Melu koks. Frānsisa Hārdinga


Zvaigzne ABC nesen izdotais gotiskais jauniešu romāns Melu koks, kura autore ir britu rakstniece Frānsisa Hārdinga, un tulkotāja Lilija Berzinska, manā redzeslokā nonāca pateicoties grāmatas anotācijai, kas solīja gan fantāzijas elementu, gan noslēpumainu noskaņu – divas lietas, no kurām nekad neesmu varējusi atteikties lasāmvielā.

Melu koka darbība noris 19. gadsimta Anglijā. Romāna galvenā varone Feita Sanderlija ir 14 gadus veca meitene ar attīstītu prātu un lielu interesi par zinātni. Taču, kā jau lielākajai daļai tā laika meiteņu, Feitai nav ļauts savu potenciālu īstenot. Lai gan jauniete ir daudz lasījusi un mācījusies no tēva – slavena pētnieka – viņai tā arī nekad nav izdevies savas zināšanas likt lietā.

Viss mainās brīdī, kad varones ģimene ir spiesta pārcelties uz nomaļo Veinas salu, lai izvairītos no zinātnieku aprindās izcēlušās skandāla, kurā iesaistīts Feitas tēvs. Vai tiešām viņš būtu melojis par saviem atklājumiem un samaksājis par nepatiesību ar pašu dārgāko – savu dzīvību?

Krinolīna žņaugos

Viktorijas laikmets ir viens no maniem mīļākajiem vēstures posmiem – zinātnes attīstība, industriālā revolūcija un, protams, gauži skaistās korsetes. Taču, kā zināms, skaistums allaž prasa upurus, un 19. gadsimtā zem korsešu un krinolīnu stīpām paslēptais upuris bija nekas cits kā sieviešu tiesības.

Frānsisai Hārdingai ir izdevies radīt romānu, kas vienlaikus ne tikai nodarbojas ar slepkavības mistērijas risināšanu, bet arī ļoti spilgti un detalizēti ataino laikmeta zināmākos atribūtus. Nozīmīgu lomu spēle gan Čārlza Darvina publicētā „Sugu izcelšanās” ar visu no tā izrietošo interesi par zinātniskajiem atklājumiem, gan viktoriāņiem tik ļoti raksturīgais nāves kults un pirmie soļi fotogrāfijā.

Taču gribētos sacīt, ka viens no galvenajiem šī romāna fokusa punktiem, ja neskaita nozieguma risināšanu, ir tieši sieviešu stāvoklis sabiedrībā. Skatoties ar dumpīgās, taču apķērīgas Feitas acīm, lasītājam neuzbāzīgā, taču trāpīgā veidā, rodas izpratne par neapskaužamo stāvokli, kādā vēl pirms salīdzinoši neilga laika atradās daiļā dzimuma pārstāves, kuras no dzīves vēlējās ko vairāk kā iespēju rūpēties par mājas silto pavardu.

Feitas un viņai apkārt esošo sieviešu sižetiskās līnijas, manuprāt, ļoti veiksmīgi parāda zem romantizētā tikumības, pazemības un frivolā skaistuma plīvura paslēpto sieviešu „neredzamo” cīņu par izdzīvošanu sabiedrībā, kur viņām atvēlēta dekoratīva priekšmeta loma. Gan Feita, gan viņas māte savu iespēju robežās cīnās pret šo straumi (tiesa, atšķirīgiem līdzekļiem un, pamanoties viena otru nokaitināt), nekautrējoties ņemt talkā arī manipulāciju un melus, kad tas ir nepieciešams.

Melu anatomija

Tieši meli virza romāna sižetu uz priekšu. Romāna centrā atrodas melu koks – noslēpumains, no Feitas tēva mantots augs, kas barojas no viltus, pašam melotājam, piesolot savu augli – nenovērtējamas zināšanas.

Gan Feitas tēvs, gan pati meitene cenšas izskaidrot melu koka savādās spējas ar bioloģijas palīdzību, taču tas diez ko nesekmējas, arī lasītāja prātā iezīmējot šo koku drīzāk kā simbolisku parādību, sabiedrības un indivīda kritiku, tam saskaroties ar varas vai naudas izaicinājumu.

Šī fantāzijas kripatiņa, pēc Viktorijas laikmeta standartiem, citādi racionālajā pasaulē, piešķir romānam visnotaļ efektīvu mistisku un tumšu noskaņu, ko, protams, papildina arī drēgnie Anglijas laikapstākļi, jūras viļņu bangas pret asajām klintīm un pašas Feitas „spokošānās”. Citiem vārdiem sakot, Melu koks veiksmīgi aizķeksē visas nepieciešamās būdiņas, ko paģēr gotiskas mistērijas birka.

Lai gan izklaidējošs un piedzīvojumiem pilns romāns, Melu koks vienlaikus nekautrējas runāt arī par sērām, pieaugšanu, savas vietas meklējumiem pasaulē ar ļoti „zemiem griestiem”, ja gadījies piedzimt „nepareizajā” dzimumā un, protams, morālajām dilemmām – ikviena melu koka augšanas pamatprincipiem. Kā toreiz, tā tagad.

Citas blogā publicētās grāmatu atsauksmes un recenzijas lasi šeit.

 

 

Grāmatas eksemplārs saņemts no apgāda Zvaigzne ABC apmaiņā pret godīgu vērtējumu.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: