAIJS
Wayward Pines (Fox), 14. maijs
Stāsts balstīts uz romāna motīviem. Kāds detektīvs, izmeklējot cilvēku pazušanu, pamostas dīvainā pilsētā. Izrādās, ka no šīs pilsētas izkļūt tik viegli nemaz nebūs. Pēc treilera nevar saprast – pārdabisku spēku piesitiens vai vienkārši kults. Bet intriga ir.
CITI ŠOSEZON GAIDĀMI SERIĀLI
Un tagad nedaudz par seriāliem bez-datumniekiem, kas vēl tikai lūkojas gar kalendāra stūrī, taču 2015. gadā tomēr grasās ieraudzīt dienas gaismu.
The Whispers (ABC)
Stīvena Spīlberga veidota supernaturāla drāma, kas balstīta uz Reja Bredberija stāsta Zero Hour motīviem. Stāsts par citplanētu rasi, kas grasās pārņemt mūsu planētu, izmantojot šķietami nevainīgākos ieročus… bērnus. Diezgan baisa premisa, taču treileris daudzsološs.
Jonathan Strange & Mr Norrell (BBC 1)
Vēl viens romāns, kuru gribētos izlasīt pirms ekranizācijas. Šīs mini sērijas balstītas uz Susannas Klārkas romāna, ar tādu pašu nosaukumu, motīviem un koncentrēsies uz stāstu par diviem 19. gadsimta maģijas meistariem. Būšot arī feja. Šo seriālu jau iepriekš esmu pieminējusi, gaidu un lieku cerības.
The Expanse (SyFy)
Jauna kosmosa opera par cilvēkiem, kas 2000 gadu tālā nākotnē kolonizējuši saules sistēmu. Balstīta uz Hugo balvai nominētā romāna Levithan Wakes motīviem. Internets baumo, ka projekts ir liels un ievērības cienīgs, arī treileris izskatās neslikts.
Humans (AMC)
Turpinot uz zinātniskās fantastikas viļņa, nevar nepieminēt zviedru drāmas Real Humans rimeiku Humans. Stāsts par netālu nākotni, kurā ģimenēm ir iespēja pieņemt par kalpotājiem cilvēcīgus robotus ar visām no tā izrietošajām sekām. Izklausās pēc labas ētikas jautājumu drāmas.
Tas arī viss no seriālu jaunumiem. Pavasara sezona rādās, ja ne gluži krāsaina, tad vismaz aizpildāma ar komēdijām, gaidot pie apvāršņa parādāmies bez datumiem palikušos fantastikas un fantāzijas seriālus. Un galu galā, pie skatītājiem pavisam drīz atgriezīsies arī vecie buki – gan Orphan Black, gan Penny Dreadful, gan Game of Thrones jaunās sezonas, kā arī Continuum noslēguma sezona.
Un kas ir tavā pavasara TV programmā?
Tējtasīte 
man jau tā pietiek, ko skatīties, un ta vēl šeit daži izskatās skatāmi! ;(
PatīkPatīk
Seriālu saraksti nemīl tukšumu, vienmēr kāds nāk klāt 🙂
PatīkPatīk
Izskatās, ka atkal turēt norunu “vairs-neviena-jauna-seriāla” būs grūti.
The Casual Vacancy laikam tikai 3 sērijas būs – visas tiks parādītas vienā nedēļas nogalē. Nu, ja seriāla beigas būs tādas pašas kā grāmatā, tad var sabojāt sev intrigu un lasītprieku, ja vispirms skatās seriālu un tikai tad lasa grāmatu.
PatīkPatīk
Man jau arī šķiet, ka diez vai izlasīšu romānu, ja noskatīšos sērijas, tāpēc vēl mīņājos un domāju, vai vispār sākt skatīties.
Es esmu atmetusi cerības atmest seriālus 🙂 Katru sezonu uzrodas vismaz viens jauns (parasti tomēr vairāki), kurš iedzīvojas pie palicējiem. Šī sezona droši vien nebūs izņēmums.
PatīkPatīk
The Casual Vacancy laikam būs tas, ko es varētu paskatīties, it īpaši, ja sola tik īsu. Ieinteresēja arī Jonathan Strange & Mr Norrell un The Expanse.
PatīkPatīk
Ļoti ceru, ka ”The Expanse” būs labs, man pēdējā laikā velk uz to kosmosa operu pusi.
PatīkPatīk
[…] Kinokults 2015.gadu novērtē kā spiegu kino gadu. Savukārt Ģirts apraksta vienu šādu spiegu gabalu- Kingsman: The Secret Service. Kazhe blogā par filmu Leviatāns. Pieraksti blogā par Shameless seriāla piekto sezonu. Reiņa blogā atskats uz 2014.gada filmām un Tējtasītes blogā raksts par jaunajiem pavasara seriāliem. […]
PatīkPatīk
O, par nevienu pat nebiju dzirdējusi! The Expanse izskatās super!
PatīkPatīk
”The Expanse” treileris man paši šķita viens no iespaidīgākajiem šajā seriālu sarakstā, cerams, ka nenāksies vilties, ideja izklausās skatīšanās vērta.
PatīkPatīk
Paldies par ieteikumiem. Tieši daži, ko skatos, šobrīd vai nu tuvojas fin;alam, vai arī ir beigušies. Būs ar ko aizstāt.
PatīkPatīk
Prieks, ka noderēja. Es no šī saraksta šobrīd esmu paguvusi ielūkoties dažās komēdijās, bet, pašai par brīnumu, vislabāk man patika tieši ”Hindsight” uz kuru īpašas cerības nemaz neliku. Viegls, bet sakarīgs dāmu gabals ar glītiem aktieriem un vizuāli smuki rādītiem 90. gadiem. Ja nav vēlme pēc kaut kā ļoti dziļa, šo noteikti varu rekomendēt.
PatīkPatīk
Paldies, ka papildināji manu ”ko skatīties” sarakstu :)! lielisks raksts!
PatīkPatīk
Hmm … man tomēr šķiet, ka labāk nokļūt 7(!) Debesīs noskatoties Terija Giliama vizuāli krāšņo, draivīgo, futūriska neprāta izmargoto, sižetiski nospriegoto (visa šī lēkāšana no nākotnes – pagātnē : ir izcili iespējota), un līdz smieklīgumam cilvēcisko filmu : “12 Monkeys” (ar Brūsu Villisu un Bredu Pitu makten jancīgās lomās ), nekā nokļūt 3(?) Debesīs, skatoties, nenoliedzami kvalitatīvu seriālu (..) [ To pašu var teikt par seriālu “Fargo” – kvalitatīvs produkts, taču ne tuvu nesagādās tās izjūtas, ko bračku Koenu tāda paša nosaukuma filma (..) ] Tas nu tā – izlēmu iekomentēt -, ja jau šeit iemaldījos. Un tā kā šis saraksts varētu būt lielisks ceļvedis daiļā dzimuma pārstāvēm – atļaušos būt tik nekaunīgs, un ieteikt pāris “veču seriālus” – kungiem. Tātad ! Lūk 3 visnotaļ kruti “veču seriāli” (no pēdējā laikā redzētiem) : izraēliešu ražojums “Fauda” – par izraēliešu specvienības un palestīniešu džihādistu blices (ar ļoti kolorītiem komandieriem – līderiem abās pusēs (izcili aktierdarbi (!)) pretstāvi (pat gribās teikt : šahu !) duča sēriju garumā ! Seriāla darbība norisinās autentiskās, Izraēlas, un palestīniešu pašpārvaldes teritorijās (vismaz tā liekas), un liek dziļāk ielūkoties šo cilvēku ikdienā, un “mūžīgajā konfliktā”, turklāt sižets ir izcili nospriegots, un seriāla veidotāji nesimpatizē nevienai no “mūžīgajā konfliktā” iesaistītajām pusēm – ko vērta ir spridzināšanas aina, kad palestīnieši, ierodoties uz “strelku”, uzlaiž gaisā sagūstītu Izraēlas specvienības kareivi (kuram iešuvuši ķermenī spridzekli), bet izraēlieši uzbliež gaisā (pirms tam nolaupītu) palestīniešu šeihu – vietējās kopienas līderi (..) Bez ierastā “action” seriāls kalpo kā kultūrantropoloģisks ekskurss mums nezināmā pasaulē (..)
Tālāk ! Itāļi ir uzbliezuši ļooti krutu seriālu (īstu mafijas darbības vivisekciju(!) – bez jebkādas romantikas) “Gomorra” – izcili nospriegots – gan labās aktierspēles, gan sižeta attīstības ziņā -, un jaudīgs darbs ! Sākumā mazliet kaitina, ka šie cilvēki (seriāla varoņi) ir pilnīgi “atsaldēti” , taču drīz vien saproti, ka šī ir “atsaldētu” cilvēku pasaule : filmā ir amizanta epizode -, lai apliecinātu lojalitāti bosam, viens no galvenajiem varoņiem, spiests glamūra naktskluba ložā, tukšot glāzi, ar bosa urīnu (..) Turklāt scenāristi ir izmantojuši netipisku paņēmienu : viens no seriāla kulminācijas punktiem norisinās, kad viens no varoņiem (bosa dēliņš – absolūts nuņņa, kurš pat mušu nespēs nosist) pēc neliela komandējuma Kolumbijā, kur nāves draudu ēnā spiests “pastrādāt” ar mačeti, pēkšņi nostājas mūsu (skatītāju) priekšā kā pilnīgi cits cilvēks (..)
Visbeidzot, amerikāņu seriāls “Banshee” : 10 gadus atsēdējis zeks nejaušu apstākļu sakritības dēļ kļūst par nelielas pilsētiņas šerifu kaut kur Pensilvānijā (“pasaules malā”). Labi “uzkruķīts” sižets, interesanti varoņi : ķīniešu hakeris – transvestīts, vietējais organizētās noziedzības līderis (un respektabls uzņēmējs), kurš jaunībā izraidīts no emišu sektas, kas viņa raksturam piešķir savdabīgu valdzinājumu utt. Seriālā ir samērā daudz (priekš amerikāņu “produktiem”) seksa ainas; visās sērijās daudz interesantas mūzikas (..) iesaku uzmest aci arī šim izklaides produktam. Uhh ! Ceru, ka nenogurdināju (..)
PatīkPatīk
Plānoju noteikti noskatīties Giliama ”12 Monkeys”, līdz šim viņš mani ir ļoti iepriecinājis – biju stāvā sajūsmā par ”The Zero Theorem” (manuprāt, nevainojami nostrādāts stils), šovasar būs pakāpeniski jāielūkojas dziļāk viņa filmogrāfijā.
Paldies par saraksta papildinājumu, saimniecībā noderēs : ) Par pirmajiem diviem nemaz nebiju dzirdējusi (pati esmu lielākoties ”kritusi” uz fantāzijas un fantastikas seriāliem), bet ”Banshee” gan bija ieklīdis manā dzirdes lokā, vien nebiju papūlējusies par sižetu uzzināt. Bet izklausās tiešām neslikti (īpaši, ja ir veiksmīgi izstrādāti raksturi – pēdējā laikā pārāk bieži neesmu tādus seriālos ”satikusi”), tā kā palūkošu pilota virzienā.
PatīkPatīk
Ja lūkojamies pēc seriāliem ar spēcīgi izstrādātiem raksturiem varu ieteikt britu meistardarbu “The Fall “, kurā neaprakstāmi priecē – Džiliana Andersone ( absolūts Wow ! Krutas, pašapzinīgas, dzedrā intelektuālā spozmē starojošas, savu feministisko patību ( jā ! tieši “patību” – nevis tikai “uzskatus”, kuri šādā “patībā” organiski “sakņojas”) neslēpjošas “femmes” – vadošas kriminālnoziegumu izmeklētājas (un pāri visam Sievietes, kas izstrādājusi pati savu – visbiežāk saltā empīrijā balstītu – dzīves filosofiju, kuru nekautrējas piekopt jebkurā vietā un laikā – nemaz nerunājot, par tādiem “sīkumiem” kā tiesības pašai izvēlēties sev seksa parterus – utt.)) lomā – (tieši ar šādu tēlu spētu sevi identificēt daudzas jaunas un labi izglītotas sievietes Latvijā) – un viņas oponents : Džeimijs Dornans – psihologa, seksuāla maniaka lomā [ te nav runa par “spoleri” – jau 1. sērijā tiek iezīmētas maniaka dzīves ikdienišķās rūpes : sieva, bērni, pacienti, ikdienas rūpes Belfāstā (kur norisinās seriāla darbība), un došanās nakts skrējienos (..) ] – , ja godīgi, nespēju pirmajā brīdī atcerēties tik labi nospēlētu maniaku seriālos ( “Dexters” ir cita veida “produkts” – Dornana spēlētais varonis tik tiešām (!) varētu dzīvot, kādam kaimiņos) – seriāla spēks ir tā “ikdienišķumā”, kaut sižets savērpts tā, ka neatrauties – iesaku visiem ! Šo darbu varētu klasificēt, kā reālisma manierē uzņemtu, “tumšo” britu detektīvu, taču šajā gadījumā nevajadzētu baidīties no apzīmējuma “tumšs” – arī skandināvu detektīvromānus (kurus “uzbliezuši” Nesbē; Olsens u.c. ) mēdz dēvēt par “tumšiem”.
Vēl viens jaudīgs seriāls, ar spēcīgi izstrādātu galvenā varoņa raksturu, ir “Boss” (ja nu kāds palaidis garām) – par vīrieti “labākajos gados” (un piedevām – Čikāgas mēru), kurš sācis “nojūgties” [reta slimība, kas rada neatgriezeniskas izmaiņas smadzeņu darbībā], bet to zina tikai viņa ārsts (..), īpatnējs visā šajā stāstā (scenārijs – augstākās raudzes veikums(!)) ir tas, ka mūsu varonis ir “dominējošais tēviņš” (cilvēks, kurš uzvar vienmēr), kas burtiski tur savās rokās (bez viņa ziņas nekas nenotiek) visu pilsētu, un savus darbiniekus (pie kuriem var pieskaitīt arī sievu; meita tāpēc aizlaidusies), un katra diena viņam paiet kā kaujas laukā : štata vēlēšanas, kurās jāuzvar viņa izraudzītam cilvēkam; opozīcijas uzmācīgā vēlme nošņāpt gabaliņu “pīrāga”; draņķa žurnālisti; lielie pilsētbūves darījumi, un … pēkšņas halucinācijas … un viņu, protams, “notrieks pie zemes” , un jau “norakstīs”, bet viņš nepadosies, – jo nezin, ko nozīmē padoties, jo ir Dieva dots stratēģis – manipulators, jo šī ir “viņa pilsēta” , jo viņš ir vecis ar krampi (īsts dinozaurs, kurš aprīs visus) – un tad tik sākas … protams, lietas mēdz grozīties arī ap amerikāņu politiku [bez tās šajā seriālā nekādi ], kas daudzus Latvijas skatītājus varētu nobiedēt (..), bet (ticiet man) politika ir tikai nepieciešamais fons, kas iekrāso notikumus, un liek “ieskrieties” sižeta intrigai – , jo stāsts ir par vīrieti (kādu kļūst arvien mazāk uz šīs planētas), kurš “kapāsies” nepajokam, un ceļu nevienam negriezīs … draivs būs pamatīgs(!) – protams, ne muļķiem, bet tādi diez vai apmeklē intelektuāli rosinošus blogus (..) [ Pēc “Bosa” noskatīšanās – “Kāršu nams” ar Kevinu Speisiju galvenajā lomā jums šķitīs kā otrās šķiras uzlējums kam nav vērts tērēt laiku … ]
PatīkPatīk
Par ”The Fall” biju dzirdējusi, bet jau atkal – tikai pa ausu galam, kaut kur fonā. Izklausās pēc kaut kā tāda, kas labi iederas vēlos rudens vakaros. Vispār jau man patīk psiholoģiski trilleri (lielākoties gan uzduros tiem tieši filmu formātā), un, ja vēl raksturi ir veiksmīgi, tad seriāls varētu būt liekams groziņā.
”Boss” man būs paslīdējis garām, ”Kāršu namam” arī neesmu pieslēgusies, lai gan daudz labu atsauksmju dzirdēts – iespējams, mazliet atbaida tā politika. Kaut gan nevar arī nepiekrist, ka ir seriāli, kur tā tiešām kalpo drīzāk par fonu. Manā gadījumā tā bija ar ”The Newsroom” – skatījos gandrīz tikai interesanto personāžu un savādā humora, ne sabiedriski politiskā aspekta dēļ, kas manām acīm un ausīm kalpoja drīzāk kā izglītojošs bonus.
PatīkPatīk
Uu, paldies par šo rakstu! Beidzot atkal atradu kaut ko, ko varēšu paskatīties vienmuļos vakaros :)!
PatīkPatīk
Jauki, ka noder! 🙂 Drīz jau arī vasaras sezonas jaunā ”raža” būs klāt, pagaidām šķiet, ka drīzumā savāksies vēl kāds pārītis, ko skatāmajā sarakstā piemest.
PatīkPatīk
Biju ceļojumā uz kičīgi kinčīgo “Gilitāniju” – noskatījos “The Zero Theorem” : sākumā smaidīju kā bērns (Terijs kļuvis vēl trakāks kā jebkad agrāk : reti kurš spēj garnēt savas futūriskās vīzijas tik čilīgā ironijas mērcē kā Giliams (ko vērts ir galvenā varoņa miteklis(!))), bet beigās sametās tā kā skumji – , jo ir taču skaidrs, ka sev domāto “zvanu” mēs nesagaidīsim; “nulles teorēmu” neatrisināsim, un pat vietā “kur saule nekad nenoriet” – tā vienreiz rietēs(..) tā ka jautājums nav : “uz ko mēs varam cerēt ?” , bet : “ko mums darīt ?” [ Un darīt – , kā redzam, noraugoties Giliama pulsējošajā Universā – ir vērts ! ]
Izcila filma(!) ko jums, dārgie lasītāji, labāk neskatīties !!!
PatīkPatīk
Redzēju ”The Zero Theorem” jau pirms laika, bet pēcgarša joprojām palikusi, noteikti skatīšos atkārtoti – vismaz vienu, ja ne vairākas reizes. Es arī šīs filmas laikā izgāju cauri visnotaļ košai emociju gammai – gan dažādas tonalitātes skumjām, gan priekam, bet lielākais pluss bija tieši iespēja padomāt. Metafora par zvana gaidīšanu, manuprāt, ļoti, ļoti trāpīga.
PatīkPatīk
Ja nebūtu iemaldījies Tavā blogā būtu šo brīnišķīgo filmu palaidis garām – biju pat piemirsis par Terija Giliama eksistenci (..) [ ” 12 Monkeys ” skatījos savā “iepriekšējā dzīvē” … ] Kas attiecas uz “The Zero Theorem” – tad bauda vērot, kā mākslinieka briedumu sasniedzis režisors izkopis savu vizuālo stilu līdz pilnībai – un visa šī nebeidzamā “ierēkšana” (ironija kā dzirkstošs pavediens vijas cauri filmai ) par situāciju, kurā atrodamies – jau tas, ka režisors savu fobiju nomocīto “darba biti” : Koenu Ledu – (kurš strādā par “inženieri” (variantu izskaitļotāju) “ontoloģisko pētījumu nodaļā” korporācijā “Mancom” , kur sēžot savā kabīnītē pie datora, minot pedāļus, drudžaini spaidot klaviatūras – spēļu konsoles taustiņus, izvelk no klientu personīgajiem failiem “ezoteriskus datus”, kuri tiek ielādēti glabāšanai milzīgā kabeļiem apkarinātā “megaserverī” , kas pēc skata vairāk atgādina milzīgu turbīnu vai gigantisku izmēru metalurģisko krāsni (..); brīvbrīžos labprāt uzklausa personīgā psihoanalītiķa (virtuālas matricas, kas ik pēc pusstundas uzzibsnī datorā) “nenovērtējamos padomus” , un gaida zvanu no svešinieka, kas beidzot pateiks kāda ir viņa “dzīves jēga” (eksistences sūtība (!))) – ir iemitinājis “izūtrupētā” baznīcā, ko par lētu naudiņu palaimējies nopirkt no apdrošinātājiem pēc tam, kad to apskādējis ugunsgrēks (..) [ Arī videokamera Jēzus galvas vietā izskatās laika garam atbilstoši (..) ] Līdz saņem no korporācijas bosa “mūža piedāvājumu” (un līdz ar to varēs strādāt mājās) ķerties pie “nulles teorēmas” atrisināšanas, kas ļaus nokļūt mirstīgajiem neaizsniedzamās vietās un, kas zina, varbūt pat sagrābt aiz krāgas, un kārtīgi izpurināt (iztincināt) lielo “NEKO” , kad “TAS” [ visa matērija, enerģija] būs atkal sarāvies savā “nulles punktā” , ko noteikti var izskaitļot sēžot pie datora (..) [ Reti kurš mūslaikos ķeras pie “lielo (mūžīgo!) jautājumu” risināšanas, ar tādu nopietnību un atbildību kā Terijs Giliams (..) ] Tikai nepārprotiet (ja nu kāds lasa) – filma nav parodija! [ Tiesa, tajā gan netrūkst postmodernu citātu un atsauču – uz Kafkas “Pili” ; brāļu Vačovsku “Matriksa” 1. daļu; paša Giliama ” 12 Monkeys ” ( “tas pats” ubags, un pērtiķēna attēls, kas uzlīmēts pie “baznīcas – sakrālā dzīvokļa” ārdurvīm, ir kā mīļi sveicieni pašā filmas sākumā), taču tas viss organiski iekļaujas Giliama uzburtajā pasaulē, kas iezaigojas kā krāšņa un pašpietiekama planēta “Giliānija” , kas pēkšņi iznirst mūsu acu priekšā, liek aizrauties elpai, ņirbt acīm, mulst prātam, – lai pēcāk aizrotētu tukšumā … ] Vizuāli koša, kičīga fantasmagorija, aiz kuras homēriskajiem smiekliem vīd “melnais tukšums” … Ja tomēr vēlaties risināt “The Zero Theorem” – vispirms ieteiktu izbaudīt apokaliptisko trilleri ” 12 Monkeys ” – šīs filmas ir kā “savienotie trauki” (loģiski “ceļa stabiņi”) Giliama daiļradē.
PatīkPublicējis 1 person
Piekrītu katram vārdam. : ) Giliams šajā filmā ir radījis ļoti organisku, pašpietiekamu pasauli bez nekā lieka.
”12 Monkeys” ir skatāmlistē, un domāju tur pievienot arīdzan 80. gadu ”Brazil” – internetos lasīju, ka savā ziņā savstarpēji saistās šīs visas trīs.
PatīkPatīk