Šķietami frivolais šarms. Kā būt parīzietei vienmēr un visur?


How to be ParisianČetru franču autoru, Sofijas Masas, Odrijas Divānas, Karolīnas de Megrē un Annes Berestas,  ne-daiļliteratūras grāmatu How To Be Parisian Wherever You Are: Love, Style and Bad Habits pirmo reizi ieraudzīju, pārlūkojot angliski rakstošos skaistuma un dzīves stila blogus, kur šī grāmata bija izrādījusies neatņemama šobrīd populāro dekoratīvo foto sastāvdaļa. Visbiežāk novietota uz dažāda stilīguma pakāpes rakstāmgaldiem vai kafijas galdiņiem, How to Be Parisian, cēli sēdēja līdzās tādām grāmatām kā Lenas Danemas Not That Kind of Girl, (kuras audio formāta noklausīšanos līdz galam manas smadzenes kategoriski atteicās pieņemt), skaistumkopšanas padomu grāmatai Pretty Honest, kuru izlasīju vēl pagājušajā gadā un atzinu par ļoti labu esam, kā arī biznesa sievietes memuāram, Sofijas Amoruso sarakstītajai #Girlboss, kura arī ir manā reiz izlasāmo grāmatu sarakstā.

Savu Parīzietes eksemplāru vēl vasarā saņēmu kā, iepriekš paredzētu, vārda dienas dāvanu. Paglaudīju, pašķirstīju, papriecājos par kvalitatīvajām fotogrāfijām un noliku plauktā kaut kādam „īstajam brīdim”. Īstais brīdi tā arī nepienāca, bet novembrī beidzot nolēmu, ka manā grāmatplauktā ir pārāk daudz nelasītu grāmatu, un ķēros klāt. Starp citu, grāmatnīcās kuru katru dienu būšot ir pieejams arī šīs grāmatas izdevums latviešu valodā.

Ka_but_parizietei_tejtasite

Kā tad īsti iespējams kļūt par parīzieti? Patiesību sakot, izlasot šo grāmatu skaidrāks tas netop. Ja neskaita to, ka acīmredzot parīzietes ir untumainas, brīžiem diezgan nesaprātīgas un nereti visai manipulatīvas būtnes, kas tai pat laikā ir ļoti šarmantas, gudras, apveltītas ar lielisku gaumes izjūtu un dabisku (bet sūri un grūti veidotu) ārieni. Neskatoties uz savu nosaukumu, šī nepavisam nav how to tipa grāmata. Tā nepastāstīs kā mest pie malas savus personiskos netikumus un pieņemt jaunus, īsti franciskā garā ieturētus. Tā drīzāk cēli un klusi pasmīnēs pati par savu gaisīgumu un lasītāja potenciālajiem pūliņiem uztvert to nopietni.

„She drinks vodka in the evening and green tea in the morning.”

Sākotnēji ir nedaudz grūti pieslēgties Parīzietes (it kā) solītajai satīrai. Un pat beigu galā lasītājs nav visā pilnībā pārliecināts, vai tāda tur maz ir bijusi. Līdztekus pamācībai kā „destabilizēt” vīrieti, autores sniedz praktiskus padomus kā klāt smalku viesību galdu (neiztrūkst arī receptes, ko uz šī galda pasniegt, piemēram, vista ar citroniem vai slavenās franču plānās pankūkas – crepes) un īsās, vieglās vārdiskās skicēs iezīmē Parīzes sievietes ikdienu, tai, sēžot parkā uz soliņa un pārdomājot garām skrienošo dzīvi, vai saļimstot asaru plūdos darba vietas birojā, jo vakardienas randiņš nav izdevies kā cerēts. Starp netradicionāli noformētajām lappusēm, skaistuma un modes padomiem, un jutekliskajām fotogrāfijām paslēpušies mazi, pārsteidzoši sajūtu mirklīši. Piemēram, atvērums, kurā Parīzes krāsām veltīta vesela toņu karte, sadaļa ar franču un angļu valodās kopīgi lietotajiem vārdiem vai saraksts ar vietām, kuras jāapmeklē, ja kādreiz gadās nonākt šajā šarmantajā pilsētā. Citiem vārdiem sakot, pilna Francijas noskaņu buķete.

„Always look as if you are gazing at the sunset. Even during rush hour in the Metro. Even when picking up frozen pizza from the supermarket.”

Pašas parīzietes – Parīzes sievietes portretējums šajā grāmatā pasniegts gluži kā no franču filmām (vai vismaz no amerikāņu vīzijas par frančiem – pašu filmās). Nav daudz jānopūlas, lai gara acīm ieraudzītu skaistu sievieti uz divriteņa, pasitušu padusē pītu klūgu grozu ar svaigiem labumiem, braucam no tirgus. Viņa visticamāk dodas mājup, lai sagatavotos vakarēšanai ar draugiem un kolēģiem, kur viņa runās par Sartru, dzers dārgu vīnu (viņa, saprotams, lieliski pārzina vīnogu šķirnes) un flirtēs ar vīriešiem, kas, iespējams, izrādīsies vai, iespējams, neizrādīsies viņas cienīgi.

„She’ll never wear makeup on a date. Naturally, her inner beauty needs no artifice. On the other hand, she won’t hesitate to wear lipstick to the bakery on a Sunday morning…”

Kā būt parīzietei vienmēr un visur ir darbs, kas sagādā lasītājam drīzāk izjūtas, drīzāk nelielas iztēles gleznas nekā viengabalainu saturu, praktisku ieguvumu vai pat detalizētu kultūrvēsturisku fonu (lai gan bez mākslas, literatūras un kino atsaucēm, protams, neiztikt). Šī ir ļoti sievišķīga, varbūt pat nedaudz Sex and The City fenomena tradīcijās ieturēta grāmata, kas ar savu šķietamo frivolitāti un uzskatiem (nu, kaut vai piemērs par sānsoļiem un mīļākā ieviešanu savā ikdienā), iespējams, kādu nopietnāku lasītāju spētu arī nedaudz aizkaitināt.

„She’s aware that her flaws mess with her life. But changing is too much work.”

Tomēr, ja pieņemam gan pašu parīzieti, gan arī šo grāmatu kādas tās patiesībā ir – ar visiem to trūkumiem un idejām, kas, iespējams, nesakrīt ar mūsu izvēlēto dzīves modeli, mēs kļūstam arī par lieciniekiem kaut kam graciozam un nedaudz maģiskam. Kaut kam tādam, kas negribīgi pakļaujas vārdiem, jo dzīvo tikai sajūtās.

8

6 komentāri

  1. Vai pašai kaut ko sagribējās pārņemt? Lūpukrāsa, skatos, jau ir. 🙂

    Like

    1. Kā nu bez lūpukrāsas 🙂 No modes sadaļas man ļoti patika ideja par to, ka sievietes skapī vajadzētu atrasties vienai īpašai lietai – kaut kam atšķirīgam, bet klasiskam, ko viņa allaž valkā un, kas viņu raksturo. Tādai lietai, kas vienmēr palīdz justies labi. Es ik pa laikam kaut ko tādu atrodu, bet gadu gaitā tomēr sanāk nomainīt. Laikam vēl jāgaida tā īstā un vienīgā 🙂

      Bet kopumā pārņemt no šīs grāmatas man visvairāk sagribējās tieši fotogrāfijas – būtu forši reiz iemācīties ”ieslēgt” attēlā īpašas sajūtas un atmosfēru.

      Like

  2. Ha! Man arī beidzot būs sarkana lūpu krāsa. Uzkrāsošu lūpas, ieliešu glāzē vīnu un mēģināšu lasīt šo grāmatu, iztēlojoties, ka esmu parīziete 🙂

    Like

    1. Manuprāt, tas varētu būt šai grāmatai ļoti piestāvošs rituāls 🙂 Tikai nedrīkst aizmirst uzkrāsot lūpas arī svētdienas rītā, ejot uz veikalu pēc maizes 😀

      Like

  3. Paldies par jauko rakstu. Nopirku sis gramatas latvisko versiju dazu dienu atpakal un nemanot esmu jau ka gramatas beigas. Viegla lasamviela, sajuta ka runat ar senu draudzeni par to, ka nemaz neesam idealas – nedz iedalas miljotas, nedz idealas mates, bet tas neliedz mums milet sevi tadas kadas esam par spiti gadiem. Izlasot gramatu, jutu patikamu pacelumu pasvertejumam 🙂 Vienkarshi gramata, kas pec izlasisanas noteikti lieliski iederesies mana plauktra starp daudzam kaklarotam, auskariem un lupukrasam.

    Like

    1. Man prieks, ka grāmata patika 🙂 Šī pilnīgi noteikti ir garastāvokli paceļoša lasāmviela. Manuprāt, šad un tad ir ļoti derīgi paraudzīties uz lietām bez allaž klātesošās perfekcionisma ēnas un apzināties, ka arī it kā kaitinošos ikdienas niekos var būs paslēpies gabaliņš šarma 🙂

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: