Zāles pret virtuālo niezi


Nirs Eijals un Raiens Hūvers - Noķert uz āķaTā vien liekas, ka šī gada noslēgumā, apkopojot 2015. gadā lasītās grāmatas, varēšu sacīt, ka šis jau atkal bijis ne-daiļliteratūras gads. Iespējams, tas ir mana personīgā grāmatplaukta modes kliedziens, tomēr pēdējā laikā arvien biežāk pieķeru sevi, lasot kādu autobiogrāfiju vai izziņu literatūru ar psiholoģisku, socioloģisku vai tehnoloģisku ievirzi. Arī nesen iznākušais Nira Eijala un Raiena Hūvera darbs ar visai tiešo nosaukumu ”Noķert uz āķa. Kā radīt paradumus veidojošus produktus” nav izņēmums.

Šī populārzinātniskā grāmata manā plauktā gluži labi iederas līdzās gan nesen tulkotajam ”Ieraduma spēkam”, kuru es ar lielu entuziasmu noklausījos audio formā vēl pagājušajā gadā, gan pārspriedumam par lipīgām interneta kampaņām – ”Contagious: Why Things Catch On”, gan pozitīvajam skatījumam par tehnoloģiju atstāto iespaidu uz smadzenēm – ”Smarter Than You Think: How Technology is Changing Our Minds for the Better”, gan pētījumiem par gribasspēku – ”Willpower: Rediscovering the Greatest Human Strength”. Katrs no šiem darbiem, protams, atšķiras, tomēr vienojošais motīvs – vēlme izprast cilvēka rīcības motīvus ir un paliek tas pats.

”[..] Pētījumi liecina, ka senus paradumus ir grūti atmest. Pat tad, ja tiek mainītas visas ikdienas gaitas, mūsu smadzenēs saglabājas ierakstīti nervu ceļi, kas gatavi atkal aktivizēties, kad zaudēsim koncentrēšanos.”

”Noķert uz āķa” šajā gadījumā vairāk pievērsusies tieši biznesa aspektam. Autori runā par šī brīža aktualitātēm dažādu tehnoloģiju (lielākoties sociālo mediju un mobilo lietotņu) pasaulē, piemin slavenu uzņēmumu veiksmes stāstus, gūzmu dažādu pētījumu par cilvēka uzvedību, kā arī noslēgumā nedaudz pieskaras ētikas jautājumiem.

Grāmatas centrā izvirzīts tā sauktais āķa modelis. Tas sastāv no četrām fāzēm – ierosmes, darbības, mainīgā ieguvuma un ieguldījuma. Tieši āķa modelis ir atbildīgs par to, ka tik veiksmīgi un tik nemanāmi ik dienas lietojam kādu produktu vai pakalpojumu, un pieslēdzamies Twitter, Facebook un Instagram, lai pakasītu savu ”virtuālo niezi”. Zem šīm it kā vienkāršajām vēlmēm un vajadzībām slēpjas vesela stratēģija, kas palīdz pieradināt patērētājus pie produkta, gluži nemanot sniedzot piepildījuma sajūtu, un dažos gadījumos arī izraisot atkarību. Ikvienu no šīm fāzēm autori soli pa solim skaidro visas grāmatas garumā, un ikviena no šīm fāzēm ir svarīga, lai izprastu mūsu bieži vien neracionālo pieķeršanos dažādiem 21. gadsimta informatīvi izklaidējošiem jaunievedumiem.

”Ja nav mainīguma, mēs jūtamies tāpat kā bērni, kuri sapratuši, kas sekos turpmāk, vairs tik ļoti nepriecājas par spēli. [..] Lai noturētu mūsu uzmanību, produktos jābūt pastāvīgam jaunuma faktoram.”

Grāmata uzrakstīta veidā, kas rosina lasītāju, izmantot iegūtās zināšanas arī praktiski. Katras nodaļas beigās atrodams neliels konspekts par tikko izlasīto – manuprāt, ļoti noderīgi. Un ne tikai tādēļ, ka tas būtiski atviegloja šīs atsauksmes veidošanu… khem… khem… Bet arī tādēļ, ka šāds formāts palīdz izlasīto īsi un koncentrēti iegaumēt turpmākai lietošanai. Turpat, blakus studentu allaž iemīļotajiem kopsavilkumiem, nodrukāti arī ieteikumi treniņam – āķa modeļa pielietošanai ar praktisku uzdevumu palīdzību. Man, kā lasītājai, kura ar šīs grāmatas starpniecību drīzāk vēlējās dziļāk izprast pati savu patērētājas uzvedību, šie uzdevumi nelikās pārlieku saistoši. Tomēr ticu, ka tie varētu lieti noderēt topošajiem uzņēmējiem un attiecīgajā jomā studējošajiem.

”Paies daudzi gadi, varbūt pat nomainīsies vairākas paaudzes, līdz sabiedrībai izveidosies prāta imunitāte, kas ļaus kontrolēt jaunus paradumus. Bet tikmēr daudziem no šiem rīcības veidiem var rasties kaitīgi blakusefekti. Pagaidām lietotājiem pašiem jāmācās izvērtēt šīs vēl nezināmās sekas, savukārt produktu radītājiem būs jāsadzīvo ar savas profesionālās darbības morālo ietekmi.”

Lai gan ne visa grāmata uzrakstīta vienlīdz elpu aizraujoši (šī tomēr nav ik vakara daiļliteratūra), manuprāt, viens no ”Āķa” lielākajiem plusiem, kā jau tas šāda tipa grāmatās mēdz būt, ir pamatīgais atsauču saraksts uz interesantiem pētījumiem, kas ne tikai glīti iegulstas šīs grāmatas kontekstā, bet skar arī visdažādākās dzīves jomas un paplašina lasītāja erudīciju. Kaut vai, ļaujot pēcāk iespraukties sarunā ar veco labo teikumu: ”Es lasīju, ka zinātnieki bija izpētījuši…”

”Noķert uz āķa” ir grāmata ar divējādu dabu – no vienas puses palīdzīgs manipulācijas rīks, no otras puses izglītojošs aizsardzības līdzeklis. Atkarībā no tā, kurā pusē izvēlaties nostāties. Negribētos jau pārspīlēt un sacīt, ka jāiepazīst savs ienaidnieks (jo arī paši autori vairākkārt uzsver, ka laba un veiksmīga biznesa prakse paredz tādu produktu un pakalpojumu ražošanu un pārdošanu, kas lietotājiem ir patiesi noderīgi un dzīvi uzlabojoši), tomēr, dzīvojot informācijas laikmetā, kur mūs no visām pusēm ik dienas apšauda ar krāsainiem un vilinošiem virtuālajiem kairinājumiem, neliela ielūkošanās aizkulisēs par ļaunu vēl nevienam nav nākusi.

7

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: