Seriāls ”Burvji” – vai pieaugušiem poteriešiem?


The MagiciansJauno seriālu ar nosaukumu Burvji (The Magicians) gaidīju ar lielu nepacietību. Galvenokārt pateicoties tam, ka beidzot arī es biju izlasījusi kādu romānu, uz kura motīviem kārtējā ekranizācija ir balstīta. Protams, stāsts ir par amerikāņu rakstnieka Leva Grosmana fantāziju pieaugušajiem – romānu Burvji, kurš pirms neilga laika tika arī pie sava latviskā tulkojuma un ieguva nedalītu blogeru un grāmatmīļu atzinību. Gaidot, kamēr tiks iztulkotas un izdotas arī triloģijas otrā un trešā daļa (angļu valodā ir pieejama visa grāmatu sērija), vizuāli domājošajiem Burvju cienītājiem ir dota iespēja sekot līdzi Kventina, Alises un pārējo jauno magu gaitām arī SyFy veidotājā 2016. gada jaunajā seriālā, kas dienas gaismu ekrānos ieraudzīja janvāra beigās.

Lai gan līdzšinējā pieredze rāda, ka seriāli un filmas lielākoties nav cienīgi grāmatām pat ūdeni pienest, cerība mirst pēdējā. Arī manēja drusku paģība, taču atguvusi elpu, nolēma par šo seriālu uzrakstīt. Tā kā ir gandrīz neiespējami runāt par ekranizāciju atrauti no grāmatas, tālākajā rakstā visticamāk gadīsies pa kādam salīdzinājumam, taču sižetisku maitekļu nebūs. Apsolu.

Pieaugušiem poteriešiem?

Burvju ekranizācija lieki laiku netērē, jau pirmajās sērijās metoties iekšā samezglotajā sižetā un ātri vien definējot gan varoņu savstarpējās attiecības, gan lielo intrigu par Filoriju. Tiem, kas nav pazīstami ar literāro materiālu – Grosmana grāmatu sērijas pamatā ir stāsts par (gandrīz) pieaugušiem burvjiem, jauniem, ambicioziem un gudriem cilvēkiem, kas uzzinājuši, ka bērnības stāstos aprakstītā maģija (atsauce gan uz Hariju Poteru, gan Nārnijas Hronikām) tik tiešām eksistē arī viņu pelēkajā ikdienā, iegūst iespēju studēt maģiskā institūtā un izmācīties par kārtīgiem maģijas praktizētājiem.

Un nē, tas nav nedz tik vienkārši, nedz klišejiski kā izklausās, jo Grosmana romāns pagūst pievērsties arī dažiem maģiskajā pasaulē ne vienmēr apskatītajiem jautājumiem, piemēram, jauno burvju eksistenciālajiem sevis meklējumiem (ko darīt, kad esi visvarens, bet pietrūkst briesmoņu ar ko cīnīties?), kā arī nihilismam, kas nāk komplektā ar augstu intelektu un vilšanos dzīvē.

The magicians 4

Ņemot vērā romāna psiholoģiski komplicēto materiālu apvienojumā ar visai pieklājīgo mistēriju, kas vijas cauri sižetam, varētu domāt, ka arī stāsta vizuālās versijas veidotājiem ir visas iespējas radīt ko patiešām maģisku. Kaut ko tādu, par ko priecātos paaudze, kas pieradusi pie Harija Potera grāmatām, bet nu jau kādu brīdi ir pieskaitāmi pieaugušo skatītāju vecuma grupai, un gaida arī savai demogrāfijai atbilstošu TV āķi. Un, lai gan seriāla tīzeri un treileri jau labu brīdi iepakaļ solīja nobriedušu, seksīgu un tumšu piegājienu Grosmana pamatīgajam materiālam, noskatoties pirmās sērijas, man gribas sacīt, ka ar acij tīkamiem aktieriem un glītām alternatīvo kliķu stila drēbēm vien nepietiek, lai sauktu seriālu ne tikai par stilīgu, bet arī visādi citādi saistošu.

Kventin, tas tu?

Pilotsērija iesākas līdzīgi kā romāns – ar jaunā burvja un galvenā varoņa Kventina psiholoģisko dilemmu par savu tālāko dzīvi. Tiesa, seriāla Kventins atšķirībā no grāmatas Kventina, jau uzreiz tiek parādīts ar depresīvām nosliecēm – līdz līmenim, kad nepieciešama speciālista iejaukšanās un medikamentu palīdzība. No vienas puses, var aplaudēt seriāla veidotājiem par šādas problēmas aktualizēšanu TV ekrānos, no otras puses, Kventina tēls, kas jau romānā nebija nekāds saulstariņš, tomēr parādīja zināmu mugurkaulu (cits jautājums, kurā virzienā), seriāla versijā man personīgi šķiet pārāk neirotisks un par sevi nepārliecināts (viņš taču visu dzīvi nodzīvojis kā nesaprasts mazais ģēnijs, kur piepeši palicis lielais ego?).

the magicians 2

Runājot par citiem tēliem – kamēr veidotājiem itin labi izdevies notvert un saglabāt, piemēram, Eliota esenci (šis dendijs kāds bijis, tāds arī palicis), man tomēr radās zināmas grūtības noticēt Alises dievgosniņas aurai (aktrises tēlojumam), un arī Penijs no savrupā dīvaiņa piepeši šķiet pārvērties foršajā džekā. Protams, nevar prasīt, lai seriāla veidotāji pieturētos pie grāmatas kā pielīmēti, jo tādā veidā skatītājs neiegūtu neko jaunu, taču tādas pamata lietas, ka līdzi jušanas vērti tēli ar spilgtām un ticamām personībām, manuprāt, par skādi nevienam vēl nav nākuši. Varbūt, vēl ir laiks?

Daudzsološā maģija

Neskatoties uz salīdzinoši kartonīgajiem stilīgajiem cilvēciņiem, kas apdzīvo seriāla universu, atstājot uz visu šo pasākumu drīzāk young adult produkta sajūtu, Burvji nepavisam nav garlaicīgs TV veidojums. Vai tas varētu šķist nenobriedis, salīdzinājumā ar grāmatu? Jā. Vai tas iegūtu vairāk, ja tik ļoti nesteigtos notikumiem pa priekšu, bet gan lēni un dziļi attīstītu starp varoņiem briestošo drāmu un tēlu iekšējo pasauli? Pavisam noteikti. Vai šim seriālam varētu pievienot vēl kādu tumšu pipariņu? Aha.

Un tomēr Burvji neatstāj paviršuma iespaidu. Lai gan kopējo attīstību vairāk bīda iepriekš paredzēti notikumi, ne pašu varoņu atklāsmes, maģija un apkārtējā vide ir patiešām interesanta, specefekti ir pieklājīgi (atcerēsimies, ka šis ir tikai televīzijas seriāls, ne kases grāvējs), un arī pati lielā, sižetu virzošā intriga pagaidām rādās pietiekami sarežģīta, lai tās kādam laikam pietiktu. Tiesa,  izskatās, ka īsti neizdosies izvairīties arī no nākamo grāmatu maitekļiem (kaut vai Džūlijas sižetiskā līnija, kas man personīgi šobrīd šķiet interesantākā visā seriālā), tādēļ visu triloģiju nelasījušajiem ir vērts padomāt, vai ieguldīt laiku televīzijas seriālā vai grāmatā. Vai abos. Un kādā secībā?

Es personiski uztveru (grasos uztvert) šo seriālu kā jaunu darbu, atšķirīgu un atšķirtu no grāmatas. Iespējams, psiholoģiski tukšāku, tomēr pietiekami krāsainu, maģisku un fantāzijas bagātu, lai tas noturētu manu uzmanību līdz sezonas beigām un nākamās grāmatas tulkojumam. Varbūt, ar laiku šī seriāla kontekstā varēsim runāt par nemīlēto guilty pleasures birku, bet tikmēr – mana interese ir dzīva un no pirmā ģīboņa pamodusies.

P.S. Veidotājiem cepums par ainu ar briesmoni. Efektīgi.

8

Advertisements

4 komentāri

  1. Piekrītu, man Kventina tizlums arī īsti neiet pie sirds. Bet vispār skatīties var, kad pāriet pirmais šoks 🙂

    Like

    1. Man dikti gribas šobrīd kādu fantāzijas seriālu – būs jāmēģina pierast pie tā nabaga Kventina. 🙂 Vismaz maģija forša.

      Like

  2. Nesen atklāju, noskatijos visas piecas sērijas, nu tā.. vampīru dienasgrāmatas labāk nostrādātas kā šis pusgejiskais burvju serials (nee man nav nekas pret gejiem!:) ) vienkārši liekās ka kaut kā trūkst.. baltiem diegiem sašūts sižets ar vidēju aktierspēli.. tad jau limitless seriāls ir baudāmāks, ja jau reiz runājam par fantāzijām 😀

    Like

    1. ”Limitless” esmu redzējusi tikai pilotsēriju, kaut kā par viņu piemirsu un tālāk netiku, lai gan pati filma, uz kuras motīviem seriāls balstīts, man diezgan labi patika. Droši vien, pie vainas tas, ka tobrīd bija vēl padaudz cita skatāmā, kas piesaistīja aci – pārāk liela konkurence sanāca 🙂

      Es pagaidām pārāk neesmu iespringusi uz sižetu ”’Burvjos” (mana lielā vilšanās ir tēli), mēģinu izlikties, ka nekas no tā, ko redzu nav spoileri :), jo neesmu atmetusi cerību izlasīt arī otro un trešo triloģijas grāmatu, bet seriāls šo prieku varētu pabojāt.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: