Ņūorleānas Pelnrušķīte: Rūta Šepetis – “Papīra sapņi”


Rūta Šepetis - Papīra sapņiLietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstniece Rūta Šepetis latviešu lasītājiem jau ir pazīstama ar 2011. gadā izdoto romānu ”Starp pelēkiem toņiem”.  Autores pirmo darbu man nav bijusi tā laime lasīt, taču tas jau vairākus gadus uzkavējas manā redzeslokā, un šī kļūda reiz noteikti tiks labota. Protams, jaunas un spīdīgas mantiņas allaž piesaista vairāk, tādēļ visupirms uzliku savas acis uz nupat kā ”Zvaigznes ABC” izdoto rakstnieces romānu ”Papīra sapņi”.

Divdesmitā gadsimta vidus, Ņūorleāna, Franču kvartāls. Stāsta galvenā varone Džosija ir septiņpadsmit gadus veca prostitūtas meita, kas dzīvo šaurā istabiņā virs grāmatnīcas. Brīžos, kad meitene netirgo grāmatas, viņa uzkopj savas mātes darba vietu – bordeli un sapņo par koledžas izglītību un labāku dzīvi. Citiem vārdiem sakot, Džosija ir bohēmiskās un noziedzīgās 50. gadu Ņūorleānas Pelnrušķīte. Tiesa, meitenes ļaunās pamātes lomu šajā gadījumā ieņem viņas īstā māte – vieglprātīga un naudaskāra ielasmeita, kas pilnībā ignorē savas meitas labklājību padsmit gadu garumā, aizraujoties ar nepareiziem vīriešiem un bezcerīgām slavas alkām. Par laimi dabā vienmēr pastāv līdzsvars un neskatoties uz nekam nederīgo māti un nezināmo tēvu, jauno meiteni zem sava spārna ir paņēmusi Villija – šerpa bordeļa madāma, zem kuras stingrās fasādes patiesībā slēpjas laipna sirds.

Grāmatas sižetiskā attīstītība lielākoties noris ap kāda izglītota kunga neizskaidrotu slepkavību un Džosijas mātes lomu tajā. Taču papildus lasītājs iepazīstas ar pašas Džosijas stingro raksturu, apņēmību izrauties no nepiemērotās vides un pirmajiem romantikas aizmetņiem, kas uzplaukst starp mūsu jauno varoni un kādu izskatīgu Džeimsa Dīna līdzinieku.

Jauniešiem domātajos romānos (man personīgi gribētos ”Papīra sapņus” ievietot ne tikai pieaugušo, bet arī jauniešu literatūras plauktā) varoņi un varones bieži vien cīnās ar identitātes meklējumu smago nastu, dumpojoties pret pastāvošo iekārtu, taču Džosijas galvā ir jau izveidojies visai skaidrs priekšstats par savu vietu dzīvē. Meitene lieliski apzinās savas ierobežotās iespējas, taču viņas intelekts un gribasspēks kalpo par dzinējspēku cerībām uz labāku nākotni. Citiem vārdiem sakot, viņa zin, ko vēlas sasniegt. Protams, ne visas Džosijas izvēles liecina par briedumu. Grāmatas noslēguma daļā ir mirklis, kad nākas pašūpot galvu par ziepju operas cienīgo situāciju, kādā Džosija sevi nostāda labākajās ”es upurēšos citu labā” tradīcijās. Taču pat šis vecais triks ar nepārliecinošo motivāciju fonā, manās acīs līdz galam nenomāca pārējās romānā sastopamās labās lietas.

Simpātiski violetajos pasteļtoņos noformētie ”Papīra sapņi” ir gaisīgi un viegli, gluži kā debesmanna. Grāmatas lappuses teju vai pašas šķiras uz priekšu un iestrēgt šajā tekstā ir praktiski neiespējami. Tai pat laikā, autore pamanās lasītāja iztēlē iemānīt arī nedaudz ieskicētu vēsturisko fonu un gana spilgtus tēlus, tādēļ gluži par ”vieglo” literatūru šī vārda negatīvajā nozīmē, romānu saukt negribētos. Jauks, vienkāršs stāsts par Pelnrušķītes ceļu prom no ļaunās (pa)mātes. Ne vienmēr glābējs ir princis, dažkārt pilnībā pietiek ar dažām labajām fejām.

8

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: