Septiņi dzīves stāsti – izlasīšanas vērtas radošu cilvēku autobiogrāfijas


Pēdējo gadu griezumā manu izlasīto grāmatu sarakstu ir krietni papildinājušas dažādas autobiogrāfijas. Un kādēļ gan nē – populāru, mūsdienās dzīvojošu cilvēku memuāri iznāk cits pēc cita – atliek tikai izvēlies sev tīkamākos. Šodienas stāstam esmu atlasījusi vairākas rietumu popkultūras sabiedrībā pazīstamu blogeru, rakstnieku, mūziķu kino un televīzijas cilvēku autobiogrāfijas, kuras diezgan ilgā laika posmā sanācis izlasīt vai noklausīties audio formātā.

Autori, kas sarakstījuši šos darbus pārstāv diezgan dažādas jomas, taču kā vienojošu elementu varētu minēt tieši personisko pieredzi, cīnoties ar psiholoģiskajām barjerām, kas stājušās ceļā uz panākumiem karjerā un personiskajā dzīvē. Vairāki no šeit pieminētajiem cilvēkiem, pastarpināti savas karjeras vai personības izaugsmei, runā arī par tādām aktuālām lietām, kā garīgā veselībā, dzimumu līdztiesība un radošums – tematiem, kas mani personiski allaž ir uzrunājuši ne tikai daiļliteratūrā, bet arī cilvēkstāstu grāmatās.

Tā nu šodien jūsu uzmanībai septiņas interesantas, iedvesmojošas vai vienkārši izklaidējušas pazīstamu cilvēku autobiogrāfijas jeb septiņi dzīves stāsti.

Apkopojumā iekļautās grāmatas sarindotas bez īpašas secības. Kā ierasts, zem nosaukumiem atrodamas saites uz Goodreads portālu plašākai informācijai. Cik man zināms, neviens no pieminētajiem darbiem pagaidām nav tulkots latviešu valodā.

Furiously Happy by Jenny Lawson

Dženijas Lavsones humoristiskā autobiogrāfija Furiously HappyFuriously Happy ir otrā Dženijas Lavsones grāmata, ko man nācies lasīt. Tiem, kuri nekad nav dzirdējuši šīs autores vārdu – Lavsone ir populāra amerikāņu blogere, kas plašāk pazīstama ar pseidonīmu The Blogess. Es par Lavsones personību un blogu uzzināju tikai, izlasot viņas pirmo grāmatu – visnotaļ humoristiskos memuārus Let’s Pretend This Never Happened.

Furiously Happy, ko jau vairākkārt esmu pieminējusi arī Tējtasītes ietvaros, kā grāmatu, kas ietilpst „obligāti jāizlasa” kategorijā, gluži neviļus ir kļuvusi par vienu no manām pēdējo gadu mīļākajām grāmatām. Un ir ļoti grūti nosaukt iemeslu. It kā jau tur nekā tāda nav. Lavsone stāsta par savu ikdienas dzīvi, sadzīviskām problēmām, kas pašas par sevi neizklausās diez ko aizraujošas, īpaši, ja personiski nepazīsti stāstītāju. Taču veids, kādā autore pasniedz šīs (ne vienmēr priecīgās) lietas ir vienkārši histēriski smieklīgs. Caur smiekliem uz asarām un atpakaļ. Lai gan humora izjūta, saprotams, ir ārkārtīgi individuāla padarīšana, tomēr uzdrošinos šo rekomendēt tiem, kas labprāt izmanto iespēju pasmieties balsī, lasot/klausoties kādu grāmatu. Un, protams, arī tiem, kam aktuāls garīgās veselības temats, jo par to Lavsone runā daudz un atklāti.

The Art of Asking by Amanda Palmer

Mūziķes Amandas Palmeres autobiogrāfija The Art of AskingMūziķe Amanda Palmere ir viena no maniem tīņu gadu elkiem (ja par elkiem uzskatāmi cilvēki, kuru grimu centos atdarināt un, kuru dziesmas mācījos spēlēt uz ģitāras). Vēl tālajā 2006. gadā dzīvoju lielos priekos, klausoties viņas tumšā kabarē/ panka apvienību The Dresden Dolls. Dziedāt Amanda turpina joprojām – arī apprecējusies ar atzīto fantāzijas rakstnieku Nīlu Geimenu, taču tagad sociāli aktīvā Palmere iemēģinājusi roku vēl arī rakstīšanā.

Šajā autobiogrāfijā autore stāsta gan par savu mūziķes karjeru (kas īpaši aizraujoši visdrīzāk šķitīs tieši viņas muzikāla talanta apbrīnotājiem, tāpat kā audio grāmatā pievienotās dziesmas), gan par attiecībām ar vīru un saviem faniem, un atbalstītājiem. Autobiogrāfija The Art of Asking burtiski izstaro Palmeres radošas personības auru. Tā runā par ikviena mākslinieka, neatkarīgi no tā, kādu nozari tas pārstāv, klupšanas akmeņiem un pacēlumiem, par to, ko nozīmē būt mūziķei, feministei un beigu galā arī (interneta) personībai. Bet vissvarīgāk – par to, ko nozīmē spēja jautāt, spēja būt daļai no kopienas un spēja sniegt atgriezenisko saiti saviem klausītājiem un atbalstītājiem.

Šo grāmatu es noteikti pēc gadiem pārlasīšu vēlreiz. Ļoti atklāts, emocionāls, varētu pat teikt, ja jēls vēstījums, kas neapiet dažādas psiholoģiskās īpatnības, bet gan dodas tajās iekšā kopā ar lasītāju.  Silti rekomendēju visu nozaru radošajiem prātiem.

Reasons to Stay Alive by Matt Haig

Meta Haiga autobiogrāfija par cīņu ar depresiju Reasons to Stay AliveLai šajā sarakstā nebūtu pārstāvētas tikai dāmas, parunāsim arī par kādu kungu. Mets Haigs ir vairāku romānu autors, taču grāmatu Reasons to Stay Alive rakstnieks ir veidojis kā autobiogrāfisku stāstu par savu ilgstošo cīņu ar depresiju. Varētu sacīt, ka Haigs ir izgājis cauri ellei, apzinājies, ka tā ir elle, un nu vēlas palīdzēt izgaismot ceļu cauri tumsai arī citiem ar garīgām kaitēm sirgstošiem cilvēkiem, noņemot labi iesakņojušos tabu no vārda „depresija”. Manuprāt, apsveicama misija un  vērtīga lasāmviela arī tiem, kuri savā dzīvē nav ar šo slimību saskārušies. Turklāt, kā jau daiļliteratūras rakstnieks, Haigs savu stāstījumu šajā grāmatā pasniedz piedienīgi poētiskā manierē, vienlaikus, nodrošinot ne tikai literāro baudījumu, bet arī to autentiskuma sajūtu, ko mēs tā mīlam cilvēkstāstos.

Mazliet autobiogrāfija, mazliet self-help, mazliet eseju un daudz izrakstāmu citātu. Reasons to Stay Alive ir grāmata, kas paplašina redzesloku un aizvāc stereotipus, pa starpai, iedodot arī kaut ko lasītāja dvēselei. Iesaku ne tikai tiem, kas kādreiz jūtas ļoti skumji, bet arī tiem, kas grib palīdzēt citiem justies priecīgākiem.

The Seven Good Years by Etgar Keret

Rakstnieka Etgara Kereta autobiogrāfija Seven Good YearsTurpinājumā par vēl kādu kungu. Izraēliešu rakstnieks Etgars Kerets manā redzeslokā pirms pāris gadiem nonāca ar stāstu krājumu Autobusa šoferis, kas gribēja būt Dievs. Biju stāvā sajūsmā par autora īsajiem, ironiskajiem, maģiskajā reālismā ietērptajiem stāstiņiem. Šī sajūsma bija tik liela, ka izlēmu pieķerties arī rakstnieka tolaik nesenākajam darbam – autobiogrāfijai The Seven Good Years.

Lai gan šīs grāmatas formāts atšķiras no īsajiem stāstiem, ar kuriem Kerets mani bija ieēdinājis, arī memuāros autors nešķita zaudējis savu ironisko un lakonisko izteiksmi. The Seven Good Years Kerets stāsta gan par savu dzīvi un karjeru, gan dēla audzināšanu, gan politisko situāciju, kādā atrodas Izraēla. Katra nelielā eseja, kas iekļauta šajā grāmatā, sākas pavisam nevainīgi, vienkārši – gluži kā stāsti no draugu un kaimiņu dzīvēm. Taču gandrīz visi no šiem notikumiem, autoram raksturīgajā manierē, noslēdzas ar kaut ko, kas „iebliež” lasītājam pa pieri un sirdi, atgādinot, ka jebkuru stāstu iespējams pasniegt neparasti un koši. Labu stāstnieka talantu var pamanīt arī ar neapbruņotu aci. Lai lasītu šīs esejas, binokli noteikti nevajag.

You’re Never Weird on the Internet (Almost) by Felicia Day

Tv producentes Felišas Dejas autobiogrāfija You're Never Weird on the Internet (Almost)TV producentes un pašpasludinātās gīku meitenes Felišas Dejas vārds man jau atkal bija svešs, tomēr nolēmu uzticēties labajām atsauksmēm un tomēr dot šai maķenīt alternatīvajai autobiogrāfijai iespēju.

Autore ir gana asprātīga un jau audio grāmatas sākumā ironiski iepazīstina ar sevi arī to lasītāju, kuram nav bijusi ne nojausma par viņas eksistenci. Šī veselīgā pašironija turpinās viscaur memuāriem, visam dzīves gājumam, sākot no bērnības, Felišai stāstot par savas personības attīstību, psiholoģiskas dabas problēmām, cīņu ar datoratkarību, interneta troļļiem un savu vietu zem saules kā meitenei-geimerei.

Lasot šo, bija vietas, kur pasmaidīt un vietas, kur skumji nopūsties, taču kopumā Felišas Dejas autobiogrāfija izrādījās visnotaļ saistoša lasāmviela. Ja patīk stāsti par izklaides industriju un  neparastiem cilvēkiem, You’re Never Weird on the Internet (Almost) domāta arī jums.

Year of Yes by Shonda Rhimes

Grāmata Year of Yes ir populāro amerikāņu televīzijas seriālu Grey’s Anatomy, Scandal un How to Get Away With Murder producentes Šondas Raimsas memuāri. Jau grāmatas sākumā Raimsa norāda, ka viņai ir trīs bērni, plaukstoša karjera un arī visādi citādi ar dzīvi viss ir kārtībā, taču viņa tik un tā nav laimīga. Pēc kādas sarunas ar savu vecāko māsu, autore piepeši izlemj, ka pienācis laiks kaut ko mainīt, un tā viņa pieņem lēmumu vienu gadu teikt „jā” visām iespējām un pasākumiem, kas gadīsies viņas ceļā. Šī „jā” sacīšana pavisam drīz aizsāk arī dziļākas pārmaiņas viņas personībā, izraujot Raimsu no ierastās komforta zonas, par ko arī varam lasīt šajā grāmatā.

Savos memuāros autore runā par radošo procesu, par mātes sūtību, par pašapziņas jautājumiem un tā dēvēto „slēpšanos pieliekamajā” – nevēlēšanos sevi parādīt apkārtējai pasaulei, kā arī par to, ka sabiedrībā pazīstamu sieviešu patiesā dzīve ne vienmēr ir tik glancēta kā vēsta smuko bilžu žurnāli.

Klausoties šo grāmatu, es gan smaidīju, gan raucu pieri. Tā kā šis ir stāsts par vienas sievietes dzīvi un ceļu pie sevis, iespējams, kādam lasītājam Raimsas tonis brīžiem varētu šķist pārāk egocentrisks, taču, izlasot visu grāmatu, kļūst skaidrs, kādēļ autore par sevi runā tieši šādā manierē.

Neskatoties uz emocionālajām mežģīnēm un pat nelielo patosu, kas dažkārt uzvirmoja stāstījumā, manuprāt, kopējais memuāru vēstījums, par to, cik svarīgi šajā dzīvē ir saprast pašam sevi, ir visnotaļ izdevies. Ieteikt varētu tiem, kas uzsākuši vai grasās uzsākt allaž aizraujošo sevis meklējumu ceļu.

Why Not Me by Mindy Kaling

Aktrises un producentes Mindijas Kalingas memuāri no šeit pieminētajiem man personiski šķita vispiezemētākie. Lai gan arī Why Not Me netrūkst veselīgas ironijas un iederīgu joku, man radās sajūta, ka Kalinga, šīs autobiogrāfijas ietvaros, vairāk abstrahējas uz pašu sabiedrību, ne tikai savu personu. Tiesa, tas man nepavisam netraucēja novērtēt šo grāmatu ar 4 zvaigznītēm Goodreads, jo Kalingai raksturīgs tāds kā simpātisks prātīgums gan veidā kā viņa runā par sievietes lomu sabiedrībā (un īpaši šovbiznesā), gan tajā, kā viņa uztver pati sevi.

Autorei acīmredzami piemīt lielas darba spējas un mērķtiecība, un, manuprāt, tās ir īpašības, kas var iedvesmot arī grāmatas lasītājus piecelt savu pēcpusi no dīvāna. Why Not Me iesaku tiem, kam patīk lasīt karjeras veiksmes stāstus, nezaudējot arī cilvēciskuma piešprici.


Tas arī viss šajā autobiogrāfiju kopsavilkumā. Pēc kāda laiciņa domāju salikt kopā arī raksta otro daļu, jo jaunas autobiogrāfijas jau krājas izlasīto grāmatu kaudzītē. Tikmēr pastāstiet, kādus memuārus jūs pēdējā laikā esat lasījuši un varat ieteikt cilvēkstāstu mīļotājiem?

Advertisements

2 komentāri

  1. Trakoti sen nav lasītas autobiogrāfijas, ja vēl aizvien atmiņā visspilgtāk saglabājusies Bear Grylls biogrāfija “Dubļi, sviedri un asaras” – tā bija tiešām lieliska! Laikam jāpievēršas atkal šai tēmai, dažas grāmatas ir uzkrātas 🙂

    Like

    1. Par “Dubļiem, sviedriem un asarām” ir dzirdēti labi vārdi, pašai gan nav sanācis lasīt. Bet vajag, vajag ik pa laikam tās autobiogrāfijas – man patīk, ja šajā žanrā trāpās kāds neparasts indivīds, kura domu gājienu mēģināt saprast un drusku patricināt pašai savus priekšstatus 🙂

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: