Tējtasītes septembra favorīti 2016


Šī raksta nosaukums melo. Šiem patiesībā bija jābūt nevis septembra, bet gan augusta favorītiem. Taču pateicoties tam, ka augusta favorītu melnraksts visa mēneša garumā bija veiksmīgi iestrēdzis diezgan bezcerīgas aizmirstības purvā, tā izsaukšana no mirušajiem notiks tagad un gluži jaunā veidolā (atvainojiet manas tumšās līdzības, oktobris vainīgs). Patiesību sakot, arī oktobra kontekstā šie favorīti nu jau izskatās, kā pērnā gada Ziemassvētku eglīte, bet laikam jau mans jaunais moto šīs rakstu sērijas ietvaros pavisam oficiāli ir  – labāk vēlāk nekā nekad. Tā nu jūsu uzmanībai šodien piedāvāšu augusta favorītus ar  nepieklājīgi novēlotiem septembra elementiem.

tejtasites-septembra-favoriti-titulbilde

Taču pirms ķerties klāt favorītiem,  kā vienmēr, pāris vārdi par aizgājējiem – rakstiem, kas bloga lasītājus (cerams) izklaidējuši pagājušajā mēnesī. Septembrī blogs pamazām atkopās no vasaras brīvlaistības un Tējtasīte tika pie četriem jauniem ierakstiem. Septembrī pastāstīju, kā ātri un vienkārši pagatavojams cepts mocarellas siers rīvmaizē, piedalījos kārtējā grāmatnieku blogosfēras stafetē, atskatoties uz bērnības bibliotēkām, uzrakstīju savu vērtējumu Geilas Formenas emocionālajam jauniešu romānam “Ja es palieku”, kā arī dalījos pārdomās par attiecībām ar latviešu literatūru.

Bet nu gan soļojam pie favorītiem. Kā allaž paslēptiem garum garā teksta blāķi. You’re welcome.

Piens un pieniņš kafijā un uz sejas

tejtasites-septembra-favoriti-piena-putotajsŠovasar kolēģi ierādīja jaunu un makten foršu recepti – aukstās kafijas, frappé paveidu, kas man nekavējoties bija jāizmēģina arī mājās. Lai to izmēģinātu, bija nepieciešams iegādāties piena putotāju. Izmeklējos malu malās, beigās atradu to veikalā Tiger un priecīga ķēros pie lietas. Recepte blogā kaut kad parādīsies, bet jau tagad varu paslavēt, cik piena putotājs patiesībā ir feina lieta. Šis konkrētais eksemplārs ir darbināms ar divām AA tipa baterijām un pieejams dažādās jaukās krāsiņās – pie manis atceļoja violetais. Lai gan es absolūti neesmu iedziļinājusies kafijas dzērienu pasaulē, šis mazais rīks pavisam noteikti ir pavēris durvis uz dažādu padzērienu gatavošanas zemi. Turklāt tas ir ļoti viegli lietojams – atliek tikai dažas sekundes padarbināt un putas kafijai ir gatavas.

No piena kafijas dzērieniem līdz sejai ir vairāk nekā tikai viens solis. Tomēr piens paliek piens. Meklējot jaunu sejas ādas attīrītāju, atminējos, ka pirms laiciņa tiku pamanījusi salīdzinoši jaunu Latvijas kosmētikas zīmolu Pien Dairy Spa. Kompānijas produktiem ir ne tikai ļoti pievilcīgs, askētisks dizains, bet tie arī nesatur vecos, labos parabēnus, smaržvielas un krāsvielas. Kā pirmo produktu izmēģināšanai, es iegādājos Pien dabīgas putas jutīgas sejas ādas tīrīšanai. To sastāvā atrodams Ekocert sertificēts dabīgs augu ekstraktu komplekss (etiķete apgalvo, ka no Āzijas akācijas Shikakai pupiņām, Āfrikas koka Balanites Aegyptiaca augļiem un Dienvideiropas skarainās ģipsenes Gypsophila Paniculata saknēm), kā arī šīs putas ir papildinātas ar provitamīnu B5 un alvejas želeju. Cena nav no tām lētākajām (Douglas šīs attīrošās putas maksā ~ 11 – 12 eiro), taču lēšu, ka ar vienu šādu 180 ml iepakojumu varēšu iztikt diezgan ilgu laiku.

Pirms tam biju lietojusi Madara Cosmetics attīrošās putas, kas it kā bija ok, tomēr brīžiem likās nedaudz par sausinošu. Pien ražojums, kura sastāvā atrodamas piena sūkalas, manai uztrauktajai ādai iet pie sirds krietni labāk – tās ir maigas, biezas putas, kas nerada sausuma sajūtu, bet labi notīra ādu no dienas laikā sakrātajiem putekļiem (saprotams, tās nav paredzētas acu kosmētikas noņemšanai). Šīm attīrošajām putām ir arī nedaudz „pienīgs” aromāts, kas, iespējams, kādam varētu nepatikt, taču man personiski šķita gana neuzbāzīgs. Visticamāk, nenoturēšos un iegādāšos vēl kādu ķermeņa kopšanas līdzekli no Pien Dairy Spa. Pašlaik metu acis uz vannas putām vai dušas želeju…

Turpinot par pieniem, kas liekami uz sejas tejtasites-septembra-favoriti-madara-pienMadara Cosmetics ražotais attīrošais eļļas-pieniņa skrubis ir tas, kas manu seju iepriecināja augustā. Tiku pie nelielā 12,5 ml iepakojuma un esmu patīkami pārsteigta par maigumu ar kādu šis produkts apejas ar manu seju. Iepakojums vēsta, ka šis eļļas-pieniņa skrubis lietojams vairākas reizes nedēļā (kas, manuprāt, būtu zināma apgrēcība, ņemot vērā Madaras cenas) un uz sejas paturams 3 – 10 minūtes. Produkts, tāpat kā pārējie kompānijas ražojumi sertificēts ar Ecocert sertifikātu un pieskaitāms arī „bez grēka” (cruelty free) kategorijai, kas ir visnotaļ iepriecinoši. Tā sastāvā atrodamas abrazīvas vaska mikropērlītes un aprikožu un auzu eļļa, kurai būtu maigi jāattīra un pie reizes arī jāpabaro sejas āda. No personiskās pieredzes, kā cilvēks, kas nav pārāk iecienījis skrubjus, varu sacīt, ka pieniņa uzlikšanas brīdis ir nedaudz jancīgs, jo sastāvā esošās pērlītes apvienojumā ar eļļainumu rada dīvainu sajūtu – ir kā kaut kas būtu uzķepis uz sejas. Tomēr vēlāk, nomazgājot skrubi nost ar ūdeni (lietošanas pamācība raksta, ka sākumā jāuzklāj līdzeklis uz sausas ādas un pēcāk jāsamitrina), dīvainās sajūtas izlīdzinās. Lai gan biju bažīga, vai pieniņš nebūs pārāk abrazīvs manai ādai, šis skurbis ir pierādījis pretējo – āda šķiet maiga, tīra un pabarota. Ir labs, pirkšu vēl.

Vakars Eko sētā un veselīgi garšīgas ēdmaņas

tejtasites-septembra-favoriti-vakars-eko-seta1Ja jau mēs šoreiz tik ļoti runājam par eko, tad tikai loģiski būtu arī turpināt ar kādu pasākumu Valmieras Eko sētā. Un šis te būs smagi aizkavējies vēl no augusta. Proti, 19. augusta pievakarē veikals Seko Eko svinēja dzimšanas dienu un par godu šiem svētkiem bija saaicinājis ciemā vairākus mājražotājus, kuru produkcija atrodama veikalā. Es uz prezentāciju ierados nedaudz novēloti, tādēļ nokavēju stāstu piemēram, par bezglutēna maizi vai Absolūts ēd dārzeņu un ogu pulveriem, kurus gribu izmēģināt jau labu laiciņu. Taču biju klāt īstajā laikā, lai degustētu produkciju un noklausītos prezentāciju gan par dārzeņu čipsiem (izrādās, man iet pie sirds biešu čipši – kas to varēja iedomāties?), gan kaņepēm un to produktiem (vēl lielāks pārsteigums – man garšo arī kaņepju piens 0_o), gan dabīgajām tējām, medu, ceļmallapu sīrupu u.c. bioloģiski ražotām lietām no tuvākas un tālākas apkaimes Vidzemē. Kopumā šis vakars bija ārkārtīgi jauks – laiks šādam pasākumam bija vienkārši ideāls, Seko Eko veikala darbinieces bija parūpējušās par ļoti patīkamu atmosfēru, glīti noformētiem galdiem un ērtiem sēžamajiem, un, saprotams, es uzzināju arī daudz kā jauna par pārtiku.

Noklausījusies labos vārdus un nogaršojusi labās lietas, protams, kritu kārdinājumā un turpat veikalā iegādājos izmēģināšanai arī mājas apstākļos šo un to no piedāvājuma. tejtasites-septembra-favoriti-dabas-speksPirmkārt, Dabas spēka ražotos Patriotiskos plāceņus. Veģetāriešiem piemērota ēdmaņa – zirņu pankūkas, kuras ēdot rodas tāda sāta sajūta it kā tikko būtu nolocīta karbonāde. Produkts satur organismam tik vajadzīgās olbaltumvielas, kā arī ir garšīgs, ne sevišķi dārgs (apmēram 2 eiro par 208 g iepakojumu) un ārkārtīgi viegli pagatavojams. Patriotisko plāceņu maisījumā atrodami zirņu milti un garšvielas (kaltēti un sasmalcināti ķiploki, dilles un pētersīļi). Tam klāt atliek tikai pievienot ūdeni un kubiciņos sagrieztu, labi kūstošu sieru un cept uz pannas kā jebkurus citus plāceņus. Var ēst arī tie, kas nedraudzējas ar glutēnu. Manuprāt, ļoti feina uzkoda gadījumiem, kad mājās sarodas ciemiņi, kā arī vienkārši lielisks variants ātrām vakariņām.

Otrs produkts, ko nenoturējos nepamēģinājusi arī pieder Dabas spēkam. Proti, tās ir Latvijā ražotās grauzdētās un maltās kaņepju sēkliņas. Par šo patiesībā nav daudz ko stāstīt – tās ir vienkārši ļoti garšīgas kaņepju sēkliņas, kas piejaucamas sviestam, vai liekamas uz maizes vai jebkur citur, kur vien vēlas sirds.  Nekādu konservantu un nekādu e-vielu, toties cerība uzlabot imunitāti un patīkama „riekstaina” garša.

Arī septembris pasākumu ziņā nepalika tukšā. Man kopā ar citiem blogeriem bija iespēja apmeklēt jauno Zvaigzne Cafe un piedalīties speciality kafijas degustācija. Foršs pasākums un kārtējais pierādījums, ka mums Latvijā ir izveidojusies ļoti jauka grāmatu blogeru kompānija. Tiesa, mana telefona kamera ar mani pēdējā laikā nedraudzējas, jo uzskata, ka tajā vairs nav vietas jauniem attēliem (es viņai nepiekrītu, manuprāt, viņa tikai negrib nopūlēties un atrast dažus liekus megabaitus iemūžināšanas vērtos dzīves brīžos), tādēļ bilžu no pasākuma man nav. Taču par šo kafijas pauzi jauki un plaši ir uzrakstījušas gan Ms Marii, gan Līga un Norelle.


Lai viss šis raksts nebūtu veltīts tikai dzērieniem eko produkcijai, beigās vajadzētu pateikt arī kaut ko par kultūru. Nelaime tāda, ka šovasar ar kultūru diez kā negāja un tikai pašās septembra beigās es pamazām piedzīvoju kaut ko līdzīgu atmodai. Par laimi, līdz gada beigām vēl atlicis kāds auksts un tumšs laika strēķītis, kurā parasti tā vien gribas ieritināties pie silta seriāla vai filmas, nemaz nerunājot par grāmatām. Tādēļ šo rakstu nobeigšu ar cerību par kultūras bagātāku gada noslēgumu. Un arī kādu rudenīgu dziesmu, kas no manis neatkāpjas jau pēdējos divus mēnešus.

Lai jums un mums krāsainu lapu, garšīgu ābolu, skaistu bilžu un interesantu grāmatu bagātas atlikušā rudens dienas.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: