Mazās grāmatu atsauksmes 2018


Šķiet, būs riņķī jau vesels gads kopš blogā manītas pavīdam mazās grāmatu atsauksmes. Tā kā decembrim piemīt īpaša jāpaspēj-visu-līdz-jaunajam-gadam noskaņa, nolēmu, ka pienācis laiks notraust putekļus arī no mazajām atsauksmēm. Citiem vārdiem sakot, še nu būs nelielas pārdomas par pēdējos mēnešos izlasītajām grāmatām, kas blogā nav tikušas pie garākiem apskatiem.

Mets Heigs – Notes on a Nervous Planet

Ar Meta Heiga daiļradi iepazinos, lasot rakstnieka autobiogrāfisko darbu Iemesli dzīvot tālāk vēl krietnu laiciņu pirms tas tika iztulkots latviski. Biju stāvā sajūsmā un šogad pārlasīju vēlreiz – nu jau dzimtajā valodā. Drīz pēc tam dienasgaismu ieraudzīja jaunākā autora grāmata Notes on a Nervous Planet, kura, tāpat kā tās priekštece, pieskaras arī garīgās veselības jautājumiem.

Šoreiz gan konteksts šķiet plašāks – ja Iemesli dzīvot tālāk runāja vairāk par depresiju un trauksmi, tad Notes on a Nervous Planet runā arī par citām lietām, ko mūsos izraisa steidzīgais 21. gadsimts. Grāmata uzrakstīta nelielu eseju, pārdomu, atziņu formātā, autoram izmantojot gan personisko pieredzi, gan pētījumus un atsauces uz citiem darbiem. Taču man negribētos to dēvēt par zinātnisku darbu, drīzāk par tādu kā sarunu ar saprotošu, līdzīgi domājošu Twitter draugu, ar kuru kopīgi iespējams apspriest sasāpējušos jautājumus. Sākot no klimata pārmaiņām un beidzot ar garīgo veselību, cilvēka individualitātes nezaudēšanu un dzīves jēgas meklējumiem. Bonusā – grāmatā jau atkal ir daudz izrakstāmu citātu.

„And the great thing about this – the liberating thing – is that if our anxiety is in part a product of culture, it can also be something we can change by changing our reaction to that culture. In fact, we don’t even need to consciously change at all. The change can happen simply by being aware.”

Mālina Pēšsone Džolito – Plūstošās smiltis

Iespējams, šī būs kāda desmitā reize, kad bloga ietvaros paziņoju, ka īpaši nemēdzu aizrauties ar kriminālromāniem. Taču šis apgalvojums neattiecas uz kriminālromāniem, kuru darbība norisinās tiesas zālē (vēl vairāk pārliecinājos, ka tiem nav ne vainas, iepazīstot Džeinas Korijas Asinsmāsas).

Rakstnieces Mālinas Pēšsones Džolito Plūstošās smiltis, ko šogad izdevis Jāņa Rozes apgāds, izlasīju pāris piegājienos, lai gan nevarētu sacīt, ka šī bija viegli lasāma grāmata. Viegli izlasāma, jā. Taču smagums, kas nāca komplektā ar 18 gadus vecās Majas stāstu, mutuļoja ap mani visu lasīšanas laiku un arī kādu brītiņu pēc tam.

Romāns sākas, galvenajai varonei gaidot tiesas prāvu, kurā tiks izvērtēta viņas vaina vairāku cilvēku slepkavībā. Cik noprotams, miruši daži Majas klases biedri, kā arī skolotājs. Sižetam ritinoties atpakaļ, lasītājs kļūst par liecinieku tam, kā situācija attīstījusies, un tiek aicināts (vienubrīd pat tiešā tekstā varones balsī), nosodīt vai nenosodīt Majas rīcību.

Lai gan šis varētu būt viens no tiem romāniem, kas pieprasa lasītāja dīdīšanos dīvānā, manuprāt, M. P. Džolito ir izdevies uzbūvēt arī pietiekami dziļus psiholoģiskos portretus un sociālekonomisko fonu, lai izklaidētu arī to grāmatas baudītāju, kuru tā pa īstam varbūt nemaz nesatrauc vaininieka meklējumi un Majas liktenis (piemēram, mani). Kopumā – psiholoģiski spēcīgi, izlasiet, ja neesat to jau paguvuši izdarīt.

Sadhguru – Iekšējā inženierija. Jogas skolotāja mācība par prieku

2018. gadu varētu nodēvēt par gadu, kad manā grāmatplauktā ierausās vairākas grāmatas, kuras iepriekš tur nekad netika manītas. Taču, it visam ir attaisnojums. Piemēram, Zvaigzne ABC izdotā Sadhguru apcere Iekšējā inženierija. Jogas skolotāja mācība par prieku, tur nonāca, jo rudenī nolēmu beidzot praktiski pamēģināt – kas tad tajā jogā tik īpašs. Protams, man acumirklī vajadzēja arī teorētisko bāzi, un šī bija svaigākā pieejamā lasāmviela, tā nu ķeros klāt.

Manuprāt, visas garīgās izziņas/izaugsmes grāmatas, neatkarīgi no to virziena vai reliģiskās piederības, vajadzētu lasīt caur filtru. To atzīst arī šīs grāmatas autors, kas nepavisam necer, ka lasītājs piekritīs visam tur rakstītajam.

Arī es nepaņēmu pretī visu, ko varētu paņemt cilvēks, kuram, atšķirībā no manis, ir vismaz kaut kādas fona zināšanas par austrumu filozofiju. Taču, ignorējot iekšējā skeptiķa griezīgo balstiņu, kas dažkārt mēdz mētāties ar tādiem apvainojumiem kā new age mumbo jumbo, jāatzīst, ka no šīs grāmatas daudzviet ir iespējams pasmelties dzīvinošas atziņas, lai pabakstītu savu iesīkstējušo prātu. Nu, vismaz tajā brīnišķajā dzīves periodā, kad piedzīvojam kārtējo identitātes krīzīti un esošo vērtību pārvērtēšanu…

Jāpiezīmē, ka neskatoties uz praktiskajiem gara vingrinājumiem, kas grāmatā iekļauti, šis tomēr nav darbs, kas stāsta, kā pareizi nodarboties ar jogu fiziskā līmenī. Taču, tā ir labs kompanjons, lai paplašinātu redzesloku un pārkāptu pāri savām komforta līnijām. Tiesa, dziļākai izpratnei visdrīzāk to nāksies paplašināt vismaz reizes divas vai trīs.

Andris Ogriņš – Debesu punkti

Andris Ogriņš - Debesu punktiKas gan būtu mazās grāmatu atsauksmes bez vismaz viena dzejas krājuma? Uz mana naktsgaldiņa ilgu laiku nostāvēja no bibliotēkas paņemtais, izdevniecības Pētergailis izdotais Andra Ogriņa dzejas krājums Debesu punkti. Pēdējās decembra dienās beidzot saņēmos to izlasīt (ne tikai tādēļ, lai pabeigtu Goodreads gada izaicinājumu vai tādēļ, ka mani ļoti uzrunāja krājuma vizuālais noformējums, lai gan tā, protams, arī ir patiesība).

Allaž esmu domājusi, ka dzejas vērtēšana ir ārkārtīgi grūts, subjektīvā pieredzē balstīts pasākums. Šoreiz mana subjektīvā pieredze un Debesu punktu rindas savienojās kopīgā, skaistā un vieglā pelēcīgi melnu nokrāsu zīmējumā, kas trāpīja īstajā vietā. Gaisīga, trausla, mūsdienīga mīlestības dzeja ar tādu kā novembra sajūtu un vajadzīgo sāpīguma devu. Skaisti, izlasiet!

Tas arī šoreiz viss mazajās grāmatu atsauksmēs. Kādi ir jūsu pēdējā laika svaigākie atradumi dzejas un ne-dzejas pasaulē?

2 komentāri

  1. Tā, tā, tā. Tagad skaidrs, kāpēc “Debesu punktus” neatradu bibliotēkā. 🙂 Šo es arī lasīšu. Un izskatās, ka 2019. gadā jāizlasa arī vismaz viena Meta Heiga grāmata.

    Like

    1. Jā, mana vaina 😀 , vēl vecajā gadā jānogādā krājums atpakaļ plauktā. Heigu iesaku, es savukārt domāju, ka man beidzot būs jāizlasa arī kāds no viņa daiļliteratūras darbiem.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: