Stāsti ar ilgstošu iedarbību


Alise Manro - Dārgā dzīve”Viņai joprojām piemita savādais laiskums un bezrūpība, it kā viņa gaidītu, kad sāksies dzīve.”

Kanādiešu rakstnieces Alises Manro vārds latviešu tulkotās literatūras plauktos iepriekš jau ir izskanējis 2005. gadā ar darbu ”Meiteņu un sieviešu” dzīves. Taču pavisam nesen latviski izdots arī autores stāstu krājums ”Dārgā dzīve”, par kuru rakstniece 2013. gadā saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā, kļūstot par vienu no 13 autorēm sievietēm, kas tikušas pie šī apbalvojuma. Pēc šāda vērienīga pieteikuma arī es, protams, vēlējos uzzināt, kas tik īpašs slēpjas sārto kļavu lapu rotātajā stāstu krājumā, kuru no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice un izdevusi Zvaigzne ABC.

NRA publicētajā rakstā par Alises Manro daiļradi Arno Jundze norādījis: ”Rakstīt recenziju par Nobela prēmijas laureātes grāmatu tagad būtu diezgan savāds pasākums”. Jāatzīst, apkopojot, savas personīgās pārdomas par Manro stāstiem, gribot negribot, sajutu nepieciešamību vērsties pie krājuma ar zināmu pietāti, smalkjūtīgu atturību, atvērtu prātu un ”tur kaut kam ir jābūt” sajūtu. Nedaudz noliekot pie malas brīnišķīgo interneta demokrātiju, prātā nāk jautājums – kā gan par šādas raudzes literatūru iespējams izteikties mazāk nekā cildinoši, kā gan iespējams novērtēt ar Nobela prēmijas spiedogu apzīmogotus stāstus?

Tomēr lielā mērā šī nepieciešamība pēc pietātes sasaucas arī ar pašu stāstu iedabu. Pirmajā mirklī Manro stāsti atstāj atsvešinātības iespaidu. Nē, tie nekādā ziņā nešķiet pretenciozi, autore neizmanto skaļus, vulgārus paņēmienus, lai šokētu aizrautu vai pārsteigtu lasītāju, stāstot par margināliem indivīdiem un viņu ciešanām, no dzīves atrautā manierē. Tā vietā stāstu krājums atstāj it kā ļoti vienkāršas, ikdienišķas prozas iespaidu, ir brīži, kad stāsti šķiet uzrakstīti par ”neko”. Tomēr šajos rāmajos teksta mirkļos atklājas varoņu iekšējās telpas plašums, cilvēka dzīves smalkākie tīklojumi, un vienkāršais gluži nemanāmi kļūst par noslāpētu traģēdiju, asu pagrieziena punktu vai dramatiski saviļņojošu dzīves atklājumu.

” [..] Apvainojumi bija arī veikali un to izkārtnes, un mašīnu troksnis ar bremzēšanām un gāzēšanu. Visur tik sludināts – šī ir dzīve. It kā mums vajadzētu vēl vairāk dzīves.”

20150724-IMG_2265-2Krājumā ”Dārgā dzīve” apkopoti četrpadsmit stāsti, no kuriem četri lielākā vai mazākā mērā ir autobiogrāfiski. Nedz šajos, nedz iztēlotajos stāstos neizdodas izbēgt no kultūrvēsturiskā, sociālpolitiskā un citiem pilnasinīgas literatūras slāņiem. 20. gadsimts ar visiem tā priekšnosacījumiem ir Manro varoņu laiks. Tomēr to ciešanas un laime šķiet tik mazatšķirīga no mūsdienu ciešanām un laimes, ka nevilšus nākas secināt – zāle varbūt bija zaļāka, bet cilvēks, kāds bijis, tāds arī palicis.

”Tajos laikos sieviete, kaislīgi aizraudamās ar jebko, viegli varēja kļūt par izsmieklu.”

Ja runājam par atsevišķiem stāstiem, ne ”Dārgās dzīves” kopējo viengabalainību, kas ir saskatāma pat ar neapbruņotu aci, jāatzīst, ka mani personīgi visvairāk aizkustināja ģimenes traģēdija stāstā ”Grants”, apvaldītās sievietes tēls stāstā ”Ligzdiņa”, saldsērīgais apmāns ”Ar skatu uz ezeru”, aizlauztie ”Vilciena” varoņu likteņi un tik ļoti vajadzīgais gaišums stāstā ”Dollija”.

Vai, izlasījusi šo grāmatu, vēlētos atstāstīt katra stāsta saturu, vai zinātu varoņu vārdus un biogrāfijas, vai atcerētos nianses? Vai šī grāmata mani naktīs turētu nomodā, liekot ”dīdīties uz spilvena maliņas”? Visticamāk, nē. Tomēr Manro stāstus gribētos ievietot tās literatūras kategorijā, kura pie mūsu dvēseles/pieredzes/emocionālās inteliģences sieniņām pieķeras nemanot, gluži kā laika nogulsnes, padarot mūs mazliet gudrākus, mazliet jūtīgākus un mazliet saprātīgākus. Šie ir stāsti ar ilgstošu iedarbību.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: