Category Foto stāsti

Bailes no rudens zaudēšanas

Rudens nav tikai laiks aiz loga, sarkano lapu čupa un Sigulda. Rudens ir sajūta dvēselē –  pilnbrieda laiks dabā un melanholijas un radošā pacēluma laiks – prātā. Šogad novērotas bailes no rudens pazaudēšanas. Ir jocīgi mēģināt izskaidrot bailes pazaudēt Rudeni. Iespējams, tās ir bailes pazaudēt skaistas atmiņas, kādu īpašu prāta un jūtu stāvokli, vai gluži […]

Lielacainā balerīna

Dažkārt daba piedāvā vislabākos foto modeļus. Šī jaunkundze (vai varbūt jaunskungs ) laidelējās manā sauļošanās vietā tik ilgi līdz vairs nevarēju atteikt. Kameras objektīvu mīlēja tik ļoti, ka tika apbildēta no visām pusēm, un tikai tad priecīgi aizspurdza prom vasarā.

Rozā

Cilvēki parasti runā par to cik rozā brilles ir kaitnieciskas, tās neļauj redzēt lietas patiesā gaismā, neļauj izvērtēt cilvēkus, kam uzticēties. Manuprāt, rozā brillēm ir jābūt katrā kabatā, lai ikreiz, kad ikdienā aizmirstas ceļa mērķis, mēs paskatītos uz pašu ceļu skaistā, maigā – ne jaunā un tik viegli aizmirstamā gaismā, jo pārlieku liela pakļaušanās realitātei […]

Relaksācija pēc mūsdienīgas nedēļas

Svētdien man bija tas prieks un laime apmeklēt pasākumu ‘’ Wendene 1378 – Atceries Livoniju!’’, kas šogad norisinājās Cēsīs. Uz līdzīgu pasākumu biju pirms pāris gadiem arī Valmierā, tāpēc aptuvena nojausma par to, kas šis par zvēru, man bija. Ieejas maksa nebija maza (4ls pieaugušajiem, 3ls studentiem), tomēr jāņem vērā, ka pasākums norisinājās pils teritorijā, […]

…par ”bradāšanu” un aizmirstām lietām

Šodien aizdomājos par to, kas notiek ar lietām, kad tās kļūst nevajadzīgas vai aizmirstas. Aristotelis savulaik runāja par telosu – par to, ka katrai lietai ir sava funkcija. Kāda ir cilvēka funkcija? Aristotelis teiktu – būt laimīgam. Tomēr ne par to ir stāsts. Man vairāk gribētos padomāt par to kā mēs dzīvojam attiecībā uz lietām […]

Riets

Pavasaris rada harmoniju. Šovakar paklīdu pa pilsētas ielām ar savu ziepīti rokās. Lai gan vēl nav uzplaukušas lapas, ir uzplaukuši velosipēdisti, bērnu ratiņi, tantiņas, pusaudžu bari un suņi. Šķiet visi nocietušies pēc garās ziemas un nu ņemas alkaini stumt pavasari savās, pēc gaisa izslāpušajās, nāsīs. Prieks ir lipīgs, tas karājas gaisā līdz ar cerībām par […]

Pavasaris podiņā

Aiz loga līst. Jau trešo dienu. Bet tā gribas saules un vasaras, un prieka. Jāļauj domām paņemt krāsainu koferi padusē, uz acīm brilles un projām no ikdienas.

Lieldienu noskaņās

Zaļajā ceturtdienā uzņemta fotogrāfija. Dīvaliņa kapliča.

Ziemas gaisma

Ir viens no skaistākajiem ziemas vakariem. Šovakar mans buldogs tēloja mazu melnu zemūdeni ar diviem spiciem periskopiem ausu vietā, atstājot aiz sevis sniegā pamatīgu sliedi, jo sniegs stiepās līdz viņas kaklam. Kā kārtīgs suņumīlis sekoju savam lolojumam vakara pastaigā līdz dabūju savās vasaras kedās šo slapjo sudrabaino vielu, kas klāj ik centimetru zemes. Ziema man […]