Kur dzīvo manas grāmatas?


20150329-IMG_1331Nepaspēju ne attapties no vienas blog-akcijas, kad jau nākamā klāt. Kad rokraksts atrādīts, pienākusi kārta grāmatplauktam. Visnotaļ privāta lieta, bet visnotaļ interesanta, jo kurš grāmatu cienītājs gan nevēlas ielūkoties citu grāmatu cienītāju apcirkņos? Idejas autores Līga un Mēnessmeitēns, bet es savu stafetes grāmatiņu (nu, šoreiz tas skan atbilstošāk par kociņu) saņēmu no Ms Marii. Pagājušajās divās nedēļās tiku ļoti nokāvusies ar neatliekamiem akadēmiskiem darbiem, tādēļ blogā svilpoja vējš un šajā aizejošajā grāmatu vilcienā tagad lecu tikai ar vienu kāju. Tomēr labāk vēlu nekā nekad, akcija forša un šajā nedēļas nogalē man beidzot bija laiks paņemt rokās fotokameru.

Man kopumā ir trīs grāmatplaukti, taču tikai vienu no tiem šobrīd varu nosaukt par lietošanai derīgu. Pirmajā no maniem trim plauktiem glabājas bērnības un pusaugu laika grāmatas (piemēram, Enidas Blaitones ”Noslēpumu” sērija vai tāda klasika kā ”Ronja laupītāja meita”) no kurām man sirds vienkārši neļauj un visticamāk arī nekad neļaus atbrīvoties. Otrais mini grāmatplaukts ir veltīts speciāli Harija Potera sērijai (un dažām fanlaika maģijas enciklopēdijām). Un trešais plaukts sastāv no grāmatām, kuras esmu lasījusi pēdējo gadu laikā. Tas tad šoreiz arī ticis pie bloga fotosesijas.

bookworms-dream-home-9Mans grāmatplaukts ir nedaudz ”pārēdies”. Lai gan tam ir pieci nodalījumi, tas ir visnotaļ šaurs, tādēļ esmu spiesta grāmatas likt dubulti un pat trīskārši. Jauns grāmatplaukts (drīzāk jau grāmatu siena) ir mans mazais sapnītis, un kā jau ar visiem mazajiem sapnīšiem, to piepildīšanai vajag lielu laiku, naudu un plānošanu, tādēļ pagaidām es dzīvoju ar pārbāztu grāmatplauktu un domu par labāku rītdienu. Bildītē sānu malā var redzēt, kāda manā uztverē izskatās ne tikai labāka, bet tuvu ideāla rītdiena. Neviens jau neliedz sapņot, vai ne?

Kā jau minēju komentārā Ms Marii blogā, pie manas gultas atrodas kaut kas līdzīgs ”darba vietai”, kur parasti stāv Kindle, pierakstu blociņš, no bibliotēkas atnestais (lielākoties studiju vajadzībām), kā arī tajā brīdi lasāmās grāmatas (jā, daudzskaitlī, jo es nekad nelasu tikai vienu grāmatu). Bildes šoreiz nebūs, jo a) bildējot plauktu, es savu darba vietu aizmirsu nofotografēt un tagad esmu par slinku, lai to darītu un b) uz doto brīdi sagadījies tā, ka aktīvi nelasu gandrīz neko – visu uzņemu caur ausīm, klausoties audio grāmatas, un pirms miega skaitu aitiņas, ne burtus. Bet nu dosimies pie plauktiem. Tos gan nofotografēju, pie tam katru atsevišķi – gan ar grāmatām, kas priekšplānā, gan grāmatām, kas dibenplānā.

Vai esat redzējuši tās drēbju skapju fotogrāfijas, kur visi apģērba gabali sakārtoti pēc krāsām? Man tas allaž ir šķitis parocīgi. Lai gan krāsu kritērijs diez vai būtu pirmais, kas ienāk prātā, runājot par grāmatu izkārtojumu, man šī ideja patīk, tādēļ nesen pārkārtojot savu grāmatskapi, vismaz nedaudz centos šo principu ievērot. Izrādās, ka labu daļu manu grāmatu var iedalīt divās kategorijās – dzeltenīgas/bēšas un melnas. Pirmā plaukta priekšplānā tagad valda piecdesmit dzeltenā nokrāsas. Kopumā šajā plauktā līdzās mūsdienu literatūrai sēž gan vēsturiski romāni, gan dāmu lasāmais, gan zinātniskā fantastika, gan vienkārši coming-of-age stāsti, gan postmoderni brīnumi, kurus vispār grūti kategorizēt (jā, es skatos uz jums, ”Akmens kļavas”) un visi jūtas ērti, jo pēc ģīmja līdzīgi. Ir gan ”Troņu spēles”, kas nekur citur neielīda, gan ”Vēja ēna”, kuru tikai nesen iegādāju, gan Dž. K. Roulingas ”Nejaušā vakance”, kuru iegādāju jau ļoti sen, bet tā arī neesmu pieķērusies. Savukārt plaukta aizmugurē drūzmējas mazliet violeti toņi – drusciņa jaunības maksimālisma L. Oliveras romānos, puķaina mīlestība iekš ”Ziedu valodas” un ”Astoņu ziedlapu rozes” u.t.t.

Mans otrais plaukts ir mans mīļākais plaukts. Nodalījuma dzīlēs paslēpušās P. Rotfusa triloģija, Dž. Kronina sērija, vairākas N. Geimena grāmatas, abi latviešu fantāzijas un fantastikas stāstu krājumi un mana mīļā ”Intervija ar vampīru”. Savukārt priekšplānā sēž prāta jaucējs ”Nams, kurā…”, visu mīlētā ”Jelgava 94”, kā arī mani nesenie grāmatu guvumi U. K. Le Gvinas un I. Tregillisa darbi, kuriem vēl neesmu paguvusi pieķerties. Vārdu sakot, fantastiskas un fantastiski labas grāmatas.

Plaukts numur trīs ir apveltīts ar vislielāko… hm… eklektiku? Priekšplānā lielākoties gozējas grāmatas angļu valodā. Un vispār šeit valda jauniešu grāmatu un paranormālās fantāzijas aura. Te mīt gan vecie labie vampīri, gan fejas, gan rēgi, gan Viktorijas laikmeta jaunuves – vienas apspiestas (”Sleep, Pale Sister” by Joanne Harris), otras skrien ar vilkačiem un ievēro steampunk tradīcijas (”Soulles” by Gail Carriger), citas skrien ar vilkačiem un neievēro vispār nekādas tradīcijas (”Blood and Chocolate” by Annette Curtis Klause – starp citu, no šīs neslikta filma reiz sanāca, tajos tālajos laikos, kad tādas vēl neražoja vienu pakaļ otrai).

Plaukta ne tik redzamajā daļā mierīgi guļ Patrika Nesa ”Haosa spēļu” triloģija, kas man savulaik visnotaļ patika, Sofijas Kinselas ”Šopaholiķes” daļēji savāktā sērija, kas ir mans ultimate guilty pleasure, kā arī divas ”Bada spēļu” grāmatas oriģinālvalodā un vēl šis tas – vis kaut kas. Ak jā, virspusē stāsti par dīvainībām grāmatveikalos un mazā Potera kompanjon-grāmata ”The Tales of Beedle the Bard”. Visnotaļ raibi gan pēc skata, gan satura.

Tālāk dodamies pie ceturtā plaukta un es apsolu drīz aizvērties, jo šis ieraksts sāk izskatīties bezgalīgs. Tātad šeit jau atkal valda eklektika, lai neteiktu bardaks. Nonākot līdz ceturtajam plauktam, acīmredzot kaut kur pazuda mana sākotnējā iecere kārtot visu pēc krāsām… : )  Jāsaka, ka šajā plauktā ir vislielākais skaits sen lasītu vai neizlasītu grāmatu. M. Atvuda, R. Bredberijs, E. A. Po, I. Makjuans – reiz lasīti un mīlēti no manas puses, tāpat kā S. Lukjaņenko ”Sardzes” sērijas grāmatas, kuras man diemžēl ir tikai divas – ”Nakts sardze” un ”Mijkrēšļa sardze”(tā arī nesaprotu, vai ”Dienas sardze” latvju mēlē vispār ir tulkota?) V. Peļevins, E. Venters un H. Murakami – stāv nelasīti, tāpat kā apjomīgais vēsturiski mistiskais E. Kostovas trilleris ”Vēsturnieki” (patiesībā, par šo es atcerējos tikai tagad, kārtojot skapi un izvilku priekšplānā, lai no jauna neaizmirstu). Plaukta dziļumos dažādu ziedu medus. Mazliet par O. Vaildu, ”Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu”, ”Brokastis Tifānijā”, Šekspīra ”Soneti” un pašā augšā sēž arī Beigbeders, ar kuru mums nesapasēja.

Pēdējais plaukts. Apsveicu, ja esat izturējuši līdz galam! Pašā apakšējā nodalījumā savas mājas atradušas pavārgrāmatas. Pie tam saliktas netradicionālā veidā, lai nekonfliktētu ar aizmugurējo grāmatu rindu. Nevarētu sacīt, ka esmu ļoti apmierināta ar šo grāmatu novietojumu tik zemu, jo tās ir glītas, krāsainas un tā vien 20150328-IMG_1258-3uzprasās tikt noliktas redzamākā vietā. Tomēr vietas trūkums dara savu un es viņas mierinu ar jau minēto ”labāko rītdienu”. Skapja dziļumos atrodas arī dažas kādreiz studijām vajadzīgās grāmatas par medijiem un komunikāciju, visa ”Krēslas” sērija oriģinālvalodā, kuru ļoti senās dienās esmu izlasījusi, izdzīvojusi un nolikusi aizmirstībai, kā arī ”Lemonija Sniketa” bērnu grāmatu sērija, kuru nezināmu iemeslu dēļ nopirku jau savā cienījamajā divdesmitgadnieces briedumā. Un visbeidzot pašā sānā redzamas arī divas muzikālas grāmatas – viena stāsta kā spēlēt ģitāru, otra – kā spēlēt klavieres.

Uz šīs muzikālās nots tad arī noslēgsim šo grāmatplaukta ekskursiju. Daudzi jau savus plauktus parādījuši, bet šķiet, ka dažos blogos vēl nekas tāds nav manīts. Tad nu stafetes grāmatiņu padošu tālāk Evijai un Greeneyednevertells un, protams, jebkuram blogerim vai lasītājam, kuru šāds pasākums varētu interesēt.

Advertisements

7 komentāri

  1. Skaisti. Tas šaurais skapis izrādās krietni ietilpīgāks kā sākumā izskatījās. Pilnīgi pievienojos Tev tajā sapņu bildē 🙂

    Like

    1. Paldies 🙂 Ja liek grāmatas divās kārtās, tad sastumt var arī šādā šaurībā, bet man, protams, gribētos, ka visas stāv brālīgi rindā un ir redzamas. Tā sapņu bilde mani vajā, kopš ieraudzīju. Jau sen esmu gribējusi speciālu vietu lasīšanai vai tādu kā grāmatu palodzi – internets ir pilns ar bildēm, kur grāmatu stūrīši sabūvēti gan skapjos, gan pie logiem…

      Like

      1. Jā, bet tad ir speciāli jātaisa pasūtījums galdniekam un tas būs sālīti. Lai gan esmu redzējusi risinājumu ar zemajām kumodēm pie loga, kam virsū uzlikti spilveni. Tikai arī tas īsti neder, jo traucē radiatoriem.

        Like

        1. Jā, tas noteikti būtu dārgi. Turklāt tajā ideālajā pasaulē blakus tādam grāmatu stūrītim man uzreiz prasītos arī lielus, skaistus logus, gandrīz līdz zemei 🙂

          Like

  2. […] nu iesāksim ar stafešrakstu turpinājumu- šoreiz ielūkosimies Ievas un Tējtasītes […]

    Like

  3. Skaisti un gaumīgi tev viss izkārtots!
    Un paldies par nominēšanu stafetei! Tā kā man pašlaik sanāk dzīvot vairākās vietās vienlaicīgi, tad grāmatas ir visur izkaisītas. Kad piezemēšos vienuviet un iekārtošu plauktus līdz galam, tad padalīšos ar to arī blogā.

    Like

    1. Paldies! Tad jau gaidīšu arī Tava grāmatplaukta bildi 🙂

      Like

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: