Tējtasītes oktobra favorīti 2015

Nu jau nedēļu kā esam aizvadījuši oktobri – manuprāt, vienu no skaistākajiem gada mēnešiem. Taču pirms pilnībā ienirt novembra pelēkajā drēgnumā, silto segu un vilnas zeķu paradīzē, man vēl gribas nedaudz atskatīties uz labo, skaisto un krāsaino, kas gadījies gada iedvesmojošākajā, bet nu jau aizgājušajā mēnesī.

Bloga ietvaros oktobris pagājis diezgan grāmatiskā un ķirbiskā noskaņā. Piedalījos jaunajā blogosfēras stafetē, atbildot uz jautājumiem par grāmatām no A līdz Z, līdztekus ierastajiem rakstiem, izveidoju apkopojumus ar septiņām grāmatām un piecām filmām tumšiem rudens vakariem, kā arī uzrakstīju savas domas par jaunas dzīves sākšanu grāmatā Hektors sāk jaunu dzīvi un garīguma meklējumiem grāmatā Pirmais zvans no debesīm. Pagājušajā mēnesī Tējtasīte tika arī pie nelielām vizuālām pārmaiņām bloga sānu malā – tagad tur  iedzīvojušās jaunas sociālo tīklu pogas un vēl šādas tādas grafikas.

Tiesa, ne visas labās lietas un iespaidi atraduši ceļu pie bloga lasītājiem. Daži palikuši aiz borta un skumji gaida savu kārtu. Tādēļ, iedvesmojoties no neskaitāmajiem ārzemju un arīdzan pietiekami daudziem pašmāju blogiem, nolēmu izveidot tādu kā oktobra favorītu sarakstu, apkopojot to, kas aizvadītajā mēnesī šķitis ievērības cienīgs un citiem iesakāms. Ja novembris būs gana piepildīts, kas zina, varbūt šī pat pārvērtīsies par rakstu sēriju…

---

DABA

Pirmais un lielākais oktobra favorīts man izrādījās pats rudens, kas šogad tik tiešām bija ”apgleznojis Latviju”. Nosacīti siltais un saulainais laiks šogad ļāva izbaudīt zeltaino rudeni visā tā pilnībā. Vairāk nekā jebkad agrāk klaiņoju pa mežiem un nesu mājās rudens lapas un rudens mirkļus digitālu attēlu parocīgajā formātā, lai vēlāk parādītu arī jums rudens foto stāstā.

SVECES UN TĒJA

Nedz rudens, nedz ziemas sezona nav iedomājama bez siltas tējas tasītes un smaržīgām svecēm. Oktobrī devos vairākkārtīgās sveču medībās un secināju, ka savu ideālo sveci atrast nemaz nav tik vienkārši. Citai pārāk sintētiska smarža, citai smaržas nav vispār, lai gan uz iepakojuma tas apsolīts. Šobrīd uz mana galda stāv Depo iegādātas lielizmēra smaržīgas tējas sveces ar nosaukumu Diana candles. Ļoti kārdinošs ābolu aromāts, kas visnotaļ labi piestāv šim gada laikam, taču dīvainā kārtā sveces izteiktāk smaržo vēl neaizdedzinātas. Kādas ir jūsu iecienītās sveču markas?

Mans nesenākais tējas ieguvums ir SekoEko veikaliņā iegādātā firmas Pukka tēja Vanilla Chai. Bezkofeīna tēja, kuras sastāvā ir dabiskas un, kā apgalvo iepakojums, ētiski ievāktas un bioloģiski audzētas sastāvdaļas – kanēlis, ingvers, lakrica, kardamons, fenhelis un, protams, vaniļa. Jāsaka godīgi – smarža ir vienkārši apburoša. Patiesībā tik apburoša, ka kādu brītiņu turēju tējas kārbu sev blakus pie rakstāmgalda tādēļ vien, lai varētu sajust silto kanēļa un vaniļas aromātu. Garšas ziņā šī tēja nav īpaši stipra, tomēr ļoti aromātiska un buķetē sajūtams tāds kā piparainums. Vislabāk iet kopā ar medu. Kā nākamo plānoju nogaršot arī ābolu, kumelīšu un kanēļa kopīgo brūvējumu.

GARDUMI

Ķirbju sezonai par godu blogā apkopoju visas ķirbju receptes, kā arī izcepu sava mūža pirmo ķirbju pīrāgu, ar kuru biju visnotaļ apmierināta. Tikpat apmierināta, kā ar savu mīļāko ābolu drumstalu pīrāga recepti, ko atkārtoti liku lietā (un krāsnī) pašās oktobra beigās. Ja mājās joprojām krājas lieki āboli, iesaku šo recepti izmēģināt – gaužām ātri, vienkārši un garšīgi.

MŪZIKA

Oktobrī noklausījos divus no saviem ilgi gaidītajiem albumiem – dramatiskās popmūzikas dueta Hurts jauno plati Happiness, ko puiši martā prezentēs arī Rīgā, kā arī drūmi svētsvinīgo britu Editors jaunāko veikumu In Dream, kas mani atstāja apburtu jau ar pirmo klausīšanās reizi. Par abiem šiem albumiem esmu arī uzrakstījusi blogā. Un vēl  – pagājušajā mēnesī savu jaunāko singlu prezentēja Adele. Sākumā turējos pretī, taču rādās, ka manas 2015. gada oktobra beigas atmiņā uz mūžu ieslēgtas, izklausoties pēc Hello.

SERIĀLI

Oktobrī atsākās vairākas labu un ne tik labu seriālu sezonas. Ar alkatīgu skatienu pieplaku pie How To Get Away With Murder  – ja vēl nav sanācis iepazīties ar šo seriālu, nekas nav nokavēts, jo pašlaik iet tikai otrā sezona. Un pie tam laba otrā sezona. Tāpat turpināju skatīties neseno atklājumu – diezgan pamelnu komēdijseriālu You’re the Worst par kādu nu ļoti sarkastisku pāri, kas baidās no attiecībām un, plašākā mērogā ņemot – arī dzīves. Jābrīdina gan, ka šis nav nekāds sitkoms parastais – tas ir brīžiem nihilistisks, bet diezgan kolosāls kino gabals (no kura aizguvu labu dziesmu: Torres – New Skin). Tāpat iemetu aci American Horror Story jaunajā sezonā Hotel un dabūju apmēram to, ko gaidīju – neko īpašu, ja neskaita jau ierastās iekšu izlaišanas ainas un ļoti glītu viesnīcas interjeru. Ak jā, un vēl vienu ļoti labu dziesmu: She Wants Revenge – Tear You Apart

GRĀMATAS UN FILMAS

Aizvadītā mēneša grāmatu favorīte pavisam noteikti ir Mārgaretas Atvudas Kalpones stāsts, par kuru slavas dziesmas sadziedat esmu paguvusi ne tikai es, bet arī krietns pulks grāmatu blogeru. Vēl pieminēšanas vērta ir grāmata, kuru sāku lasīt (vispār jau klausīties, jo audio formātā) neko īpašu negaidot – Mindijas Kalingas Why Not Me. Sākotnēji domāju, ka šis būs kārtējais karjeras sievietes-komediantes memuārs, kas sekos Tīnas Fejas un Eimijas Poleres pēdās un, dziļākajā būtībā, tas tā arī ir, taču Mindijas personība mani personiski uzrunāja vairāk kā abas iepriekšminētās. Autores balss šajā autobiogrāfiskajā darbā ir prātīga, sirsnīga un godīga vajadzīgajās devās. Grāmatā iekļauts arī viens ļoti interesants izdomāts stāsts. Ja patīk šāda veida memuāri, rekomendēju!

Runājot par kustīgajām bildēm, oktobrī noskatījos tieši to, ko biju plānojusi noskatīties un ne par filmu vairāk. Aizčāpoju uz lielā ekrāna aplūkot uz Marsieti, kurš man ļoti patika un, par kuru īsi jau izteicos Mazajos filmu komentāros, kā arī beidzot sagaidīju Giljermo del Toro radīto viktoriāņu šausmu stāstu Purpura smaile, par kuru blogā sekos garāks ieraksts. Tiesa, jau tagad varu sacīt, ka šis izrādījās gada vizuāli skaistākais baudījums.

TEĀTRIS

Un visbeidzot arī teātris. Aizvadītā mēneša sākumā beidzot pārtraucu savu ”sen nav būts teātrī” strīpu un apmeklēju veselas divas izrādes. Valmieras Drāmas teātra Meistaru un Margaritu, kas man šķita scenogrāfiski un aktieriski ļoti patīkama, bet saturiski grūti pieejama, ja nav iepriekš lasīts Bulgakova romāns, kā arī Dailes teātra viesizrādi Equus, kas manām acīm, ausīm un dvēselei šķita tieši tik laba kā atsauksmēs lasīts – psiholoģiski spēcīga, pilnasinīga un ar lielisku aktierspēli. Turklāt, neskatoties uz nopietno tematu, šī izrāde neatstāja smaguma sajūtu.

Tāds nu izskatījās un izklausījās mans oktobris. Atliek vien novēlēt, lai gaidāmais novembra drēgnums mūs neaplaiž ar savu drūmo auru. Ziemassvētki jau vairs nav tālu… : )

Birkas: dzīves stils, Mēneša favorīti, rudens, sveces, teātris, tēja