Iemesli dzīvot tālāk. Mets Heigs


Britu rakstnieks Mets Heigs ir vairāku romānu autors, taču latviski tulkoto grāmatu plauktā, Zvaigzne ABC paspārnē, kā viņa daiļrades flagmanis, nesen parādījās autobiogrāfiskais darbs – eseju, pārdomu pašpalīdzības atziņu apkopojums – Iemesli dzīvot tālāk. Jau pats grāmatas nosaukums pasaka priekšā – šis būs stāsts par vienu no gadsimta nāvējošākajām slimībām – depresiju.

Mets Heigs - Iemesli dzīvot tālāk (Reasons to Stay Alive)

Par grāmatu Iemesli dzīvot tālāk tās angliskajā versijā Reasons to Stay Alive Tējtasītē jau nedaudz esmu rakstījusi, iekļaujot šo darbu izlasīšanas vērto radošo cilvēku biogrāfiju apkopojumā. Taču Heiga grāmata ir viena no tām, kuru ir vērts paturēt plauktā un ik pa laikam pārlasīt. Arī tad, ja paši nesirgstat ar depresiju – grāmata neskopojas ar pozitīvām, dažkārt piemirstām atklāsmēm par mūsu eksistenci uz šīs planētas.

Sarakstīju šo grāmatu tāpēc, ka nodrāzti izteicieni ir tie patiesākie. Laiks patiešām dziedē, un tuneļa galā ir gaisma, pat ja mēs nespējam to saskatīt. Un mākoņi ar sudraba maliņu arī ir pieejami – divi par viena cenu. Dažkārt vārdi spēj mūs atbrīvot.

Kā jau minēju, Iemesli dzīvot tālāk ir autobiogrāfisks darbs. Tas sākas ar 24 gadus veco Metu Heigu, kurš kādā jaukā dienā atrod sevi stāvam kraujas malā ar ciešu mērķi no tās nolēkt. Heiga gadījumā slimība sākās pēkšņi – spēcīgu panikas lēkmju pavadībā un turpinājās gana ilgi, lai viņš kopā ar draudzeni būtu spiests pamest saulaino Spāniju, Eivisas salu, kurā strādāja pēc augstskolas pabeigšanas, un uz trim mēnešiem ievāktos atpakaļ vecāku mājās.

Heiga stāsts aizsākās padsmit gadus tālā pagātnē – laikā, kad informācija par garīgajām slimībām – depresiju un to pavadošo trauksmi, kā arī citām kaitēm, piemēram, agorafobiju, panikas lēkmēm, obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem u.t.t., publiskajā telpā nebija tik plaši pieejama. Rakstnieka jušanos kā „nenormālam” pavadīja ne tikai jau sagaidāmā vainas apziņa par ciešanām, kas uzlikta apkārtējiem, bet arī neizpratne par savu slimību un to, cik ilgi tā turpināsies.

Grāmatas sākumā, autors uzsver, ka radījis šo darbu, lai mazinātu stigmu (arī vīriešu vidū – neskatoties uz statistiku, ka ar depresiju vairāk sirgst sievietes, tieši stiprais dzimums biežāk izdara pašnāvību), kas izsenis pavadījusi depresijas slimniekus. Lai viņiem nebūtu sajūta, ka viņi ir vienīgie, kuri staigā apkārt ar „liesmojošu galvu”. Un, manuprāt, Heigam tas ir izdevies godam.

Brīžiem poētiskā pieeja dažādiem eksistenciālajiem jautājumiem, apvienojumā ar mūsdienīgu skatījumu uz lietām un rakstnieka personīgo pieredzi, padara Iemesli dzīvot tālāk ne tikai par „drauga plecu”, ja nepieciešams garīgs uzmundrinājums, bet arī par literāri saistošu lasāmvielu, kas nekautrējas iekļaut sevī dažāda formāta tekstu.

Piemēram, dažādas piezīmes, improvizētus dialogus starp veco un jauno “es” vai sarakstu ar iemesliem, kādēļ tad īsti ir vērts dzīvot tālāk. Gan no paša rakstnieka, gan viņa Twitter sekotāju pieredzes. Tāpat grāmatas beigās atrodams ieteicamās literatūras saraksts ar darbiem, ko autors izmantojis šī 255 lapaspušu apcerējuma veidošanā, gan vienkārši iesaka izlasīt pārējiem, kas mēģina uzvarēt „melno suni”, sauktu arī par depresiju.

Cīņā ar savu „melno suni” (rakstot šo, nevaru nedomāt par Dž. K. Roulingas Harija Potera sērijā pieminēto „baigo” – maģisku parādību – melno suni, kas parādās cilvēkam pirms lielas nelaimes) Heigam izdevās pašam izvilkt sevi aiz matiem laukā no depresijas un trauksmes purva, piemeklējot aktivitātes, kas palīdz tieši viņam (skriešana, joga, rakstīšana, lasīšana u.c.).

Autors atzīst, ka vairījies lietot šādiem gadījumiem paredzētos medikamentus, bailēs, ka tie padarīs viņa stāvokli vēl ļaunāku. Un, lai gan Heigs uzsver, ka katrs gadījums ir atšķirīgs un nepastāv vienota recepte, kā pēc slimības saasinājuma atkal atgriezties dzīvē (un iemācīties sadzīvot ar saviem dēmoniem arī nākamajās reizēs, kad tie liks par sevi manīt), nenoliedzami svarīgs šajā procesā ir līdzcilvēku atbalsts, ar ko Heigam bija ļoti paveicies.

Prātam ir savs klimats. Patlaban tur plosās viesuļvētra, bet vētras agri vai vēlu beidzas. Saņemies un nogaidi.

Tādēļ man gribētos sacīt, ka Iemesli dzīvot tālāk nav grāmata tikai depresijas slimniekiem, tā ir grāmata arī viņu ģimenei, draugiem, radiniekiem un ikvienam, kas ir gatavs atklāsmei, ka depresija nav tikai neliela, īslaicīga nomāktības sajūta, kam iespējams tikt pāri, kārtīgi izguļoties. Depresija, gluži tāpat kā meningīts vai tuberkuloze ir nopietna kaite, kurai nepieciešama tikpat nopietna ārstēšana. Un pirmais solis, saprotams, ir problēmas atzīšana un apkārtējās izpratnes vairošana, ar ko Heigs šajā grāmatā prasmīgi un vienlaikus iejūtīgi nodarbojas.

Vasarā angliski lasošajā pusē gaidāma Meta Heiga nākamā ne-daiļliteratūras grāmata – Notes on a Nervous Planet, kurā autors solās pievērsties 21. gadsimta negantajām blakusparādībām – stresam un trauksmei, kas, paātrinoties tehnoloģiskajam progresam, arvien ērtāk iekārtojas mūsu prātos. Tikmēr Iemesli dzīvot tālāk ļoti labi aizpilda brīvo vietu izpalīdzīgo grāmatu plauktiņā. Nu tajā, kur allaž meklējam mākoņus ar zelta maliņām.

Citas blogā publicētās grāmatu atsauksmes un recenzijas lasi šeit.

 

 

Grāmatas eksemplārs saņemts no apgāda Zvaigzne ABC apmaiņā pret godīgu vērtējumu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: