Kā Hidlstons debesskrāpī zirgu apēda – filma ”Virsotne” (2016)


High Rise poster

Pirms laba brīža man bija tā laime (varbūt, nelaime – neesmu vēl izlēmusi) kino apmeklēt režisora Bena Vītlija jaunāko veikumu. Uz Džeimsa Greiema Balarda romāna High Rise balstīto filmu Virsotne ar dāmu favorītu Tomu Hidlstonu galvenajā lomā.

Mēģināt detalizēti pastāstīt, par ko īsti ir šī filma, nozīmētu mest visas kārtīgā teksta rindas pie malas un ienirt visai duļķainā interpretāciju, subjektīvās pieredzes nospiedumu un varbūt pat pašapmierinātas intelektualizēšanas dīķī. Visdrīzāk tik dziļi, ka ārā paliktu vien galva. Tādēļ šoreiz simbolu un nozīmju meklēšanu atstāšu pašu skatītāju ziņā un piebildīšu vien to, ka šī ir starp rindiņām saprotama, absolūti šīzīgi pasniegta filma par sabiedrisko iekārtu un visai šaušalīgo kāpienu līdz „virsotnei”.

Ņemot vērā, ka literārais darbs, uz kura motīviem balstīta Virsotne,  tiek rindots vecās labās distopijas plauktā, arī filmā nav vērts gaidīt ķīseļa upes un rozā mākoņus. Tā vietā varam sastapties ar septiņdesmito gadu hēdoniskās bohēmas vilni, kas sākumā tikai drusku iešūpo, bet pēcāk nones no kājām vai pat nolidina leja no balkona (true story), Toma Hidlstona varoni, kurš jau filmas pirmajos kadros ēd uz ugunskura lēni grauzdējošos suņa kāju, kā arī baltu zirgu, kas mitinās debesskrāpja pēdējā stāvā un diemžēl neņem labu galu. Vārdu sakot, parasta darba diena.

Absurdās noskaņas ziņā Virsotne nedaudz atgādina diezgan ģeniālo Terija Giljama lenti The Zero Theorem, taču idejiski tā, manuprāt, stāv tuvāk savulaik populārajai Snowpiercer, kura arī pamanījās padarīt rāpšanos augšup pa barības ķēdi par vareni pretīgu pasākumu (tiesa, tā savu ideju pasniedza kā drusciņ vieglāk sagremojamu).

Gan saturiski, gan vizuāli Virsotne ir viena no tām filmām, kurās velns slēpjas sīkumos. Katrai ainai atvēlēta sava individuālā nozīme, to detaļas ir svarīgas un daudznozīmīgi interpretējamas atkarībā no paša skatītāja zināšanu un erudīcijas līmeņa.

Arī Virsotnes kinematogrāfija, manuprāt, ir teicama. Haoss, saspiestība, tumsa, kādā pamazām pārvēršas kičīgais septiņdesmito gadu šarms, ir, ja ne gluži acij tīkams, tad vismaz atzinīga galvas mājiena vērts. Filmas ainas atstāj klaustrofobisku ieslodzījuma sajūtu. Tēli, kas auro viens uz otru, siekalām šķīstot, un reiz sakārtotā, nopulētā vide, kas pamazām pārvēršas uzkarsētā ellē, šķiet groteski piesātināti, un skatītāja uztvere jau visai ātri tiek sakairināta līdz maksimumam. Varoņi dzīvo vājprātā, no kura tie nevar izkļūt. Hidlstona atveidotā ārsta cītīgā airēšanās pret straumi, sēžot uz trenažiera, gluži labi parāda to bezizejas situāciju, kādā nonācis viņš pats un apkārtējā sabiedrība Balarda un Vītlija (un arī mūsu?) universā. Skatītāja vienīgā iespēja ir uz to nolūkoties, vai piecelties un meklēt izeju no zāles. No dzīves tikpat neatradīšot.

Virsotne pavisam noteikti ir pieskaitāma pie depresīvo filmu kompānijas. Tā ir gara, apzināti haotiska un apzināti neglīta filma, kuras beigās skatītājam, kas iznācis no tumšā kino, gribas alkaini kampt pēc svaiga gaisa. Izvedis cauri zaņķim, Vītlijs īpaši nepiepūlas, lai kino gājējam pavērtu durvis uz labāku rītdienu. Tā vietā režisors uz ekrāna noliek jauno paaudzi – mazu zēnu, kas nesen pats savām acīm pieredzējis izbijuša valdnieka slepkavību, nu sēž paša sameistarotā tornī un ieklausās radio čivināšanā – jaunā laikmeta skaņās. Tā jaunā laikmeta, kurā dzīvojam pašlaik?

Šī ir filma, kas liek justies neērti un uzdot jautājumus gan par tās saturu, gan par to, vai tā vispār ir bijusi skatīšanās vērta. Tiem kino mīļiem, kam patīk visu izanalizēt un izintelektualizēt līdz mielēm, te visdrīzāk būs ko darīt atliku likām. Tiem, kas šobrīd meklē izklaidējošu vai viegli izglītojošu, saturīgu kino, manuprāt, ir arī citi – labāki varianti kā pavadīt sestdienas vakaru. Izrādās, ka uzkāpjot virsotnē, tur nekā īpaša nemaz nav.

7

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: