Atā, oktobri! Sveiks, novembri! Parasti tu esi slapjš un drūms, bet varbūt šogad varam sarunāt? Nu tā drusku siltāk un mierīgāk? Varbūt arī tā sausāk, iztiekot bez žļurgas, lai skaisti sanāktu nosvinēt Latvijas jubileju (un arī manējo)?
Uz šiem jautājumiem novembris man vēl nav atbildējis, taču, tā kā viņš ir tik tikko ir iesācies, ļausim viņam vēl apdomāties un tikmēr paskatīsimies, kā klājies aizvadītajā mēnesī. Šodien nāku pie jums ar kārtējo favorītu rakstu, kurā, kā allaž, atskatos uz aizvadītajā mēnesī jaunatklāto.
Oktobris blogam pagāja jau sagaidāmi produktīvi – tapa seši jauni ieraksti. Liela daļa no tiem ar izteiktu rudens piesitienu. Uzrakstīju par divām grāmatām – par filozofisko, vēsturisko Jevgeņija Vodolazkina romānu Aviators, kas lika padomāt un pārcilāt prātā diezgan lielus, cilvēcisku jautājumus, kā arī, par ko krietni maigāku un pūkaināku – Kopenhāgenas Laimes pētniecības institūta Meika Vikinga sarakstīto The Little Book of Hygge, kas fokusējas uz jaunā dzīves stila trenda hygge aplūkošanu no visām tā omulīgajām pusēm. Nesen grāmata iznākusi arī latviski un veikalos ir godājama kā Mazā hygge grāmata. Labsajūta dāņu gaumē.
Tāpat uzrakstīju arī par saviem kino apciemojumiem, skatoties skandalozo Darena Aronofska garadarbu Māt! (Mother!) ar Dženiferi Lorensu galvenajā lomā un slavenā rakstnieka Dž. D. Selindžera dzīves stāstu un romāna Uz kraujas rudzu laukā tapšanas procesu filmā Aiz kraujas rudzu laukā (Rebel in the Rye).
Un vēl pastāstīju par saviem oktobra plāniem – lietām, ko vēlos paveikt šajā rudenī (lielu daļu tik tiešām arī izdevās īstenot), kā arī atskatījos uz iepriekšējā mēneša – septembra favorītiem. Bet nu gan pienācis laiks jaunumiem.
Grāmatu rudens
Oktobri es pavadīju salīdzinoši mierīgi – kārtīgi sabildēju skaistās, zeltainās lapas, tikpat kārtīgi izstaigājos pa rudeni, aizgāju uz tirdziņu, nedaudz paeksperimentēju virtuvē ar jaunām dārzeņu receptēm (izrādās, kale lapu kāposts ir visnotaļ garšīga piedeva makaroniem) un vegāniskiem cepumiem (sanāca pārsteidzoši labi), kā arī apmeklēju suņu izstādi, lai noķertu pozitīvu emociju lādiņu. Tāpat oktobrī beidzot atsāku kārtīgāk lasīt grāmatas.
Pieķeros Kristīnes Ulbergas romānam Tur, ko beidzot sagaidīju no bibliotēkas, kā arī Viktora Peļevina grāmatai Šausmu ķivere, kas jau vairākus gadus krāja putekļus manā grāmatu plauktā. Tāpat tiku pie ļoti skaisti ilustrētā Nīla Geimena grāmatas Vārdotāja un vārpstiņa eksemplāra, kura tulkojums latviešu valodā atnāca, kā ļoti patīkams, rudenīgs pārsteigums. Tā kā nevienu no šīm grāmatas, šī raksta tapšanas brīdī, vēl neesmu pabeigusi, atsauksmes būs maķenīt vēlāk, taču jāsaka, ka ir ļoti patīkami atgriezties pie lasīšanas. Un arī tematiski šie darbi šķiet piestāvoši rudenim.
Un rudenim piestāvošs ir arī Zvaigzne ABC izdotais, jaunais latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājums Piena ceļa dvēseles, kas pie lasītājiem nonāca pašās septembra beigās. Krājumā lasāmi 16 dažādu autoru stāsti fantāzijas un fantastikas žanros, tostarp arī manis sarakstītais stāsts Malotāji.
Blogosfērā jau pamazām salasījušās pirmās atsauksmes par krājumu (par to savos blogos jau uzrakstījuši Asmo, Happynorelle un Valkīra), taču es labākajās “kurpnieks bez kurpēm” tradīcijās pie sava eksemplāra pieķeros tikai tagad. Atsauksme Tējtasītei vēl tikai priekšā, bet tā kā novembris grāmatnieku blogosfērā ierasti ir latviešu autoru darbu lasīšanas mēnesis (#lasilatviešus), arī tas šķiet gana piemēroti.
Papīrlietas
Šis jau nebūtu mēneša favorītu raksts, ja es kaut drusku nepieskartos arī tematiem par rakstāmlietām vai plānotāja būvēšanu. Pagājušajā mēnesī mani apmeklēja liela, oranža iedvesma un es turpināju kārtīgi darboties ap savu bullet journal jeb pašveidoto plānotāju.
Izrotāju oktobri ķirbju un lapu noskaņās, ieviesu lietošanā pāris jaunus atvērumus un visādi citādi jutos ļoti iedvesmota. Un, lai gan kādam šāda veida plānošana varētu šķist pārāk laikietilpīga vai pat lieka, man personiski šis pamazām ir kļuvis par jaunu hobiju, kas palīdz “atiet” no pie datora ekrāna pavadītas dienas un radīt kaut ko ar rokām. Turklāt, bija nepieciešams arī kārtīgs iemesls, lai attaisnotu tos izdevumus, ko pēdējo gadu laikā “gluži nejauši” sanācis ieguldīt jaunās rakstāmlietās…
Runājot par rakstāmlietām, pirms laiciņa steidzīgas darba darīšanas mani aizgādāja uz galvaspilsētu, un tā jau nebūtu es, ja pēdējās pāris minūtēs no jau tā ierobežotā laika pirms autobusa, nemēģinātu kaut tikai ieskriet savos mīļākajos rakstāmlietu veikalos.
Tādēļ šajos favorītos gribu ar vienu vārdu pieminēt veikalā Tiger iegādāto dekoratīvo papīru, kas, manuprāt, var ļoti labi noderēt plānotāja rotāšanai. Attēlā redzamajā blokā iekļautas 40 papīra loksnes (apdrukātas no vienas puses) 10 dažādos rakstos, no katra raksta pa 4 loksnēm. Lapas ir visnotaļ plānas, kā to jau varētu gaidīt no aplikāciju papīra, tādēļ, būs viegli ielīmējamas arī kladēs un plānotājos, lai piešķirtu nelielu odziņu citādi parasta izskata nedēļai.
Otra papīrlieta ir neliels skiču bloks Muse Sketch, no grāmatnīcas Valters un Rapa. Bloks ir A6 formātā un noderīgs, lai mācītos zīmēt ķiņķēziņus savam bullet journal, kā arī, lai trenētos rakstīt skaistākus burtus. Papīrs šķiet vidēji biezs un pavisam nedaudz dzeltenīgs, savukārt lapas ir izplēšamas – gadījumiem, ja nu “šodien galīgi nekas nesanāk”.
Nezināmais muzikālais vēstījums
Katrus mēneša favorītus ierasts noslēgt ar dziesmu. Un šoreiz šī dziesma ir nedaudz neparasta, jo man nav ne jausmas par tās saturu. Kādā jaukā dienā Spotify piedāvāja man paklausīties somu hiphopu, mūziķa Cheek izpildījumā. Es ikdienā neklausos šo žanru un arī somu valodu es diemžēl neprotu, taču dīvainā kārtā šī dziesma Sinä ansaitset kultaa ar savu melodiju mani ļoti uzrunāja un ierindojās oktobra mūzikas sarakstā kā viena no biežāk klausītajām. Varbūt, kāds no jums ir pazīstams ar šī mākslinieka daiļradi vai vismaz dziesmas vēstījumu?
Un tas arī viss oktobra favorītos. Došos nolikt plauktā fotokameru, izņemt no skapja vilnas zeķes, uztaisīt siltu tējas tasi un piespraust pie mēteļa sarkanbaltsarkano karodziņu. Novembris ir sācies un pavisam drīz jau arī Ziemassvētki. Lai jums visiem silti, omulīgi un nepietrūkst gaismas.
Tējtasīte 
Tev smuki sanāk izrotāt plānotāju.
PatīkPatīk
Tencinu 🙂
Plānot ir foršāk, kā reāli darīt to, kas ir ieplānots 😀
PatīkPatīk