Tējtasītes jūlija favorīti 2017

Jau krietnu laiku kā esam iekāpuši augustā. Laikā, kad kancelejas preču veikalos parādās pirmās apdrukātas skolas somas un vasaras izvēdinātajos prātos parādās pirmās atvadas no vieglās brīvdienu garšas. Manā prātā augusts vienmēr ir bijis sava veida slieksnis pirms. Pirms skolas, pirms studijām vai pirms kārtīgas mešanās atpakaļ dzīves pienākumos un darbos. Taču pirms doties tālāk, jāapstājas un jāpasmaržo rozes. Par to tad arī jūlija favorītos. Šoreiz atkal pavēlāk, bet jūs jau tas nemaz neizbrīna, vai ne?

Jūlijs blogosfērā, manuprāt, ir viens no tukšākajiem gada mēnešiem. Jāganās zaļās pļavās, jābrauc uz festivāliem un jāvāra zaptes – gan jau digitālā pasaule pagaidīs. Arī es šogad izlēmu izmantot digitālā atvaļinājuma noskaņu, tādēļ aizvadītajā mēnesī Tējtasītē gaismu ieraudzīja tikai četri raksti.

Pastāstīju kā man otro gadu pēc kārtas gāja festivālā LAMPA, dalījos ar atspirdzinošu aukstās kafijas recepti, kā arī apkopoju jaunos vasaras seriālus 2017 un, protams, nopublicēju iepriekšējā mēneša – jūnija favorītus.

Bet nu gan ielūkosimies jūlija noskaņās.

Vasarā uz Cēsīm

Jau rakstīju, ka pagājušajā mēnesī apmeklēju demokrātijas festivālu LAMPA, kas trešo gadu pēc kārtas par savu mājvietu bija nolūkojis Cēsis. Par to vairāk nekomentēšu, jo visus labos iespaidus jau esmu pavēstījusi, vien piebildīšu, ka man tik ļoti patīk Cēsis, ka izdomāju viena mēneša ietvaros braukt divreiz – šoreiz uz Cēsu pilsētas svētkiem, kas norisinājās no 21. – 23. jūlijam.

Šie Cēsu pilsētas svētki bija mani pirmie, tādēļ nebiju sagatavojusies apjomam, ar kādu tie tiks svinēti. Andelēšanās, kas bija sadalīta divās daļās – tirdziņš parastais un tirdziņš viduslaiku cienītājiem (Cēsu pils teritorijā), šķita diezgan pamatīga. Mājražotāju un amatnieku kā biezs, turklāt senās pilsētas noskaņa arī bija ļoti labi sajūtama.

Netrūka arī dažādu aktivitāšu. Vienas dienas ietvaros paspēju gan paviesoties, rozēm izrotātajā, gardēžu teritorijā, kur savus kulināros smalkumus atrādīt bija sabraukuši Rīgas pavāri, gan atvēsināties baznīcā, klausoties zvanu ansambļu festivāla skaņās, gan paklausīties, kā Fono Cēsis estrādē dzied Imants Daksis, gan iepazīties ar nelielu tautas tērpu izlasi modes skatē, kas norisinājās apģērba dizainam speciāli veltītā laukumiņā.

Taču priekšnesums, kas man palika atmiņā visvairāk bija tieši viduslaiku dziedājumi un dejas, ko izpildīja mākslinieces no Sanktpēterburgas. Diemžēl nesaklausīju grupas nosaukumu, bet noteikti dotos uz viņu koncertu, ja tāds reiz gadītos manā kultūras ceļā.

Vēderprieki un mākslinieki

Lai gan fotogrāfisku pierādījumu man šoreiz nav, ļoti patīkamu pārsteigumu Cēsu pilsētas svētkos sagādāja Smiltenes piena stends, kurā varēja nogaršot gan Piena spēks saldētos smūtijus, gan iegādāties kūpinātas mocarellas bumbiņas ar ķimenēm. Kad nedēļu vēlāk apmeklēju šo pašu stendu Valmieras svētkos uzzināju, ka šādas mocarellas bumbiņas diemžēl neatrodas uzņēmuma pastāvīgajā sortimentā. Tā no lielajiem vēderpirekiem palika vien bēdas. Varbūt jums ir zināms kāds līdzīgs cita ražotāja produkts, kas iegādājams veikalos?

Un turpinām ar citiem priekiem – iepirkumiem. Svētku tirgū iegādājos mākslinieces Selgas Lapiņas radītos auskarus – zilus, trijstūra formā un ļoti vieglus no svara. Pievelkami gandrīz pie jebkura apģērba komplekta un ausīs izskatās ļoti glīti.

Nākamais pirkums arīdzan tika iegādāts no kāda mākslinieka. Šoreiz no gados jauna zēna, kas pārdošanai nelielā stendiņā bija izlicis savus zīmējumus ar kosmiskiem motīviem. Nespēju pretoties un atbraucu mājās ar pie sienas piestiprināmu planētu. Tagad atliek vien iegādāties pienācīgu rāmīti, kas darītu godu šim mazajam kosmosam.

Jūlija rozes

Vēl viens jūlija favorīts šogad izrādījās mans pirmais LU Botāniskā dārza apmeklējums, kas būtu pelnījis plašāku un kārtīgi ilustrētu ierakstu, jo uzņēmu ne mazums fotogrāfiju. Trāpījām savu apmeklējumu tieši rožu ziedēšanas laikā un kopumā dārzā pavadījām kādas četras stundas. Ja būtu vairāk laika un spēka, pavadītu vēl vismaz divas. Skaista pastaigu vieta, kur izmukt no pilsētas kņadas koku, krūmu un puķu sabiedrībā.

Jūlijs vispār izrādījās īsts rožu mēnesis. Iznākušai no botāniskā dārza rožu valstības, mana roka paslīdēja H&M un es iegādājos džemperi ar sarkanu rožu motīvu. Jautājums, vai man patiešām vajag vēl vienu sportiska paskata džemperi, pagaisa tiklīdz ieraudzīju apdruku. Ak, vājais cilvēka gars…

Pink it’s my new obsession, pink it’s not even a question

Runājot par puķēm, jūlijs nebija tikai rožu, bet arī hortenziju mēnesis. Vārda dienā saņēmu podiņu ar savu pirmo hortenziju. Plānoju audzēt uz palodzes, bet man nav ne jausmas, kā padarīt šīs skaistules dzīvi kaut necik paciešamu labi nosiltinātā dzīvoklī, tāpēc pagaidām, iespēju robežās, turu vaļā logu un laistu tā, it kā nebūtu rītdienas. Varbūt jums ir kādi padomi hortenziju kopšanā?

Ieturot rozā noskaņas, jāpastāsta arī par diviem kosmētiskajiem jūlija favorītiem. Jau labu brīdi esmu ideālo matu kopšanas līdzekļu meklējumos. Nolēmu pamēģināt Dr. Organic un iegādājos šampūnu un kondicionieri ar granātābola ekstraktu. Lielbritānijā bāzētais Dr. Organic ir dabīgās kosmētiskas zīmols, kas savus produktus netestē uz dzīvniekiem. Cik man izdevās izpētīt, populāro eko kosmētikas garantijas zīmi – EcoCert sertifikātu saņēmuši viņi nav, taču vismaz parabēnus un sintētiskās smaržvielas produkti nesaturot. Katrā ziņā, lietoju jau pāris nedēļas un šie produkti maniem matiem ļoti patīk. Jau pirmajā mazgāšanas reizē sajutu, ka mati paliek  mīksti un zīdaini. Iesaku pamēģināt.

Vieglais kultūrslānis – grāmatas, seriāli un mūzika

Jūlijs izrādījās diezgan sauss visā, kas attiecināms uz garīgo barību. Izlasīju tikai vienu grāmatu (jā, es zinu, mī arī šokā) – amerikāņu žurnālistes Elizabetes L. Klainas (Elizabeth L. Cline) pētījumu par ātrās modes atstāto ietekmi uz vidi, ekonomiku un arī sabiedrības domāšanu kopumā – Overdressed: Shockingly High Price of Cheap Fashion, par kuru jau nedaudz parunāju Goodreads, bet gribētos saņemties arī garākam aprakstam blogā.

Attiecībā uz jaunajiem seriāliem, jūlijā to sabira ne mazums, taču es visvairāk ielipu klasiski vieglā un vasarīgā sieviešu skatāmajā, kuru jau pieminēju, rakstot par jaunajiem seriāliem – The Bold Type. Stāsts par trim jaunām sievietēm, kas sākušas savu karjeru vienā no Ņujorkas glancētajiem žurnāliem. Savas klišejiņas jau ir, bet ir arī smukas klozītes un kopumā, šis, manuprāt, ir tieši tāds seriāls, kādu var skatīties vasaras vidū.

Es nezinu, kur es atradu jauno mūziku pirms bija piedzimis Spotify. Aizvadītā mēneša muzikālais atklājums ir viens no patīkamākajiem gada pārsteigumiem – līdz šim nedzirdētais mākslinieks Blanco White ar savām nudien smeldzīgajām kompozīcijām. Varbūt ne gluži vasarīgi, taču melanholiski, dziesminieciski un ļoti skaisti. Īpaši sirsniņā iekrita Colder Heavens.

---

…un tas arī viss jūlija favorītos. Jūtu, ka jau atkal esmu ne pa jokam aizrunājusies. Vēl daži favorīti ir palikuši aiz borta, taču kaut kas jāpietaupa arī augustam. Lai jums siltas un patīkamas atlikušās augusta dienas, tiekamies jau nākamajos mēneša favorītos.

Birkas: aksesuāri, dzīves stils, eko, mode, Mēneša favorīti, pasākumi, produktu apskati, vasara, viduslaiki