Džons Grīns – ”Papīra pilsētas”

Amerikāņu rakstnieka un vlogera Džona Grīna vārds jauniešu literatūras pasaulē īpašus komentārus neprasa. Par to galvenokārt jāpateicas bestselleram ”Mūsu zvaigžņu vaina” – filozofiskam mīlas stāstam par diviem ar vēzi slimiem pusaudžiem, kas jau pirms laba laika piedzīvojis gan tulkojumu latviešu valodā, gan arī ekranizāciju. Es pirmo reizi ar Dž. Grīna vārdu iepazinos pirms pāris gadiem jau minētā Zvaigžņu vainas romāna ietvaros un ik pa laikam turpināju lasīt arī citus autora darbus – ”Looking for Alaska” (latviski izdota – ”Meklējot Aļasku”) un ”An Abundance of Katherines”. Nu pienācis laiks arī ”Papīra pilsētām”, kas pavisam nesen tika tulkotas un izdotas Zvaigznes ABC paspārnē.

Romāna galvenais varonis ir Kventins – it kā mazliet apzinīgs, it kā mazliet dulls un it kā mazliet apsēsts jaunietis, kas pavisam drīz beigs vidusskolu. Viņam ir divi lieliski, arī it kā mazliet dīvaini un mazliet dulli, draugi, uz kuriem puisis (gandrīz) vienmēr var paļauties. Un sapņu meitene Margo, uz kuru paļauties nepavisam nevar, bet tas Kventina acīs padara viņu vēl pievilcīgāku.

”Ir riskanti ticēt, ka cilvēks ir kaut kas vairāk nekā tikai cilvēks!”

Margo, kas savā ziņā dēvējama par Kventina bērnības pirmo mīlestību, ir izaugusi un vidusskolas ”foršuma skalā” pavisam noteikti pāraugusi pašu Kventinu. Tomēr kādu nakti meitene pieklauvē pie sava vecā paziņas guļamistabas loga un ievelk mūsu galveno varoni piedzīvojumā, kas pēcāk uzurda jaunajā puisī ne tikai ceļojuma kāri, bet liek arī pārcilāt klasiskos sevis meklējumu un jaunības maksimālisma jautājumus – nu, tos pašus bez kuriem vēl neviens no mums nav izaudzis un pabeidzis skolu. Kventina nelaime ir tā, ka sevi puisim nākas atrast, pa ceļam meklējot arī Margo, kura, šķiet, nemaz nealkst tapt sameklēta.

”Mums katram bija sava Margo, un ikviena no tām bija vairāk spogulis nekā logs.”

Ir grūti runāt par ”Papīra pilsētām”, nesalīdzinot tās ar citiem Dž. Grīna romāniem. Jāsaka, ka man personīgi Kventins visnotaļ atgādināja gan Aļaskas, gan Katrīnu galvenos personāžus. Visi kā viens apsēsti ar neparastu, brīvi domājošu un ekspresīvu meiteni, visi kā viens kaut ko meklē, dodas ceļojumos un nedaudz arī pafilozofē par dzīves jēgu. Visi kā viens, protams, ir dīvaini, jo citādi jau tas nebūtu Dž. Grīna romāns. No vienas puses, autora stils ir pārbaudīta vērtība, kas, manuprāt, nostrādā visnotaļ labi, turklāt ir piemērots visām vecuma grupām, ne tikai jauniešiem – varoņu personības veidotas ar savām ”odziņām” un saviem ”putniem galvā”, dialogi ir asprātīgi, sižets risinās raiti un rakstnieks labprāt izmanto arī citus literāros darbus vai (pop)kultūras atsauces, aužot pats sava teksta kolorīto drēbi.

” – Turpmāk sastāv no daudziem tagad, – viņa atbild. Uz to man nav ko iebilst; es cenšos šo domu sagremot, kad Margo piebilst: – Emīlija Dikinsone. Kā jau teicu, es daudz lasu.”

Un tomēr, aizvien vairāk lasot Dž. Grīna darbus, prātā var iešauties doma par atkārtošanos. Lai gan ”Papīra pilsētas”, tāpat kā pārējie Grīna romāni, kurus līdz šim man bijusi tā laime lasīt, ir ļoti prasmīgi uzrakstīts, mani pārņēma sajūta, ka katrā no saviem darbiem autors vairāk vai mazāk mēģina risināt vienu un to pašu problēmu. Jā, iespējams, ka ar katru romānu šī problēma atklājas labāk, dziļāk vai vismaz nedaudz citādāk, tomēr es personīgi neatteiktos arī no kādām svaigākām vēsmām.

”Papīra pilsētas” ir viegli lasāma, labi uzrakstīta un ļoti Grīniska grāmata, piepildīta ar autoram raksturīgo emocionālo strāvojumu un iznākusi (vidus)skolu absolventiem absolūti piemērotā laikā. Mēs visi kādreiz esam bijuši vai vismaz gribējuši būt tādi  Grīna varoņi ar visām no tā izrietošajām sekām – jaunības dulburībām, meklējumiem un atradumiem.

”Ir tik grūti doties projām – līdz tu aizej. Un tad nav nekā vieglāka.”

Birkas: 8 tasītes, amerikāņu literatūra, coming of age, grāmatas, jauniešu literatūra, jaunās grāmatas 2015, mūsdienu literatūra, tulkotā literatūra, Zvaigzne ABC