Savādais supervaronis – filma “Doktors Streindžs” (2016)


filma-doktors-streindzs„Reizi pusgadā jau vajag aiziet uz tādu kārtīgu specefektu filmu”, viņa nodomāja un nopirka biļetes uz 3D seansu režisora Skota Deriksona (Scott Derrickson) „Marvel” universā būvētajai filmai „Doktors Streindžs”. „Tas nekas, ka es pārsvarā neskatos komiksu ekranizācijas”, viņa padomāja. „Šeit spēlē Šerloks – Benedikts Kamberbačs, šai filmai noteikti ir jābūt labai,” viņa piebilda, biļetei pievienojot arī pokornu.

Un viņa nekļūdījās. Tāpēc tagad viņa raksta šo atsauksmi.

Filmas galvenais varonis – ārsts Stīvens Streindžs ir izcils neiroķirurgs, kurš visu mūžu pieradis paļauties ne tikai uz savu spožo intelektu, bet arī uz stabilajām rokām. Šo faktu filmas veidotāji visai uzsvērti „iebaro” jau filmas sākumā, tāpat kā egocentriskā dakterīša visai nicīgo attieksmi pret apkārtējiem (arī tiem, kas viņam tuvi – šajā gadījumā Reičelas Makadamsas personā), sak’ labāk uzreiz pavēstīt, kas par putnu.

Nebūs liels maiteklis, ja sacīšu, ka ideālā neiroķirurga ierastā dzīve apraujas vienā mirklī. Viņš cieš ļoti smagā autoavārijā un tiek salikts kopā „pa gabaliņiem”. Diemžēl gabaliņos sadalījušās arī viņa izcilās rokas, un pie slavas un bagātības pieradušais vīrietis nu ir zaudējis vienīgo, kas viņa dzīvei piešķīra jēgu – spēju operēt.

Izdzirdējis par kādu brīnumainu izveseļošanos, doktors Streindžs dodas uz pasaules otru malu, lai uzmeklētu kādu Seno (lieliskās Tildas Svintones personā), kas parādītu viņam ceļu uz atlabšanu. Tiesa, šai Senajai ir citi plāni, un jau pēc brīža mūsu intelektuāli vīpsnājošais varonis attopas ierauts senas maģijas, zinātnisku konceptu, new age filosofijas (par kuru gan filmas veidotāji vienlaikus arī paguvuši pasmaidīt elegantā manierē) un globālas labā-ļaunā cīņas vidū.

Jāsāk jau ar to, ka šis kino ir komisks. Komisks iespējami labākajā manierē. Tiklīdz šī filma draudīgi pietuvojas klišeju aizai, tā bez žēlastības paņirgājas pati par sevi un pārliecina skatītāju, ka ļoti labi apzinās savus melnos caurumus, aicinot par tiem pasmieties kopīgi. Benedikta Kamberbača atveidotais personāžs savā arogancē gan nedaudz līdzinās jau labi iepazītajam Šerlokam, bet laimīgā kārtā šis aktieris ir spējīgs atveidot arī cilvēciski pazīstamu iekšējo konfliktu, kas uzplaiksnī tieši īstajos brīžos, lai skatītajā pagūtu raisīt līdzi jušanas stimulus. Citiem vārdiem sakot, šis ir mazliet citādāks supervaronis, mazliet savādāks…

Doktora Streindža sižets nav pats oriģinālākais pasaulē – jau filmas sākumā ir absolūti skaidrs, ka viss beigsies ar pasaules glābšanas misiju, varonim garīgi un fiziski nobriestot un pieņemot savu jauno sūtību uz zemes. Tomēr viscaur pavadošais humors un lieliskās action ainas papildinājumā ar tiešām efektīvo vizuālo iesaiņojumu (specefektu ziņā man šī filma lika domāt ne mazāk un ne vairāk, kā par Kristofera Nolana savulaik iespaidīgo „Inception) ar visām otrādajām sienām un stilīgajām digitālajām rūnu zīmēm, ko varoņi tēmē viens otram virsū, padara filmu, ja ne par oriģinālu, tad par ļoti skatāmu un izklaidējošu jau nu noteikti.

Tomēr, ja dikti pūlamies visā šajā atrast kaut ko oriģinālu, es drīzāk pievērstos tam, kādu vēstījumu Doktors Streindžs pūlas nodot skatītājam. Lielā un nepiesātināmā ego sakaušana, savstarpējā cilvēciskā vienotība kopējā visumā, laika relativitāte u.c. filozofiski saistoši un šobrīd arī, attiecīgā sabiedrības daļā, samērā aktuāli temati, piešķir šai filmai papildu pievienoto vērtību un ļauj paskatīties tālāk par plivināšanos sarkanajā apmetnī (apmetnis, starp citu, ir, manuprāt, viens no ģeniālākajiem šīs filmas tēliem – jau atkal – nepārspējams humors.) Fakts, ka filma ir iekļuvusi 2016. gada visvairāk nopelnījušo filmu desmitniekā, šķiet liecina, ka  piedāvātais tematu un specefektu kokteilis ir aktuāls daudziem kino gājējiem. Varbūt pat tiem, kas līdz šim supervaroņu filmām nav pievērsuši uzmanību?

Es neesmu Mārvela universa fane. Vienīgais, ko šajā zīmēto varoņu pasaulē esmu paguvusi iepazīt un iecienīt, ir superspēcīga sieviete ar alkohola atkarību un runājošs jenots, taču pēc Doktora Streindža noskatīšanās, arī es sāku palēnām novērtēt franšīzes šarmu. Un varbūt es pat aiziešu uz vēl kādu supervaroņu filmu. Varbūt.

Lieliska, vizuāli un intelektuāli baudāma izklaide, ko pārmaiņas pēc papildina arī iederīgs 3D izmantojums.

9

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: