Trīs sievietes, mīlestība un spārni


Lezlija Voltone - Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas„Viņa saprata, ka neiebilst zaudēt iepriekšējo mirkli, jo šis bija tikpat jauks.” „Eivas Lavenderas savādās un skaistās skumjas” ir amerikāņu autores Lezlijas Voltones debijas romāns. Latviešu valodā šo grāmatu klajā laidusi izdevniecība „Prometejs”, kas labi pazīstama kā viena no bākām latviski tulkotās zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras jūrā. Attiecībā uz „Eivas Lavenderas savādajām un skaistajām skumjām”, ir visnotaļ grūti novilkt līniju, kur tad īsti beidzas fantāzija un kur sākas realitāte. Tādēļ gluži piestāvošs izrādījies atslēgas vārds maģiskais reālisms, kas labi iederas situācijā, ja grāmatas galvenā varone ir meitene ar putna spārniem, taču viņu vel līdz šim neviens nav mēģinājis ieslodzīt laboratorijā un izpētīt. Un vispār, šajā maigo nokrāsu un spilgto jūtu universā viss dīvainais ir pilnīgi normāls. Un viss normālais ir kaut mazliet dīvains.

Liela daļa romāna attīstības norisinās 20. gs. vidus ASV. Lasītājs kļūst par liecinieku trīs sieviešu dzimtas stāstam, sākot no tā, kā galvenās varones Eivas vecmāmiņa Emiljēna kopā ar savu ģimeni pārceļo no Francijas uz ASV labākas dzīves meklējumos, kā Eivas māte Viviāna visu dzīvi cīnās ar salauztu sirdi un pati Eiva – naiva, skaista meitene sastopas ar pirmo mīlestību un pirmajām sāpēm. Un tas viss varbūt būtu gluži ikdienišķi, ja ne tie spārni… Un ja ne īpašais autores rakstības stils, kas liek vien nogrozīt galvu un nodomāt – ar ko gan vēl pārsteigs rakstnieces nākamie romāni?

Lezlijas Voltones proza ir apburoša, teksts ir viegls gluži kā Eivas spārnu greznās spalvas. Lai gan autore visnotaļ labi definē sižetisko līniju, varoņu motivāciju, un arī iekšējās kaislības un savstarpējās attiecības ir attēlotas precīzi un meistarīgi, gluži kā jebkurā līdzīgā vēsturiskā dzimtas sāgā, paralēli tam visam, Eivas vecmāmiņa vēsā mierā sarunājas ar rēgiem, mazais brālītis, kam speciālisti mūsdienās visdrīzāk piedēvētu kādu autisma formu, paredz nākotni, savukārt Eivas māte spēj sasmaržot cilvēku aromātu un noteikt noskaņas, kādas valda apkārtējā vidē tikai ar ožas palīdzību vien.

Viņa spēja sajust, ja sieviete bija stāvoklī — pirms sieviete pati to zināja —, vien paostot viņas smaržu: brūnā cukura un rozā liliju sajaukums. Laimei bija kodīga smarža, kā vissīvākajam laimam vai citronam. Salauztas sirdis smaržoja pārsteidzoši saldi. Skumjas pildīja gaisu ar sāļu jūras gaisam līdzīgu aromātu; nāve smaržoja kā skumjas.

Uz visa šī savādību fona pati Eiva ar saviem putna spārniem sāk izskatīties gluži „normāla”. Un, protams, ka mēs varam lasīt starp rindiņām un, protams, ka varam meklēt plašāku nozīmi ikkatrā simbolā, taču tas šajā gadījumā netraucē izbaudīt lielisko rakstītprasmi arī tad, ja paliekam tikai teksta pirmajā slānī. Otro visdrīzāk tāpat nojautīsim.

Grāmatā atrodami kārdinoši maiznīcas cepto labumu apraksti, brīnišķīgs vasaras saulgriežu svinēšanas atainojums, 50. gadu amerikāniskuma nospiedums, dievišķais, kas vienojas ar pagānisko, cilvēciskais, kas vienojas ar pārdabisko. Un, protams, mīlestība, kas kalpo par centrālo problēmu, vienlaikus gan iznīcinot, gan atsvabinot Rū ģimenes sievietes.

Vilhelmīna piegāja pie Emiljēnas un uzlika roku viņai uz vaiga. „Tāpēc vien, ka mīlestība neizskatās tā, kā tu domā, vēl nenozīmē, ka tev tās nav.”

Un visa kā ir tik daudz, bet viss ir tik skaists un lirisks. Un sižets iet uz priekšu tik viegli, ka vienā mirklī tu vienkārši pārstāj domāt un ļaujies, lai vārdu jūra tevi aiznes dziļāk iekšā. Un nedomājiet, ka šajā okeānā trūktu tumšu un baisu brīžu – varones tik tiešām sastopas ar skumjām. Bet tās ir tik savādas un neparastas, ka gribot negribot nākas tās izgaršot gluži kā vienu no Emiljēnas ceptajiem eklēriem.

Ja viņa uzlūkoja savu mīlestību kā patēriņa produktu, kuru, piemēram, apēst, tad ar to varētu noklāt 4745 ķiršu pīrāgus. Ja viņa to vēlētos iekonservēt, viņai būtu nepieciešamas 23725 stikla burkas un etiķetes, un pagrabs visas Pineklleinas garumā. Ja viņai tā būtu jāizdzer, viņa noslīktu.

Prasmīgi un skaisti savirknēta proza bez banalitātes, bez lieka sentimenta un mākslīgi uzspēlētām emocijām. Mīlestība visā tās sāpīguma un vieglumā. Runā, ka šādas jūtas spējot pieaudzēt pat spārnus…

„Un tā, iespējams, ir problēmas sakne: mēs visi viens no otra baidāmies, ir mums spārni vai nav.”

9

Advertisements

5 komentāri

  1. Man prieks, ka Tev grāmata patika.

    Like

    1. Man arī. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka jābūt labi 🙂

      Like

  2. Labs apraksts. 🙂

    Like

  3. […] TRĪS SIEVIETES, MĪLESTĪBA UN SPĀRNI […]

    Like

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: