Gabriela Zevina – ”Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi”


Gabriela Zevina - Grāmatnieks, kurs atrada dzīviIr kāda lieta, ko daudzi rakstnieki mīl darīt – rakstīt par grāmatu cilvēkiem. Ir kāda lieta, ko daudzi lasītāji mīl darīt – lasīt par grāmatu cilvēkiem. Abas šīs pozīcijas kā reiz ir sastapušās nesen ”Baiba Books” izdotajā Gabrielas Zevinas romānā ”Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi”, kopumā radot visnotaļ ”grāmatisku” grāmatu, kas piesaista ne tikai ar savu neparasto noformējumu (cepums no manis šī dizaina autoram, jau sen esmu domājusi, ka bieži vien latviski adaptētie grāmatu vāki ir daudz interesantāki par oriģinālajiem), bet arī ar sirsnīgu stāstu par kāda grāmatveikala īpašnieku un negaidītajām pārmaiņām viņa dzīvē.

”Vārdus, ko nespējam atrast, mēs aizņemamies. Mēs lasām, lai zinātu, ka neesam vieni. Mēs lasām, jo esam vieni. Lasām un neesam vieni. Mēs neesam vieni.”

Romāna galvenais varonis Eidžejs Fikrijs ir atraitnis un Alises salas grāmatnīcas īpašnieks. Viņš joprojām sēro par mirušo sievu, bizness no rokas neiet un mūsu varonis jau ir gatavs visam mest mieru brīdī, kad viņa dzīvi satricina divi notikumi. Pirmkārt, viņam tiek nozagts visnotaļ vērtīgs E. A. Po manuskripts, ko vīrietis bija ieplānojis pārdot par baltu naudu, otrkārt, viņa dzīvē pēkšņi uzrodas mazulis – divus gadus veca meitenīte, kas atstāta nevis durvju priekšā, bet gan starp grāmatu plauktiem viņa veikalā. Sastopot mazo meitēnu vārdā Maija, Eidžeja sirds atmaigst un dzīve iegūst jaunas krāsas. Tāpat jaunas krāsas iegūst rosība grāmatnīcā, pamazām Alises salas iemītnieki no jauna ierauga saīgušo grāmatnieku, kas labprāt rīko dažādus pasākumus un grāmatu kluba tikšanās savās telpās. Atvērta sirds nozīmē arī to, ka pa durvīm var ienākt mīlestība, un to viņa, protams, arī dara, kādas jaunas grāmatu izplatītājas personā. Jāpiebilst, ka notikumi šajā grāmatā risinās visnotaļ pakāpeniski, līdz ar to arī ticami, un lasītājam nenākas grozīt galvu par acumirklīgu pieķeršanos.

”Es zinu, ko nodara vārdi”, viņš nodomā. ”Tie ļauj mums just mazāk.”

Gabriela Zevina - Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi”Grāmatnieks, kurš atrada dzīvi” atgādina ģimenes drāmu. Mēs sastopamies, ja ne gluži ar noziegumu, tad vismaz ar pārpratumu, kas izmaina daudzu varoņu dzīves. Un, protams, arī ar ģimenes noslēpumu, kas beigu galā spēlē nozīmīgu lomu sižeta atklāsmē. Lai gan šis ne tuvu nav detektīvromāns, intrigas atklāšanās romāna beigās ir samērā negaidīta, un tas noteikti nopelna arī bonusa punktus romāna groziņā. Grāmatas lappusēs mēs sekojam Eidžeja stāstam maz pamazītēm, redzot, kā pieaug viņa meita un nokārtojas viņa dzīve un attiecības ar apkārtējiem. Romāna noslēgumā mēs kļūstam par lieciniekiem arī tam, kā Eidžejs piedzīvo, ko prātam neaptveramu. Tomēr autore neatstāj lasītāja acis slapjas, liekot noprast, ka dzīve turpinās arī pēc smagiem pārdzīvojumiem, iespējams, tikai citā ritmā. Manuprāt, šāda neiedziļināšanās varoņu emocionālajā pasaulē tālāk par virsējo slāni, ļāvusi rakstniecei panākt stāsta vieglumu un sava veida ”lablasāmību”, jo romāna lappuses tik tiešām pašas šķiras uz priekšu (turklāt šāda pieeja konstanti ievērota visa stāsta gaitā, līdz ar to nerodas šaubas – šeit viss notiek apzināti un ar mērķi) Jā, no vienas puses varētu vēlēties mazliet spilgtāku varoņu portretējumu un dziļāku jūtu pasaules atklājumu, taču izdrupušos gabaliņus šajā gadījumā kompensē… pati literatūra.

”Cilvēki par Dievu, politiku un mīlestību stāsta garlaicīgas lietas. Par cilvēku tu vari uzzināt pilnīgi visu, saņemot atbildi uz jautājumu: ”Kāda ir tava mīļākā grāmata?”

Jau rakstīju, ka šī ir ļoti ”grāmatiska” grāmata. Ar to es domāju neskaitāmās atsauces uz citiem literārajiem darbiem un cilvēkiem, kas tos varētu lasīt, tādējādi panākot, iespējams, mazliet paredzamu, tomēr simpātisku apkārtējo tēlu raksturojumu, intertekstuālais slānis, kas no tā izriet un pat maza jauka hibrīdteksta odziņa (romāna lappusēs iekļautie arī cita veida teksti – piemēram, Eidžeja grāmatu ieteikumi un Maijas īsprozas fragments). Tas viss kopumā rada sajūtu, ka autore ”pārzina drēbi”, ir saistīta ar grāmatu pasauli un dažviet spēj pati par to arī mazliet paironizēt vai vismaz paskatīties uz to no tāda kā profesionālā skatu punkta. Turklāt, kā jau sacīts iepriekš, grāmatu cilvēki mīl grāmatas par grāmatām un šī pavisam noteikti ir grāmata ar bagātīgu literāro slāni.

Simpātisks romāns īsākam vai garākam atvaļinājumam, literatūrmīļiem, bibliofīliem, grāmatu tārpiem, rakstītā vārda piekritējiem un visiem citiem, kas savu dzīvi nevar iedomāties bez grāmatām.

8

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: