Pirms nedēļas atzīmējām pavasara saulgriežus. Dažādu tautu folklorā šo laiku mēdz dēvēt par visa jaunā sākumu. Dabai mostoties, arī mums ir iespēja pāršķirt baltu lapu, vēl viena iespēja jaunam gadam un jauniem iespaidiem.
Sākt no baltas lapas nav viegli. Īpaši, ja lapa bijusi balta vairāk nekā pusgadu. Tomēr mēģināšu atcerēties sajūtu, kas pārņem, runājot par labu grāmatu. Par grāmatu, ko novēlu izlasīt arī citiem, un kuras dēļ pat esmu atmodinājusi blogu no snaudas – šoruden izdoto stāstu krājumu Rēgi, kura autore ir Elīna Kokareviča.
Saka, ka katrs iesākums esot grūts. Šķiet, ka par sava veida iesākumu varētu dēvēt arī ķeršanos pie šī bloga ieraksta veidošanas pēc teju pusgada pārtraukuma. Ko lai saka – life happens. Galu galā aizvadītais ir bijis, maigi izsakoties, visai neparasts gads. Un globālas vai individuālas ieradumu un prioritāšu izmaiņas, kas rezultējas ar ilgiem klusuma brīžiem, […]
Iedomājieties pasauli, kurā cits pēc cita veiksmīgi un ar dzīvi apmierināti cilvēki mīklainos apstākļos izlemj beigt savu dzīvi. Nē, šis nav stāsts par psihisko veselību, šī ir zinātniskā fantastika ar kriminālromāna elementiem. Vai varbūt otrādi. Šīs dienas stāsta galvenais varonis – romāns Nāvējošais ierocis, ir iznācis Kontinenta paspārnē un tā autors ir neviens cits kā […]
Iespējams, piekritīsiet, ka šogad esam piedzīvojuši vienu no pēdējā laika baisākajiem pavasariem. Un, iespējams, kaut daļēji piekritīsiet arī tam, ka šādos apstākļos nav viegli koncentrēties lasīšanai. Taču pamazām atceļoties ierobežojumiem, vismaz manā plauktā šķiet atcēlušās arī lasīšanas barjeras. Tādēļ šodien jauna grāmatas atsauksme – atvaļinājumam piemērots trilleris J. P. Delaney – Ticiet man.
Ir pienācis brīdis, kad #PaliecMājās ir kļuvis par ko vairāk, nekā tikai introvertu dzīvesziņu. Taču par laimi grāmatas neviens vēl nav atcēlis. Tā nu vispārējā griķu un tualetes papīra panikas stāvokli iedomājos, ka vajadzētu izveidot kādu tematisku sarakstiņu lasāmvielas iedvesmai turpmākajām nedēļām līdz ārkārtas stāvokļa beigām. Sarakstu sadalīju trijās daļās, iekļaujot gan asinis stindzinošas grāmatas, […]
Sākšu šo ierakstu ar, iespējams, pēdējās desmitgades oriģinālāko domu – atziņu, ka jauna gada sākums obligāti paģēr atskatīšanos uz iepriekšējos 12 mēnešos piedzīvoto. Tā kā pagājušogad blogā bieži valdīja klusums, un tas skāra arī iemīļoto ikmēneša favorītu rubriku, nospriedu, ka nepieciešama kompensācija – gada favorīti. Favorītu kopumā ir diezgan daudz, un man patīk kārtot lietas […]
Tējtasīte 