Ziemassvētki atnāca. Vietām skaļi un krāšņi kā no lielbudžeta filmas, vietām klusi un mierīgi, skanot Ziemassvētku klasikai un trīsojot sveču liesmām, vietām pie televizora ar rasola bļodu un pīrādziņiem, vietām ciemos pie radiniekiem, vietām, spēlējoties ar bērniem, kaķēniem vai kucēniem, vietām vienatnē, vietām, ceļojot, vietām, strādājot, vietām ierasti, vietām gluži neparasti, vietām priecīgāk, vietām skumjāk.
Un tomēr viņi atnāca – ieradās ikvienā mājā, lai gan visupirms, iespējams, nemaz netika pamanīti. Un līdzi atnesa gada noslēguma elpu, iespēju pārdomāt labo un ne tik labo, kas šogad noticis, iespēju sniegt mīlestību sev tuvajiem un arī svešiniekiem, kam vajadzīgs draudzīgs plecs, iespēju sajust prieku pat ikdienišķajā. Ja vien tā rūpīgāk ieklausās, ja vien tā rūpīgāk ieskatās, ja vien uz brīdi apstājas, ja vien ļauj notikt maziem, it kā niecīgiem brīnumiem, kas kopīgi spēj izveidot kaut ko lielu un skaistu…
Tējtasīte 
Priecīgus svētkus! Ceru, ka svētku sajūtu izdevās noķert 🙂
PatīkPatīk
Paldies 🙂 Šogad mazliet savāda tā Ziemassvētku sajūta, bet noķert viņu beigu galā izdevās gan 🙂
PatīkPatīk
Priecīgus un Jaukus Tev, saulīt, Ziemassvētkus. Lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. ;))
PatīkPatīk
Mīļš paldies, Tev arī lai gaiši! 🙂
PatīkPatīk