Atskats uz 2017. gadā izlasītajām grāmatām


Jaunā gada sākums no katra sevi cienoša grāmatu blogera paģēr kārtējo aizvadītā gada grāmatu topu vai atskatu. 2017. gads manā plauktā pagājis, nesdams salīdzinoši nelielu grāmatu kaudzīti, tādēļ arī atskats – 2017. gada grāmatas būs salīdzinoši lakonisks.

Kā ierasts, sadalīju šo topu nelielās, improvizētās kategorijās un, kā ierasts, zem grāmatu nosaukumiem atrodamas saites uz plašākām atsauksmēm, kas publicētas blogā vai Goodreads grāmatu mīļotāju vietnē. Iekļāvu gan grāmatas, kas izdotas, gan tās, kuras tikai izlasītas 2017. gadā.

Lai kā arī es censtos, aizvadīto gadu savā personiskajā grāmatplauktā nekādi nevaru nosaukt par pārsteigumiem bagātu vai pārpildītu ar ievērības cienīgu literatūru. Iespējams, es pagājušajā gadā vienkārši “netrāpīju” uz īstajām grāmatām, iespējams vienkārši bija iestājies sava veida lasīšanas panīkums. Tomēr pavisam traki nav – šo un to interesantu ir nācies izlasīt gan latvju, gan angļu mēlē. Tad nu ejam skatīties, kas kopā sanācis.

Non fiction

2017. gadā turpināju vēl iepriekšējā gada tendenci, lasīt grāmatas no tā saucamā non fiction plaukta – astoņas rindojamas tieši šajā kategorijā. Divas no tām ir autobiogrāfijas – lasīju, ko par dzīvi Andalūzijā stāsta grāmatas Papagailis piparu kokā autors Kriss Stjuarts, kā arī klausījos, kā līdz saviem 12 miljoniem kanāla sekotāju nonākusi jūtūbere un audio grāmatas How to Be a Bawse autore Lilija Singa jeb II Superwoman II.

Kā vienmēr, sarakstā trāpījusies arī viena pavārgrāmata – Našķi dāvanām, kas stāstīja par saldumu gatavošanu mājas apstākļos, viena jauna zīmēšanas grāmata – Pegijas Dīnas sastādītā Botanical Line Drawing: Cactus and Succulent edition, kas palīdzēja apgūt kaktusu zīmēšanas mākslu (ceru tomēr uztapināt plašāku atsauksmi par šo), kā arī pagājušajā gadā tiku atkārtoti lasījusi Elizabetes Gilbertas radošuma slavinājumu, grāmatu – Lielā burvība (Big Magic), par kuru tik tikko blogā publicēju varen brangu atsauksmi.

Tāpat es izlasīju arī divas interesantas populārzinātniskās grāmatas. Ādama Granta Originals, kas stāsta par ievērojamu cilvēku sasniegumiem un Elizabetes L. Kleinas pētījumu Overdressed – grāmatu, kas līdzīgi kā dokumentālā filma The True Cost paver plašāku skatu uz ātrās modes gauži neglīto virtuvi.

Šo visu plejādi noslēdza īsta rudens/ziemas lasāmviela, Kopenhāgenas Laimes pētniecības institūta vadītāja Meika Vikinga The Little Book of Hygge (Mazā Hygge grāmata), kas pastāstīja, kādēļ dāņi ar savu milzīgo cukura un sveču patēriņu pasaules laimes indeksā jau ilgstoši nezaudē vadošās pozīcijas.

Fantastika un fantāzija

Otra kategorija, kas noteikti ir pelnījusi pieminēšanu gada atskatā, ir fantāzijas un fantastikas literatūra. Šeit šogad klājies raibi un pārsvarā distopiski. Tiesa, šī jau atkal ir viena no tām sadaļām, kurās būtu gribējies redzēt vairāk izlasīto grāmatu.

Izlasīju piecus darbus – gan 10 gadus plauktā “marinēto” Viktora Peļevina Šausmu ķiveri, gan allaž asredzīgās Mārgaretas Atvudas jaunāko latviski tulkoto distopiju Sirds mirst pēdējā, gan ko svaigu no somu literatūras – Emmi Iterantas lirisko, austumniecisko un apburošo distopiju Ūdens atmiņa (man ļoti patika), gan krievu rakstnieka Jevgeņija Vodolazkina vēsturisko romānu Aviators, kuru tik pat labi varētu arī nelikt fantastikas žanrā, ja ne tas atsaldēšanas gadījums. Un to visu noslēdza latviešu autoru fantāzijas un fantastikas stāstu krājumu Piena ceļa dvēseles, kurā lasāms arī viens no manis rakstītajiem prozas darbiem.

Jauniešu literatūra

No jauniešu grāmatu apcirkņiem pēdējos gados sanāk lasīt aizvien mazāk, taču vismaz trīs gara darbi ir iekrituši arī aizvadītā gada krājkasītē. Līdz gada noslēgumam tā arī nepaguvu pabeigt jauniešu literatūras karaļa Džona Grīna jaunāko sacerējumu Turtles All The Way Down, taču 2017. gada griezumā izlasīju lietuviešu izcelsmes amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis it kā jauniešiem domāto vēsturisko romānu Jūras sāļums, kas mani vēl ilgi turēja nomodā un atstāja visnotaļ spēcīgu pēcgaršu, gluži vieglo Emīlijas Lokhārtas jauniešu romānu sērijas turpinājumu Puišu grāmata, kas joprojām nelika vilties kvalitātē, kā arī mūžam aktuālā fantasta Nīla Geimena jaunāko latviski tulkoto darbu Vārdotāja un vārpstiņa.

Dzeja

2017. gada grāmatu topā ir manāma arī svaiga tendence – aizvadītajā gadā pamanījos izlasīt veselus trīs dzejas krājumus, un visus no jaunām aizjūru zemju autorēm. Izlasīju Rupi Kaur slaveno, feministisko dzejas krājumu Milk and Honey, taču diemžēl paliku neskaidrībā par sacelto ažiotāžu. To turpināju ar Sabrīnas Beneimas nelielo krājumiņu Depression and Other Magic Tricks, kas izrādījās viens no gada patīkamākajiem pārsteigumiem, un decembri noslēdzu ar Amandas Lovleisas krājumu The Princess Saves Herself in This One, kas, līdzīgi kā Rupi Kaur gara darbs, mani iepriecināja tikai ar vēstījumu, ne izpildījumu.

Mūsdienu literatūra

Lēnā garā esam nočāpojuši arī līdz, iespējams, klasiskākajai kategorijai – mūsdienu literatūrai, kuras plauktu šogad rotā piecas grāmatas (es jau jūs brīdināju – aizvadītais nudien nebija nekāds lasāmais gads).

Mazdrusciņ palasīju latviešu vēsturisko prozu, pieķeroties Vladimira Kaijaka un Māras Svīres romānam par kara gadu Latviju – Vēstule, kā arī iepazinos ar Kristīnes Ulbergas skatījumu par aizvadītā gadsimta 80. gadiem, Mēs. Latvija, XX gadsimts grāmatu sērijā iekļautajā romānā Tur.

Mūsdienu literatūras plauktā 2017. gadā sagadījās arī divi mazliet auksti romāni – franču rakstnieka Olivjē Trika kriminālromāns Pēdējais lapzemietis, kas šķetināja ziemeļos notikušu slepkavību un krievu rakstnieces Janas Vagneres debijas romāns Vongezers, par stindzinošu ziemas apokalipsi, varoņiem bēgot no gripas epidēmijas (lieliska spriedze – ne acis atraut), kā arī nedaudz skumjš un neparasts zviedru rakstnieka Jūnasa Hasena Khemiri romāns Viss, ko es neatceros, kuru man viennozīmīgi gribētos nosaukt par vienu no šī gada favorītiem.


Un tas arī viss šajā 2017. gada grāmatu atskatā. Ja man būtu jāizdala savs 2017. gada lieliskais piecinieks, tajā noteikti iekļūtu jau minētā Viss, ko es neatceros, Vongezers, Mazā Hygge grāmata, Ūdens atmiņa, kā arī dzejas krājums Depression and Other Magic Tricks. Starp citu, ar Latvijas grāmatu blogeru spilgtāko grāmatu top 3 iespējams iepazīties arī Jāņa Rozes Ziņnesī.

Lai jums visiem Jaunajā gadā netrūkst labas lasāmvielas un sanāk ne tikai lieliskais piecinieks, bet pat desmitnieks vai divdesmitnieks!

Bet tagad pastāstiet, kāds izskatījās jūsu 2017. grāmatu gads? Spilgtākās un blāvākās grāmatas?

4 komentāri

  1. Es arī tikko savu atskatu sacakināju. 🙂 Švaks tas 2017. gads bija. Pirmo reizi man bija tik maz 5 zvaigžņu grāmatu, bet vislielākā vilšanās laikam ir “Voldena”, no kuras gaidīju tik daudz, bet nesaņēmu gandrīz neko.
    Man arī topā “Vongezers”, turpinājums man pat šķita vēl spēcīgāks.

    Like

    1. Es ceru sagaidīt “Vongezera” turpinājuma latviskojumu. Tas tiešām paņēma visu manu uzmanību – dikti patika tas spriedzes efekts.

      Liela vilšanās par konkrētu grāmatu man nav, drīzāk tāda remdenuma sajūta par kopējo plaukta saturu. Tiesa, dažas nesen iznākušas vēl palika aiz borta – 2018. gada lasīšanai (rindā tagad stāv “Ārprātija piedzīvojumi” un “Skugabaldrs”). Kas zina, varbūt tur vēl gaida kāds patīkams pārsteigums.

      Like

      1. Krieviski nelasi?

        Like

        1. Nē, diemžēl tikai produktu etiķešu un ceļa zīmju līmenī.

          Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: