Ir pienācis brīdis, kad #PaliecMājās ir kļuvis par ko vairāk, nekā tikai introvertu dzīvesziņu. Taču par laimi grāmatas neviens vēl nav atcēlis. Tā nu vispārējā griķu un tualetes papīra panikas stāvokli iedomājos, ka vajadzētu izveidot kādu tematisku sarakstiņu lasāmvielas iedvesmai turpmākajām nedēļām līdz ārkārtas stāvokļa beigām.
Sarakstu sadalīju trijās daļās, iekļaujot gan asinis stindzinošas grāmatas, kuru varoņiem klājas daudz sliktāk kā mums pašreiz, gan grāmatas, kas vienkārši ir gana aizraujošas, lai palīdzētu aizmirsties, gan grāmatas, kas spēcina garīgo veselību laikā, kad par tās saglabāšanu noteikti nevajadzētu aizmirst.
Grāmatas par apokalipsi
1. Jana Vagnere – Vongezers
Pirmā grāmata, kas ienāca prātā, izdzirdot, ka Covid-19 ir ieradies uz palikšanu. Tiesa, šeit piedien neliels brīdinājums – lai gan Vongezers ir patiešām labs, spriedzes pilns trilleris ļoti atbilstošā tematikā, šobrīd to visticamāk nevajadzētu lasīt, ja jau tā domājat par bēgšanu uz tuvāko pazemes bunkuru. Pati lasīju šo grāmatu pirms vairākiem gadiem, un pēc tās vāku aizvēršanas vēl labu laiku nespēju tikt vaļā no indeves sastādīt potenciālā pasaules gala izdzīvošanas plānu.
Romāna darbība risinās mūsdienu Krievijā, ko, tāpat kā visu pārējo pasauli pārņēmusi nāvējoša gripas epidēmija. Lai izglābtos no šausminošās slimības un marodierisma, galvenā varone un viņas tuvinieki sapako pārtiku, uzpilda džipus ar degvielu un dodas cauri visai valstij uz pierobežu, kur cer rast mieru mednieku namiņā. Pa ceļam gadās visādi.
Psiholoģiski ļoti interesanta grāmata, kas ļauj paskatīties uz cilvēku rīcību (un cilvēcības izaicinājumiem) patiesās krīzes situācijās.
2. Džastins Kronins – Pāreja
Atšķirībā no Vongezera, kas, lai gan baisa, tomēr balstīta diezgan reālā situācijā, Pāreja lasītājam piedāvā pavisam fantastisku skatījumu uz apokalipsi. Šeit pasaules galu sola izraisīt militārā laboratorijā greizi nogājis eksperiments. Vīruss, kas ASV iedzīvotājus pārvērš par pārcilvēcīgi spēcīgiem mežoņiem. Gluži kā no šķaidāmajām filmām. Neskatoties uz šo vienkāršoto aprakstu, grāmatas sižets ir patiešām aizraujošs, vietām to papildina arī filozofiskas pārdomas, un šo vairāk nekā 800 lappušu biezo ķieģeli ir iespējams pavisam viegli “notiesāt” pāris piegājienos.
Pāreja ir pirmā triloģijas grāmata. Pirms kāda laiciņa tapa arī seriāls.
3. Nīls Geimens, Terijs Prečets – Labas zīmes
Šī apokalipse, atšķirībā no pirmajām divām, ir visnotaļ komiska. Divu fantāzijas literatūras dižgaru Geimena un Prečeta pierakstīti grāmatas galveno varoņu eņģeļa Azirafala un dēmona Kroulija centieni glābt pasauli no pastardienas, manuprāt, ir tieši tas, kas nepieciešams brīžos, kad gribas uzlabot omu. Ironija, lērums jancīgu varoņu (sākot no neveiksmīga raganu mednieka un beidzot apokalipses jātniekiem), 90. gadu popkultūras atsauces, asprātīgi dialogi un arīdzan viegli uztverams sižets.
Aizvadītajā gadā iznāca arī seriāls Good Omens ar Maiklu Šīnu un Devidu Tenantu galvenajās lomās.
Grāmatas, kas ļauj nedomāt par “apokalipsi”
4. Susanne Jānsone – Upurpurvs
Upurpurvs ir gleznaina grāmata ar gotisku ziemeļniecisku piesitienu. Stāsts par jaunu bioloģi, kas pēc vairākiem gadiem atgriežas dzimtajās mājās – nelielā Zviedrijas mazpilsētā, kur tuvējā purvā mīklainos apstākļos savainots kāds vīrietis. Varones, tāpat kā mistiskā purva, vēsturē savu uznācienu gaida ne viens vien noslēpums… Laba izvēle, ja pie sirds iet kriminālromāni ar īpatnēju atmosfēru un ne sevišķi ātru tempu.
5. Džeina Korija – Asinsmāsas
Psiholoģisks trilleris, kuram nav itin nekāda sakara ar pandēmijām, un kurš spēj lasītāju pieturēt dīvānā uz vairākām stundām (izlasīju Asinsmāsas dienas laikā). Stāsts par kādu sievieti un viņas negadījumā cietušo māsu. Romāna gaitā pamazām uzzinām arvien vairāk par negadījumu, un, protams, nekas nav tā kā izskatās. Man personiski šī grāmata šķita dziļāk izstrādāta par daudzu iecienītajām Neatrodamā un Meitene vilcienā, no kuru varonēm arī varēja sagaidīt jebko. Iesaku, ja patīk šis žanrs un grāmatas, kuras gluži vienkārši nav iespējams nolikt malā neizlasītas.
6. Žans Pols Didjēlorāns – Lasītājs vilcienā 6.27
Grāmata par grāmatu cilvēkiem, domāta grāmatu cilvēkiem. Sižets vēsta par kādu puisi, kas strādā makulatūras fabrikā, un viņa darba pienākumos ietilpst grāmatu iznīcināšana. Ik pa laikam viņš nozog dažas izdzīvojušās grāmatu lappuses un, braucot vilcienā uz darbu, sāk tās lasīt priekšā pārējiem pasažieriem. Vēl stāstā parādās meitene. Un maza drusciņa mīlestības.
Iespējams, sižets nav pats spraigākais, taču Lasītājs vilcienā uzbur brīnišķīgu atmosfēru un grāmatu mīlestība spraucas laukā pa visām šī romāna papīra šķiedrām.
Grāmatas, kas palīdz sadzīvot ar “apokalipsi”
7. Mets Heigs – Iemesli dzīvot tālāk
Šādās krīzēs nevar nerunāt arī par garīgo veselību. Pēdējos gados Latvijas grāmatu plauktos parādījušās arvien vairāk grāmatu, kas pievēršas cilvēka iekšējiem procesiem un runā par depresiju, trauksmi utt. Viena no pirmajām šāda veida grāmatām, ko izlasīju jau pirms laba brīža, ir britu rakstnieka Meta Heiga autobiogrāfiskais darbs Iemesli dzīvot tālāk, kurā autors dalās ar pārdomām, kā viņam izdodas sadzīvot ar depresiju. Neskatoties uz smago tematu, pati grāmata ir viegli lasāma un visnotaļ pozitīvi noskaņota.
8. Johann Hari – Lost Connections: Uncovering the Real Causes of Depression – and the Unexpected Solutions
Turpinot par garīgo veselību, jāpiemin vēl kāds vērtīgs ne-daiļliteratūras darbs, kas pievērsies depresijas skaidrojuma meklējumiem. Grāmatas Lost Connection autors žurnālists Johans Hari pats gadiem ilgi ir cietis no depresijas un lietojis antidepresantus. Savā pētnieciskajā darbā, apceļojot pasauli, viņš mēģina rast atbildes depresijas cēloņiem, kā arī meklē risinājumus, kas neietver tikai antidepresantu lietošanu.
Manuprāt, ļoti interesanta lasāmviela, kas ļauj palūkoties uz šo kaiti ne tikai no indivīda, bet arī kopienas un pat visas sabiedrības skatupunkta. Turklāt dara lasītājam saistošā veidā, balstoties uz reāliem piemēriem.
9. Elizabete Gilberta – Lielā burvība
Un noslēdzot uz gaišākas nots, #PaliecMājās daudziem radošajiem prātiem var būt forša iespēja īstenot sen atliktos projektus, rakstot, zīmējot, fotografējot, muzicējot, veidojot, darinot, pilnveidojot sevi utt. Elizabetes Gilbertas grāmata Lielā burvība ir īstens radošuma manifests, kas brīnišķīgi ļauj sevi sapurināt un motivēt uz darbošanos.
Nesen kaut kur manīju teicienu – enerģija rada enerģiju. Tad nu no manas puses novēlējums mums visiem šajā savādajā laikā būtu – saudzēsim sevi un citus, darīsim to, ko protam un mīlam un radīsim vairāk labas enerģijas. Kas zina – varbūt tā arī izplatās?
Tējtasīte 