Atmiņu malduguns. Patriks Modiano – ”Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē”


Patriks Modiano - Lai tu neapmaldies šajā apkārtnēIzlasot 2014. gada Nobela prēmijas laureāta, franču autora Patrika Modiano (1945) gluži nelielo un lakonisko romānu ar nosaukumu „Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē”, es jutos apmaldījusies. Ne tikai apkārtnē, bet arī tekstā. Es apmaldījos nieka 142 lappušu biezā, taču ārkārtīgi piesātinātā un noslēpumainā atmiņu stāstā, kas, aizverot grāmatas vākus man vēl brīdi lika padomāt, ko īsti es tikko izlasīju?

No grāmatas anotācijas:Rakstnieks Žans Daragans apzināti izvēlējies noslēgtu un vientulīgu dzīvi tālu prom no Parīzes kņadas. Viņš reti iziet no mājas un reti kādu sastop; viņš vada savrupu dzīvi, ko pats sev radījis. Tomēr kādā karstā septembra pēcpusdienā viņa mieru izjauc satraucošs telefona zvans. Klausulē dzirdama svešinieka balss, kura pavēsta, ka atradusies Daragana pazudusī adrešu grāmatiņa, un svešinieks vēlas aprunāties par vienu konkrētu tajā minētu cilvēku. Tikai pēc tam, kad nelabprāt piekritis tikties ar noslēpumaino Žilu Otolini, Daragans saprot: lai kā viņš censtos, tomēr nespēj atmiņā atsaukt nosaukto vārdu Gī Torstels. Bet Otolini ļoti uzstājīgi cenšas ievākt informāciju tieši par šo cilvēku… Un negaidīti Daragans tiek iesaistīts Otolini un viņa skaistās paziņas Šantālas Gripē dzīvē, un sen aizmirstas slepkavības noslēpums liks viņam pamest dzīvokli, lai sastaptos ar senām atmiņām, ko viņš tik ilgi bija centies apslāpēt…”

Modiano neapšaubāmi raksta prasmīgi. Romāna sižets gluži nemanāmi pārceļo no vienas laika līnijas uz nākamo. No tagadnes uz nesenāku pagātni, no nesenākas pagātnes uz varoņa bērnību, no varoņa bērnības uz viņa dzīves nogales pārdomām, no dzīves nogales pārdomām atpakaļ uz mistēriju, kas jāatrisina utt. Šāda šķietami plūdena un mazliet apcerīga „mētāšanās laikā” veido visai sarežģītu romāna struktūru. Un vienlaikus arī apzināti ieviestu juceklīguma sajūtu – it kā lasītājs pats piedzīvotu Žana galvā notiekošo, pa vienai vien, izceldams ārā aizvien jaunas un jaunas atmiņas no galvenā varoņa laika zoba saēstās aizmirstības pūralādes.

„Viņš bija saskāries ar palimpsestu, kad viss turpmāk rakstītais savstarpēji sajaucas, cits citam uzslāņojoties, un ņirb kā baciļi zem mikroskopa.”

patriks_modiano_lai_tu_neapmaldies_saja_apkartne_tejtasiteNe visas no šīm atmiņām ir saulainas un skaistas, un ne visas no šīm atmiņām palīdz atbildēt uz lasītāja un paša Žana uzdotajiem jautājumiem. Taču, manuprāt, Modiano spalva uzskatāmi demonstrē to haosu, to subjektivitāti, to savādību, kas bieži vien valda cilvēka galvā, domājot pašam par savu un līdzcilvēku pagātni un notikumiem, kas ietekmējuši viņu dzīvi.

„Kāpēc cilvēki, par kuru eksistenci jūs nemaz nenojaušat, kurus satiekat reizi mūžā un vēlāk nekad neredzēsiet, aizkulisēs nospēlē svarīgu lomu jūsu dzīvē?”

Lasot Modiano romānu, mani nepameta sajūta, ka es vēroju teātra izrādi. Nelielos Žana dialogus ar Šantālu, es redzēju gluži kā eksaltētas skatuviskas ainiņas, kas savā apslāpētajā izmisumā it kā pasaka ļoti daudz, tikpat daudz arī noklusējot. Šī tekstuālā teatralitāte, manuprāt, atstāj varoņos ārkārtīgi pievilcīgu emocionālo spriegojumu, kas palīdz veidot arī romāna sakāpināto atmosfēru. Tikpat spiedīgu kā neparasti karstais septembris, ko piedzīvo Parīze un rakstnieks Žans Daragans.

„Viņš bija uzrakstījis šo grāmatu vienīgi cerībā, ka viņa dos par sevi kādu ziņu. Uzrakstīt grāmatu viņam nozīmēja arī raidīt signālu ar starmešu gaismām vai Morzes zīmēm, lai sasniegtu ļaudis, par kuru likteni viņš neko nezināja. Pietika uz labu laimi izkaisīt viņu vārdus grāmatas lappusēs un pagaidīt, kamēr viņi atradīsies paši.”

Savā ziņā „Lai tu neapmaldies šajā apkārtnē”, man atgādināja gan Bukera prēmijas laureāta Džūljena Bārnsa tikpat īso un tikpat lakonisko romānu „Beigu izjūta”, gan itāļu autora Sandro Veronēzi romānu „Pagātnes spēks”. Virspusēji skatoties, šos atšķirīgos romānus, protams, varētu vienot tik vien kā galvenais varonis, kurš dodas atpakaļ pagātnē, lai izstaigātu savus atmiņu ceļus un atrisinātu kādu sasāpējušu problēmu, kas pieteikusies tagadnē. Taču ikvienam no šiem darbiem, manuprāt, piemīt tas dziļums un pamatīgums ar kādu var lepoties ne tikai kvalitatīva literatūra, bet arī tas, kas notiek „cilvēkā iekšā. Nemitīgais jautājumu, izziņas, atmiņu, šaubu un pārdomu process.

Cilvēka prāts ir dīvaina vieta, kur atrasties. Un vēl dīvaināka vieta, kur apmaldīties.

8

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: