Mazie filmu komentāri #8


Dikti sens bija tas laiks, kad dienas gaismu pēdējo reizi redzēja Tējtasītes kino rubrika Mazie filmu komentāri. Iemesls jau gauži garlaicīgs – kaut kā pēdējā laikā nav veicies ar jaunu filmu apgūšanu. Tomēr dažas ir vācelītē sakrājušās un tad nu par tām šodien parunāsim. Ja nezini, kas ir Mazie filmu komentāri – tā ir rubrika, kurā pavisam īsi un lakoniski atskatos uz pēdējā laikā redzētajām filmām, kuras diemžēl nav sagaidījušas garāku pārstāstu blogā.

Šodien tās ir pēc skaita četras. Zem filmu nosaukumiem saites uz treileriem.


BEAUTY AND THE BEAST (2017) Šo sarakstu sāksim ar vienu no diezgan populārām filmām – jaunās skaņās un krāsās ietērpto Disneja klasiku Skaistule un Briesmonis ar Emmu Vatsoni galvenajā lomā. Aizčāpoju uz kino, lai baudītu košo pasaku pasauli uz lielā ekrāna un nudien nepaliku vīlusies vizuālajā noformējuma un dizainā. To gan gluži nevarētu sacīt par sižetu, kas mani atstāja vienaldzīgu. Iespējams, man todien bija pārāk nihilistisks garastāvoklis, lai spētu izbaudīt pasaku, īpaši tādu, kuras sižetu jau es labi zinu, tomēr manām vēlmēm šajā stāstā kaut kas pietrūka.

Jā, tēli bija simpātiski un uzjautrinoši (it īpaši runājošie priekšmeti), jā, filmā bija pa kādam jokam un arī kopējais vēstījums par neatkarīgo, grāmatas mīlošo galveno varoni šķita atbilstošs, tāpat kā smīns par ārkārtīgi narcistisko antivaroni. Tomēr, ja viss, ko par filmu var pateikt ir “bija tīri ok”, manuprāt, mērķis gluži nav sasniegts. Ja viss ir vienkārši jauki, kādā brīdī viss kļūst vienkārši garlaicīgi.

THE LOVE WITCH (2016) Ja Skaistule un Briesmonis šķita jauka, paredzama un saprotama, tad režisores Annas Billeres lente The Love Witch nepavisam nepretendē ne uz vienu no iepriekšminētajām īpašībām. Pagājušā gadsimta kino lubeņu tematikā ieturētā, vizuāli ārkārtīgi efektīvā šausmu komēdija par kādu 60. gadu raganu, kas nespēj mīlēt, nenogalinot savus vīriešu kārtas mīlas objektus, mani ieinteresēja ar savu retro noskaņu (hipijiska ragana, dziru brūvēšana, mazliet šizo un laba deva acu lainera – kā gan es varētu uz to neuzķerties?), taču atstāja nelielā “wtf” stāvoklī.

Šī ir viena no tām mākslinieciskajām filmām, kuras visdrīzāk nav domātas visiem, taču pieļauju, ka rūdītāki kinomāni tajā saskatīja arī kvalitāti, kas man šajā reizē paslīdēja garām. Skatieties uz pašu atbildību, bet ja patīk kičs, ir vērts iemest aci kaut vei bilžu dēļ.

PATERSON (2016) Vēl mēneša sākumā beidzot noskatījos sen atlikto režisora Džima Džārmuša jaunāko veikumu – filmu Paterson. Stāsts par kādu autobusa šoferi (aktiera Ādama Draivera personā), kurš brīvajā laikā raksta dzeju. Šī filma izrādījās tieši tik interesanta kādu es gaidīju, dzirdot Džārmuša vārdu (man ļoti, ļoti patika viņa Izdzīvo tikai mīlētāji).

Gandrīz divas stundas garajā filmā skatītājs seko Patersona (gan varoņa vārds, gan dzimtās pilsētas nosaukums) ikdienas dzīvei. Tam kā vīrietis pieceļas no rīta, samīļo sievu, uzliek rokas pulksteni, apēd brokastu pārslas, dodas uz darbu un ieraksta kladē pāris dzejas rindas, pirms uzsākt ikdienas autobusa maršrutu. Vakarā viņš izved pastaigā savu angļu buldogu Mārvinu (ja Patersons nebūtu filmas galvenais varonis, viņa vietu noteikti ieņemtu šis absolūti komiskais radījums), iedzer kādu alu bārā un dodas mājās, lai no rīta sāktu dienu no jauna un atkārtotu visu to pašu.

Un viss notiek lēnām un nenotiek nekas dramatisks, un fonā skan dzejas rindas. Un viss ir skaisti, liriski, mierīgi un beigu galā pat tik sasodīti jēgpilni, ka nākas jau atkal noņemt cepuri Džārmuša priekšā. Iesaku mākslas mīļotājiem, melanholijas cienītājiem un tiem, kurus nebaida lēns kino ritējums.

PERSONAL SHOPPER (2016) Šī filma ar Kristenu Stjuarti galvenajā lomā mani uzrunāja, jo esmu krietni iecienījusi psiholoģiskos trillerus ar šausmu piešprici. Personal Shopper ir stāsts par jaunu sievieti – pašpasludinātu mediju, kas nesen zaudējusi savu brāli un nu mēģina ar viņu sazināties, kontaktējoties ar garu pasauli. Lai nedaudz atšķaidītu sižetisko mistikas oreolu, paralēli šī jaunā sieviete strādā arī par asistenti pie pasaules slavenas modeles un ikdienu pavada ar motorolleru, braukājot no viena Parīzes dizaineru veikaliņa uz otru, ar mērķi iegādāties ekstravagantus tērpus un dārglietas savai darba devējai.

Lai gan neticēju savām acīm, režisors šīs filmas ietvaros tām piedāvāja aplūkot arī īstus rēgus, ne tikai klusi virinātas durvis vai plīstošus stiklus. Tas savā ziņā varētu šķist neparasti šāda tipa filmai, kas norisinās gluži reālā vidē un gluži nepretendē uz klasiskas šausmenes birku, tomēr šī savādā pieeja diezgan labi nostrādā. Paralēli trilleriskajam spiedienam, ballītei skatītāja galvā pievienojas arī supernaturālas bailes, un tad visi kopā jauki šūpojas jau sagaidāmā maindfaka ritmos. Protams, filmas beigās katram pašam tiek atstāta izvēles iespēja kā tulkot galvenās varones pēdējo teikumu. Ļoti aptuveni citējot Baltusu Dumidoru – ja kaut kas notiek tikai tavā galvā, tas nenozīmē, ka tā nav patiesība.

Kādas filmas jūs pēdējā laikā esat noskatījušies?

Advertisements

3 komentāri

  1. Atķeksēju tu Personal Shopper. Gan jau arī jauno S&B versiju noskatīšos. Pēdējā laikā gan vispār nekas neuzrunā, visas filmas liekas patizlas. Liku cerības uz LIFE, bet izrādījās ārkārtīgi paredzami un garlaicīgi. The Lost City of Z gan bija tīri ok, patiesi dzīvesstāsti vismaz spēj uzrunāt.

    Like

    1. “The Lost City of Z” nav redzēts. Žēl, ka “Life” garlaicīga, es gribu noskatīties, jo man līdz šim ir patikušas tās filmas, kur spēlējis Džeiks Gilenhols.

      Like

      1. Es no Life gaidīju labu fantastiku par kosmosu. Sanācis ārkārtīgi paredzams un vājas aktierspēles pilns Alien attāls radinieks.

        Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: