Tējtasītes janvāra favorīti 2017


Februāris jau tuvojas savai izskaņai un tas nozīmē, ka ir pēdējais laiks atskatīties uz pagājušā mēneša jaunatklājumiem. Tieši tā – ir atgriezušies ierastie bloga mēneša favorīti, kas pēdējā laikā bija nedaudz nozuduši zem ziemas miega un sniega kārtas. Droši vien nevienu neizbrīnīšu, sakot, ka noilguma dēļ, šie mēneša favorīti jau atkal būs ne tikai no janvāra, bet gan dažiem pēdējiem mēnešiem kopumā. Joprojām apsveru ideju par gada ceturkšņa favorītiem…

Lai nu kā, ejam tālāk.

tejtasites-janvara-favoriti-2017

Lasāmviela

Kas tad labs iekritis grāmatplauktā? Priecājos, ka pavaicājāt. Tātad. Janvārī blogā atskatījos uz 2016.gadā izlasītajām grāmatām, kā arī pastāstīju savas domas par Elizabetes Strautas romānu „Mani sauc Lūsija Bārtone” un Džoannas Basfordas krāsojamo grāmatu pieaugušajiem „Johanna’s Christmas”. Abas ļoti labas, abas rekomendēju.

Janvārī (gandrīz) izlasīju arī divus ļoti veiksmīgus debijas romānus – krievu autores Janas Vagneres trilleri „Vongezers” kuru nespēju nolikt malā, nepabeidzot vēl tikai dažas lappuses un tad vēl dažas… Kā arī, paliku patīkami pārsteigta par somu rakstnieces Emmi Iterantas pieeju jauniešu distopijai grāmatā „Ūdens atmiņa”.

Kinoprieki

Seriāls The Good PlaceJanvāris bija arī mēnesis, kad savu pirmo sezonu noslēdza viens no maniem 2016. gada iemīļotākajiem seriāliem, komēdijseriāls „The Good Place”. Stāsts par kādu sievieti, kura, pēc nāves, nejauši nonāk paradīzē – „labajā vietā”, lai gan patiesībā viņai būtu jāatrodas drusku zemāk –„sliktajā”. Birokrātiskās kļūdas rezultātā nelielajā ciematā, kas izveidots, lai tajā dzīvotu tikai ārkārtīgi gudri, cēli un žēlsirdīgi indivīdi, līdz ar mūsu varones ierašanos, lietas pamazām aiziet šķērsām, un šo procesu ir ļoti interesanti vērot. Arī personāžu un aktieru komplekts ir visnotaļ iepriecinošs – galvenajā lomā Kristena Bella, savukārt pasaules arhitektu tēlo mans favorīts no reiz lieliskā seriāla „Bored to Death” – Teds Dansons.

Par filmām janvārī man nav sakāms neviens vārds, ja nu vienīgi varētu pieminēt decembra pašās beigās noskatīto zinātniskās fantastikas brūvējumu „Passengers” ar Dženiferu Lorensu un Krisu Pratu galvenajās lomās. Ko lai saka – vīlos sižeta caurumos un to neglāba pat pievilcīgās sejas un foršais kosmosa kuģis. Derētu piebremzēt ar klišejām, pēdējos gados ir bijušas pārāk daudz labas zinātniskās fantastikas filmas („The Martian”, „Interstellar”, „Gravity”), lai skatītājs joprojām uzķertos uz šādiem trikiem.

Vēl decembrī aizstaigāju uz Valmieras teātrī iestudēto „Džeinu Eiru”. Paliku patīkami pārsteigta par skatuves iekārtojumu (īpaši par brīdi, kas lika domāt par atsauci uz šo 19. gadsimta mākslas darbu), skaņu, gaismām, tērpiem un visu pārējo postmoderno piegājienu klasiskajai gotikai, taču pati izrāde mani atstāja samērā vienaldzīgu. Tā arī neizdevās nolasīt izjūtu, kas allaž saistījusies ar Džeinu Eiru, un šajā gadījumā tas galvenokārt gadījās mistera Ročestera dēļ.

„The Xx” atgriešanās

Janvāris ir bijis arī muzikāls. Beidzot noklausījos ilgi gaidīto britu indī apvienības „The xx” jauno albumu „I See You”. Un ar „beidzot noklausījos” es šajā gadījumā domāju, „klausījos uz riņķi vairāk nekā divdesmit reizes”. Liels ir tas prieks, kad kādai grupai izdodas saglabāt savu sākotnējo skanējumu arī nākamo albumu ietvaros. Bija vērts gaidīt šos četrus gadus, kopš „Coexist” ieraudzīja savu dienas gaismu. Lieliski. Manas albuma favorītes – „Performance”, „On Hold” un „Violent Noise”.

Philips bezvadu austiņas

Un ja jau mūzika, tad šeit pieminams arī kāds patīkams atklājums. Vēl pagājušā gada rudenī iegādājos savas pirmās bluetooth austiņasPhilips SHB3060WT. Lai gan bija nepieciešama neliela, profesionāla tehniskā iejaukšanās, lai viņas beigu galā savienotu ar datoru (Windows neprata ierīci atrast), uz planšetes un telefona viss norit ļoti vienkārši un ātri. Draudzējas arī ar Spotify.

Austiņas ir slēgta tipa, līdz ar to apkārtējie trokšņi rādās visai veiksmīgi noslāpēti, salokāmā stīpa ļauj tās ērti paņemt līdzi, dodoties uz darbu (beidzot atradu pielietojumu vienai palielai kosmētikas somiņai – bez apvalka šo balto aparātu neriskēju „vazāt” pa somu), akumulatora darbības laiks ir pieklājīgs un arī signālu šī ierīce uztver saprātīgā attālumā no datora/telefona/planšetes. Ražotājs saka, ka apmēram 10 metrus, taču pārbaudījusi neesmu. Katrā ziņā, ar šādām austiņām ir ļoti viegli pārvietoties apkārt un, manuprāt, tas ir ļoti feins veids kā klausīties mūziku, piemēram tīrot māju vai, darot jebko citu aktīvu. Nemaz nerunājot par patīkamo sajūtu, ka sēdi pie datora neapkrāvies ar vadiem.

tejtasites-janvara-favoriti-muzika-austinas

Skaņa manām necilajām vajadzībām šķiet lieliska, taču austiņām piemīt savāda tieksme nedaudz uzsilt pēc ilgākās klausīšanās. Otrs nelielais mīnuss ir laika nobīde, skatoties video. Tomēr, palasījusi internetus, nonācu pie slēdziena, ka tā ir visai zināma kaite bluetooth austiņām, un tās labāk izmantot tieši mūzikas klausīšanai, ko arī plānoju darīt.

Kanēlis un vaniļa

tejtasites-janvara-favoriti-sveces-kanelisJa jau esam no kultūras pārgājuši uz praktiskākām lietām, tad šeit īsi jāpiemin arī kaut kas garšīgs un kaut kas smaržīgs. Ziemassvētku sezonā iepirku nepieklājīgu daudzumu sveču. Vienas no tām iepirku pat vairākas reizes, tāpēc klasificēšu tās kā favorītus. Polijā ražotas „Aura” tējas sveces ar vaniļas smaržu. Aromāts ir klātesošs, taču ne pārlieku uzbāzīgs. Tieši tā kā vajag.

Vienā krāsā un smaržu gammā ir arī otrs aizvadītā mēneša favorīts. „Red pepper” izplatītais garšvielu maisījums ābolu strūdelēm. Sastāvā atrodams kanēlis, vaniļas cukurs, smaržīgie pipari, ingvers un kardamons. Maisījumu lieku klāt kūkām, saldajiem ēdieniem, kā arī rīta kafijai, lai piešķirtu kanēlīgu un siltu aromātu.

Savu pirmo iepakojumu iegādājos Valmiermuižas „Gardu muti” tirdziņā vēlā rudenī, taču „Red Pepper” garšvielu pārdevēju varēja satikt arī Ziemassvētku tirdziņā decembra vidū, tādēļ pieļauju, ka šis garšvielu stendiņš ceļo pa tirdziņiem visai bieži. Jātur vien acis vaļā.

Kursi, žurnāls un plānotājs

tejtasites-janvara-favoriti-2017-zurnals-planotajsVēl janvārī (nu labi, tehniski pašā februāra sākumā) pabeidzu trīs mēnešus ilgos datorgrafikas kursus mākslas skolā. Manuprāt, ļoti noderīgi cilvēkiem, kas nodarbojas ar interneta satura radīšanu. Mācījāmies „Corel Draw” un beigu galā es pat nonācu pie kaut cik jēdzīgas idejas jaunam bloga logo. Turpinājums sekos.

Janvāris iezīmējās arī ar jauna žurnāla iznākšanu. Uzmetu aci pirmajām „Literatūra. Teātris. Kino” izdevumam un paliku ļoti priecīga, ka Latvijā radies jauns medijs, kas fokusēsies tieši uz šīm trijām jomām. Pirmajā numurā samanīju vairākas intervijas, daiļdarbu publikācijas, aprakstus par jaunākajām grāmatām un filmām, informāciju par teātra izrādēm u.c. Manuprāt, ļoti daudzsološi. Veidotājiem vēlu veiksmes un izturības – mums jau sen šāds žurnāls bija vajadzīgs.

P.s. Pirmā numura teātra kuriozu sadaļā smējos balsī.

Turpinot par papīra lietām, janvāris bija mēnesis, kad plānotāju pirkšanas trakums jau bija nedaudz noskrējis, tādēļ es beidzot izlīdu no alas un izmantoju gadījumu „Jāņa Rozes” grāmatnīcā noķert izdevīgu akciju diezgan ērtam „Flame Tree Publishing” izdotam gada plānotājam. Atšķirībā no lielajiem brāļiem, šis plānotājs domāts tiem, kas plāno uzreiz mēneša, ne nedēļas vai dienas griezumā. Manā gadījumā šis ir ideāls plānotājs bloga rakstu un dažādu pasākumu plānošanai – plašākiem ideju izvērsumiem noder improvizētais bullet journal. Arī cena visnotaļ iepriecinoša – tikai 1,50 eiro. Vienīgais, kas mani nedaudz mulsina – nedēļa sākas ar svētdienu, ne mūsu platuma grādos ierasto pirmdienu.

tejtasites-janvara-favoriti-planotajs

Tas arī viss janvāra favorītos. Kā jau ierasts, arī šis raksts nebija no īsajiem, tāpēc tagad dodos atpūsties un jums novēlu to pašu. Nākamie favorīti…? Varbūt martā, varbūt vēlāk. Kas to lai zin, kur mani atkal ieputinās.

Advertisements

6 komentāri

  1. Tevi ir tik “garšīgi” lasīt, ka es labprāt lasītu Tavus nedēļas favorītus. 😉

    Like

    1. Mīļš paldies 🙂 Ja man būtu vairāk laika, nedēļas favorīti būtu jauks pasākums 🙂

      Like

  2. Es likšu aiz auss seriālu par slikto meiteni paradīzē.

    Savukārt gribēju padalīties, ka atklāju brīnišķīgu Valmieras salona “Līga” roku krēmu, nopirku pirmsziemssvētku drudzī Rīgas veikalā, bet tikai tagad pamēģināju. Nopirku tādēļ, ka nebiju vēl satikusi upeņu krēmu, bet tas ne tikai debešķīgi smaržo, bet arī labi pilda savu pamatuzdevumu – baro un mīkstina. Tagad skatos, ka tur ķermeņa krēmi arī ir ļoti interesanti.

    Like

    1. Es tieši nesen nostaigāju garām “Līgas” produkcijai eko veikalā, nodomāju, ka varbūt ir kas labs, bet nebija dzirdēta neviena atsauksme, tāpēc tā arī aizstaigāju garām. Būs kaut kas jāpaprovē, kad izbeigsies esošais krēms.

      Like

  3. Ceru, ka to logo ideju realizēsi 🙂 Man šķiet, ja Tējtasītei atradīsi piemērotu treknu fontu un izlocīsi kā ierosināju, būs dikti feini.

    Like

    1. Jup, tagad atlicis tikai sarežģītais fontu izvēles kvests 😀

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: