Atskats uz 2018. gadā izlasītajām grāmatām


2018. gads ir godam aizvadīts un tas nozīmē tikai vienu – pienācis laiks arī 2018. gada grāmatu kopsavilkumam jeb īsam atskatam uz beidzamajos 12 mēnešos izlasīto.

Pagājušais gads manā pusē iezīmējās ar diezgan lieliem nelasīšanas periodiem. Negribētos sacīt, ka trūka labu grāmatu, drīzāk motivācijas ar tām iepazīties, tādēļ daļa no iepriekšējā lasāmā saraksta ir pārceļojusi uz šo gadu.

Taču, runājot par izlasīto, nonācu pie slēdziena, ka to gluži labi var iedalīt vairākos tematiskajos blokos. Un te nu tie ir.

Kriminālromāni, detektīvromāni un mistērijas

Par spīti tam, ka es neesmu sevišķi iecienījusi šos žanrus, aizvadītajā gadā manā plauktā iekārtojās pārsteidzoši daudz šāda tipa grāmatu.

Izlasīju divus labus “tiesu” romānus – Džeinas Korijas Asinsmāsas un Mālinas Pēšsones Džolito grāmatu Plūstošās smiltis. Tāpat piedalījos pazudušas māsas meklēšanā rokmūzikas piepildītajā Valentīnas Nazarovas trillerī Slepenā dziesma un pieņēmu jaunus izaicinājumus kopā ar jau labi pazīstamajiem varoņiem-algotiem slepkavām no manis iecienītās grāmatu sērijas In the Company of Killers, izlasot septīto sērijas daļu Spiders in the Grove.

Savukārt īpaši noslēpumainu noskaņu guvu, lasot skandināvisko Susannes Jānsones detektīvromānu Upurpurvs, kas mani ļoti patīkami pārsteidza, un gotisko Rebekas Džeimsas dāmu romānu ar Džeinas Eiras atsaucēm un šausmu elementiem – Sieviete spogulī.

Garīgā veselība un personiskā izaugsme

Kā otru apjomīgāko tematisko sadaļu aizvadītajā gadā varētu minēt izglītojošas grāmatas par garīgām lietām un tiekšanos uz labāku dzīvi.

Izlasīju divas britu rakstnieka Meta Heiga grāmatas – autobiogrāfisko stāstu par depresiju Iemesli dzīvot tālāk, kuru jau reiz biju iepazinusi oriģinālvalodā, kā arī vasarā iznākušo Notes on a Nervous Planet, kas pievēršas trauksmes un citu 21. gadsimta blakņu apspriešanai. Abas grāmatas pavisam noteikti ir lasīšanas vērtas. Gan tiem, kas paši sastapušies ar “lielo melno suni” sauktu par depresiju, gan tiem, kas vēlas paplašināt savus horizontus un vienkārši uzlabot dzīves kvalitāti.

Vēl 2018. gadā vairāk uzzināju ko vairāk par migrēnu, izlasot igauņu-kanādiešu autores Maijas Sepas daļēji autobiogrāfisko romānu Migrēna. Izlaušanās, kā arī atsvaidzināju savas zināšanas par ievērības cienīgu sieviešu dzīves stāstiem, pārlapojot brīnišķīgi ilustrēto grāmatu Vakara pasaciņas dumpīgām meitenēm. Ak jā, pavasarī iepazinos arī ar pasaules slavenā zīmola Nike dibināšanas peripetijām igauņu izdevniecības Helios latviski izdotajā Fila Naita autobiogrāfijā Apavu vīrs.

Tuvojoties gada beigām, (gandrīz) izlasīju arī divas sev nepavisam neraksturīgas grāmatas – Sadhguru apceri Iekšējā inženierija. Jogas skolotāja mācība par prieku, kas fokusējās uz jogas nozīmi, kā arī Daidzuja Makfilamija grāmatu Budisms būtībā, kas solīja vienkāršā veidā iepazīstināt ar šīs filozofijas pamatprincipiem (par šo atsauksme vēl tikai sekos, jo esmu grāmatai knapi pirmajā pusē). Tāpat atsauksme vēl tikai sekos par pašā gada nogalē iznākušo Zanes Zustas un Diānas Zandes grāmatu Tarakāni manā galvā, kas arīdzan gluži labi ierindojas cilvēka garīgās izaugsmes un psiholoģijas plauktiņos.

Dzeja

Pēdējo gadu laikā esmu atgriezusies kaut pie minimālas, tomēr dzejas lasīšanas. 2018. gadā dzejas krājumu kaudzīti papildināja, manuprāt, ļoti perspektīvais Kristas Annas Belševicas krājums Medījot dzīvi, kuru lasīju pagājušā gada sākumā, īstā ziemas spelgonī, kā arī Andra Ogriņa gaisīgais, mūsdienīgais mīlestības vēstījums Debesu punkti, ko pārlapoju vēl pašās decembra beigās.

Mūsdienu literatūra un jauniešu romāni

Kā nerakstīts likums manā grāmatu plauktā ik gadu ir vismaz viens vai divi jauniešu romāni. Šogad tie bija Frānsisas Hārdingas ar fantāzijas elementiem papildinātais, feministiskais viktoriāņu romāns Melu koks un viegli lasāmais Keisijas Vestas pusaudžu mīlas romāns P.S. Tu man patīc.

No pieaugušo literatūras izlasīju Haralda Matuļa nelielo, satīriski filozofisko grāmatiņu Vidusšķiras problēmas, kā arī iesāku lasīt Emmas Hīlijas romānu Elizabete ir pazudusi, par kuru blogā varēsiet uzzināt jau drīzumā.

Vēl 2018. gadā mani patīkami pārsteidza kāda “grāmatiska” grāmata – franču rakstnieka Žana Pola Didjēlorāna Lasītājs vilcienā 6.27., kā arī jau atkal garīgo veselību aktualizējošais Geilas Hanimenas romāns Eleanorai Olifantai viss kārtībā. Abi debijas darbi, abi izlasīšanas vērti.

Lasīšanas plāni 2019?

Pārlasot šo apkopojumu, nākas secināt, ka 2018. gads nav bijis sevišķi labvēlīgs fantāzijas un fantastikas literatūras lasīšanai un arī biogrāfiju ir mazāk kā ierasts. Turpretī pieaudzis ir kriminālromānu, kā arī garīgās literatūras īpatsvars.

Jaunajā gadā labprāt šo visu nedaudz līdzsvarotu un papildinātu ar šķipsniņu dzejas, kā arī grāmatām angļu valodā, jo 2018. gadā lielākoties esmu lasījusi tulkoto literatūru. Tā nu šeit piezīmēju arī dažus no jau iznākušajiem darbiem, kurus gribētos iepazīt 2019. gadā:

  • Andžejs Sapkovskis – Likteņa zobens (iepriekšējie ragaņa piedzīvojumi grāmatā Pēdējā vēlēšanās bija lieliski);
  • Čaina Mjēvils – Pilsēta un pilsēta (interesants koncepts un labas grāmatu blogeru atsauksmes);
  • Becoming by Michelle Obama (svaiga un gauži populāra autobiogrāfija);
  • The View from the Cheap Seats by Neil Gaiman (jau ļoti sen kā vēlos izlasīt);
  • Girl in Pieces by Kathleen Glasgow (tur kaut kam ir jābūt);
  • Emīlija Dikinsone – Āboliņš un bite (2018. gadā nesanāca, varbūt sanāks 2019.?)

Un tas arī viss par manu 2018. un 2019. grāmatu gadu. Kādi ir jūsu spilgtākie aizvadītie lasīšanas piedzīvojumi un plāni jaunajam lasīšanas gadam?

2 komentāri

  1. 2018. bija švaks gads, bet šogad iet tīri labi ar lasīšanu. Plānā ir dzeja, grāmatas par un ap māksliniekiem un mākslu un dažādi romāni. Gadu iesāku ar lieliskajiem “Laika bērniem”, tagad lasu Mjēvilu. Jāsaka, ka koncepts tam romānam tiešām ir interesants.

    Like

    1. Es arī gribu šogad dzeju vairāk lasīt. Man gads iesācies lēni un ar vairākām grāmatām vienlaikus. Skatos, tagad pirms izstādes atkal visādi labumi pie apvāršņa parādījušies – jātaisa krājumi pavasarim 😀 Mjēvilu lasīšu, kad būs īstais noskaņojums, par “Laika bērniem” vēl domāju, bet arīdzan izskatās labi.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

%d bloggers like this: