Pastaiga starp mirušajiem. J. Vodolazkins – Aviators


Krievu rakstnieks Jevgeņijs Vodolazkins Latvijā jau ir pazīstams ar 2014. gadā Jāņa Rozes apgāda izdoto romānu Laurus. Pavisam nesen grāmatnīcu plauktus sasniedza vēl kāds šī autora darbs – aizvadītajā gadā iznākušais romāns Aviators, kas pie latviešu lasītājiem nonāca Māras Poļakovas tulkojumā.

Ar skatienu pagātnē

Aviators ir stāsts par laiku, un sadursmi ar to. Grāmatas galvenais varonis Inokentijs Platonovs ir sava laikmeta pilsonis, senās Krievijas “dvēsele”, kas 20. gadsimta sākumā ticis iesaldēts (vārda vistiešākajā nozīmē), lai atjēgtos deviņdesmito gadu beigās jaunā laikmetā, jaunā valstī.

Romāns sākas, varonim pamostoties slimnīcas gultā. Sākotnēji viņš neko daudz neatminas, taču pamazām pie jaunā vīrieša atgriežas atmiņu fragmenti. Šķietami nenozīmīgi mirkļi vai frāzes, kas pakāpeniski, gādīgā vācu ārsta Geigera pavadībā, palīdz Platonovam iegūt kopainu, par to, kas patiesībā noticis ar viņu un valsti, kas viņu pirms vairākiem gadu desmitiem eksperimenta nolūkos iesaldējusi.

Šajā brīdī galvā, iespējams, sāk rosīties domas par zinātniskās fantastikas klātesamību, taču man personiski šo romānu vairāk gribētos dēvēt par vēsturisku literatūru ar skatu atpakaļ, nevis uz priekšu – zinātniskajiem atklājumiem un dzīves uzlabojumiem. Melanholiska staigāšana pa kapiem nav tikai reāla aina no romāna sižeta, manuprāt, tā kalpo arī par apzīmējumu visai šī stāsta noskaņai.

Noskaņu fragmenti

J. Vodolazkins raksta apcerīgi, taču vienlaikus interesanti, un sāpīgumu ik pa brīdim atšķaida kāda ironijas druska vai vārdu spēle. Neskatoties uz to, ka sižets virzās uz priekšu raiti un arīdzan varoņi – pragmatiskais Geigers, nedaudz gaisīgā Nastja un domīgais Platonovs – ir personāži, ar kuriem būtu patīkami uzturēties vienā telpā, ja tos gadītos satikt, manuprāt, Aviators neiederas gluži vieglas lasāmvielas plauktos.

Lielu daļu Aviatora satura sastāda ar amnēziju sirgstošā Platonova fragmentēto atmiņu uzplaiksnījumi. Tie liecina gan par laiku, kas pavadīti bērnības bezrūpībā, gan pirmās jaunības mīlestības skurbulī, gan koncentrācijas nometnes šausmās, no kurām autors lasītāju nesaudzē, kaut tikai garām skrienot.

Ainavas, kuras Platonovs pierakstījis savā dienasgrāmatā pie Aviatora lasītāja nonāk tik dzīvas, it kā būtu paša pieredzētas. Smaržas, krāsas un noskaņas ir tas, kas veido šo pasauli, un, šķiet, J. Vodolazkins, tāpat kā viņa romāna varonis, to ir aptvēris un pieņēmis nopietnā lietošanā.

– Nāvi nevajag uztvert kā atvadīšanos uz visiem laikiem. Tā ir šķiršanās pagaidām. – Viņš uz brīdi apklusa. – Aizgājušajam vispār nav laika.

Aizgājušajam. Izklausās kā caurvējš tunelī.

– Bet palikušajam? Tam gan laiks ir.

Viņš pasmaidīja.

– Nu, lai viņš gaidot kaut ko padara.

Tik daudz laika katram par sevi. Šausmīgi.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem romāna vēstījuma formas uztveršanā, iespējams, ir fragmentētais laika plūdums un stāstījums no dažādu varoņu skatupunktiem, kas tuvojoties grāmatas finālam, sajaucas tiktāl, ka lasītājam nākas sekot te viena varoņa izdomātai redzes gleznai, te cita varoņa atmiņām vai vēl cita varoņa realitātei. Tomēr autors šajā pasākumā lasītāju ievada pakāpeniski, uzmanīgi iepazīstinot ar trim dažādajām balsīm. Lai nenobīstas.

Pats biedējošākais šajā romānā ir cilvēks. Centrālās tēmas ir klasiskas (laiks, nāve, vaina un taisnīgums – koncepti, kurus autors ar Platonova palīdzību šķietami mēģina izrakt no tautas kolektīvās bezapziņas dzīlēm), taču uzrakstītas filozofiskā, jautājumus uzdodošā manierē – kā iespējams izskaidrot ļaunumu, kas pārņem kara laikā? Kur atrast motivācijas skaidrojumu cilvēces tieksmei uz iznīcību?

Aviators ir pārdomas raisošs cilvēces prāta pētījums, kas nes sevī gan aizgājušo laiku romantiku, gan smagas vēsturiskās vilšanās. Romāns tiem, kuri vēlas domāt un uzskata, ka ir svarīgi neaizmirst.

 

 

Citas blogā publicētās grāmatu atsauksmes un recenzijas lasi šeit.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: