Par e-grāmatām runājot…


Jau pirms kāda laiciņa Tējtasītē gluži nejauši aizsākās diskusija par e-grāmatu lasītājiem. Pārlasot komentārus, es nedaudz aizdomājos par šo tēmu. Noliekot malā, piemēram, tādus tehniskos aspektus, kā e-lasītāju baterijas darbības laiks vai ietilpība, visai interesants šķiet arī jautājums par to kā jauno tehnoloģiju ienākšana maina cilvēku lasīšanas paradumus un to, kā viņi iegādājas grāmatas.

Gudrie prāti ir izpētījuši, ka cilvēki pateicoties e-lasītājiem tagad lasa vairāk. Amazon apgalvo, ka briti, kas lieto Kindle tagad iegādājas četras reizes vairāk grāmatu kā pirms tam, turklāt uz katrām 100 papīra grāmatām tiekot pārdotas 114 e-grāmatas. Vēl daži cipari stāsta, ka 86 % cilvēku, kuriem pieder kāds no e-lasītājiem lasa grāmatas tajā vairāk nekā vienu reizi nedēļā, bet 51% lasa grāmatas ierīcē katru dienu. Neapšaubāmi, daļa nākotnes pieder elektroniskajam formātam. Tomēr interesanti būtu pafilosofēt kādas pārmaiņas tas nesīs sev līdzi.

Es zinu, ko tu lasīji pagājušajā vasarā!

Ir daudz veidu, kā cilvēki lasa, tik daudz individuālu pieredžu un paradumu, kas mainās atkarībā no cilvēka dzīves stila. Un pamazām ir pienācis tas brīdis, kad izdevējiem ir iespēja uzzināt, kas īsti notiek lasītāja galvā. Pirms kāda laika The Wall Street Journal bija publicējuši garu un interesantu rakstu par to kā e-lasītāju ražotāji ievāc un analizē datus no e-lasītājiem. Izrādās, ka cilvēka lasīšanas paradumi jau sen vairs nav tikai viņa privātā lieta, jo, piemēram, tādi grāmatu giganti kā Barnes & Noble un Amazon spēj piekļūt datiem par lasīšanas ilgumu, biežumu un iemīļotajiem žanriem taisnā ceļā no sava klienta e-lasītājiem, lai analizētu un izstrādātu jaunas stratēģijas kā piesaistīt lasītājus.

Barnes & Noble analizējot savus datus, ir izpētījuši, ka piemēram, ne daiļliteratūras grāmatas tiek lasītas fragmentēti, un garākās no tām biežāk tiek noliktas malā, kamēr daiļliteratūras darbi tiek izlasīti ”vienā rāvienā”. Tāpat dati norāda uz to, ka zinātniskās fantastikas, romantiska satura grāmatu un kriminālromānu fani grāmatas izlasa krietni ātrāk nekā citu žanru piekritēji, un pārsvarā pabeidz lasīt visas iesāktās grāmatas.

Vai lasītājs kļūs par rakstītāju?

Kamēr citi priecājas par to, ka beidzot ir iespējams labāk iepazīt savu lasītāju, ar cerību, ka arī rakstīšana uzlabosies, ir arī radošās brīvības aizstāvji, kuri apgalvo, ka grāmatai ir jāpatur tiesības būt tieši tik garai un sarežģītai kā iecerējis autors un tā absolūti neesot lasītāja darīšana. ”Mēs nesaīsināsim ”Karu un mieru” tikai tādēļ, ka kāds to nav spējis līdz galam izlasīt,”  intervijā ar The Wall Street Journal sacīja Farrar, Straus & Giroux prezidents Džonatans Galassi.

Šis citāts visai labi atspoguļo vienu no iespējamām problēmām, kas varētu aktualizēties arvien vairāk izplatoties elektroniskajam formātam. Vai iegūtie dati nākotnē neietekmēs to, kā grāmatas tiek sarakstītas, aizstājot māksliniecisko vērtību ar komerciālu skatījumu un veidojot literatūru pēc noteiktas veiksmes formulas? Proti, vai vēloties izpatikt pie sociālajiem tīkliem un spēlēm, pamazām aizvien vairāk pierodošajam lasītājam, netiks izmainīts tradicionālais grāmatas formāts?

Piemēram, digitālā izdevniecība Coliloquy piedāvā iespēju veidot interaktīvu stāsta turpinājumu, ļaujot lasītājam pašam izvēlēties kādi būs varoņi un kādā virzienā attīstīsies sižets. Lasītāju izvēle datu formā tiek ievākta un apstrādāta, lai tālāk nodotu to autoriem, kas ar šo informāciju darbojas tālāk, lai nākamajās grāmatās izpatiktu savam lasītājam. Gribot negribot nākas vaicāt vai e-grāmatu nākotne neizskatās visai līdzīgai  šajā attēlā redzamajai?

Mana grāmata, mana darīšana.

Ir vēl kāds aspekts, par kuru nevilšus nākas aizdomāties digitālajā laikmetā. Kā uztvert situāciju, kad lietotāja paradumi ir redzami kā uz delnas? No vienas puses, no e-lasītājiem iegūtie dati ir tikai skaitļi un cilvēka personība netiek ar tiem saistīta, taču no otras puses, cik patīkami ir iepirkties Amazon e-veikalā vai vērt vaļā un ciet iBook aplikāciju, zinot, ka visas tavas darbības tiek reģistrētas? Kur paliek intīmais un personiskais process esot divatā ar savu grāmatu?

Kiber drošības eksperts un autors Brūss Šeiners pauž interesantu viedokli, ka lasītāji iespējams, izvēlēsies neiegādāties e-grāmatas, kas runā par sensitīviem jautājumiem, piemēram, veselību, seksualitāti un drošību, bailēs, ka viņu lasīšanas paradumi tiek iegrāmatoti. ”Ir miljoniem lietu, ko mēs lasām un kuras vēlamies paturēt privātas,” tā Brūss Šeiners intervijā ar The Wall Streer Journal.

Vai drukātā grāmata tomēr ir iespējami stabilākais un drošākais formāts, vai tam pamatus zem kājām izsitīs tehnoloģija, rādīs laiks. Taču, ar šo rakstu vēlos vaicāt Tējtasītes lasītājiem – kāda ir jūsu attieksme pret pārmaiņām? Vai jūsuprāt, lasīšanas nākotne pieder e-grāmatām telefonā, e-lasītājā, planšetē? Varbūt audio grāmatām? Vai tomēr papīra grāmatām ar tipogrāfijas smaržu?

Attēli ņemti šeit un šeit.

18 komentāri

  1. Viena lieta ir grāmatu iegādāšanās – ar Kindle tā ir tik elementāra, ka tik turies. Līdzīgi Amazones policy, vari iegādāties vien nospiežot vienu pogu. Tieši tā iemesla dēļ arī mans e-lasītājs ir pārbāzts ar grāmatām, kuras, visticamāk, tik drīz arī neizlasīšu. Pieņemu, ka daudziem tā ir 🙂
    Otrs, protams, ir ērtums. Lidojumus vienmēr vieglāk paķert Kindlu, nemaz neatceros, kad es būtu ņēmis līdzi hardcover vai paperback grāmatu. Svars un izmērs mūsdienās nosaka daudz. Tāpat arī ietilpība. Un Kindle ir ietilpīgs 🙂

    Patīk

    1. Par sevi varu teikt to pašu – ja zinu, ka man jādodas ceļā, labāk izvēlos somā ielikt Kindle, nevis papīra grāmatu. Nelielais svars tiešām ir viens no lielākajiem plusiem. Turklāt tā vienmēr pa rokai ir vairākas grāmatas, atstājot izvēles iespēju. Mājas apstākļos gan man tīri labi patīk turēt rokā arī fizisko eksemplāru, ja vien tas nav pārākais ķieģelis 🙂 , ko grūti ilgstoši noturēt, piemēram, lasot gultā.

      Patīk

  2. Nezinu kā būs ar to lasīšanu 2050 gadā… Domāju arī tagad ir rakstnieki, kas izmanto vispārzināmas veiksmes formulas, lai uzceptu kārtējo bestselleru, tomēr man gribas cerēt, ka rakstīšana ir pietiekoši neprognozējams radoss process, lai to nevarētu iebāzt stingros veiksmes formulas rāmjos.
    Nesen tiku pie e-lasītāja. Pirms tam lasīju telefonā. E-lasītājā lasīt ir 100% foršāk. Lasi gandrīz kā grāmatu, tikai parasti grāmata ir smagāka. Ja salīdzina e-lasītāju un drukāto grāmatu tad man grūti izšķirties. Man patīk turēt rokā īstu grāmatu, tomēr atkārtošos par to e-lasītāja vieglumu… Un somā aizņem daudz mazāk vietas. Izvēlējos lasītāju, kas nav piesiets pie lielajiem grāmatu tirgotājiem, tā ka neviens par mani datus nevāks no lasītāja. Un tā nesenā ziņa, ka Amazon izdzēsis kāda Kindle saturu, jo tur it kā kādreiz kaut kas aizdomīgs bijis ielādēts man vispār šķita creepy.

    Patīk

    1. Man tikai vienreiz ir nācies sastapties ar šādu gadījumu. Pirms gada, ja pareizi atceros, man Kindls izmeta paziņojumu un izsvieda Bredberiju no ierīces.

      Patīk

    2. Oho, nebiju dzirdējusi par to, ka Amazon dzēsis Kindle saturu. Tas izklausās tiešām creepy. Viņi atklāj, ka grāmata ir ne no viņu veikala un dzēš laukā?

      Piekrītu, ka arī šobrīd noteikti ir cilvēki, kas strādā pēc šīm pārbaudītajām bestselleru formulām. Interesanti, kas notiks, ja to pārnesīs nākamajā līmenī, atļaujot lasītājam iesaistīties aizvien vairāk. No vienas puses jau forši, ka tiek domāts par patērētāju, taču no otras puses, ja es gribētu pati veidot stāstu, tad es visticamāk rakstītu savu romānu. Lasot kāda autora darbu, es paļaujos uz to, ka viņam ir pašam savs individuālais skatījums, kas var nesaskanēt ar manējo, tā sacīt – pārsteiguma elements.

      Par pašiem lasītājiem, tikko atcerējos vienu nelielu mīnusiņu, ko saskatu lasot e-formātā. Proti, bieži pazūd sajūta, ka lasītais iet uz priekšu. Laikam jau pietrūkst tās izjūtas, ka ar katru pāršķirto lapu tuvojos beigām. Bet tā citādi, man arī grūti izšķirties starp e-formātu un papīru, par labu tikai vienam.

      Patīk

      1. Man telefonā lasot drausmīgi nomāca lappušu skaits tūkstošos, kad procenti vilkās uz priekšu lēni kā gliemeži. Tagad ir redzu +/- lappušu skaitu tā kā būtu reālai grāmatai. Teiksim, ja drukātā veidā ir 300 lpp, tad arī e-lasītājā man rāda 300 lpp. un rāda, ka izlasīts teiksim 23/300. Man ar to pietiek.

        Patīk

        1. Mja, es arī neatteiktos no iespējas redzēt reālo lappušu skaitu, bet Kindle rāda tikai procentus.

          Patīk

          1. Auč. Tiešām nevar uzlikt, lai rāda lpp.? *klusiņām vēlreiz nopriecājas par sava e-lasītāja izvēli*

            Patīk

            1. Varbūt var, varbūt es vienkārši esmu tehnoloģiska tējkanna 😀 , taču līdz šim neesmu ieraudzījusi kā to izdarīt.

              Patīk

              1. Lasot grāmatu var uzspiest uz Home, tad parādās arī lpp skaits. Es tikai neesmu pārliecināts, ka tas atbilst taustāmās grāmatas lapu skaitam, kaut kā vienmēr liekas, ka nav pareizi.

                Patīk

                1. Padarbojos ap Kindle pogām un secināju, ka vienai grāmatai redz lappušu skaitu, ja grāmatas lasīšanas režīmā nospiež izvēlnes taustiņu, taču citai neredz. Amazon savā mājaslapā raksta, ka tas esot atkarīgs no pašas grāmatas – vai tās datos ir iekļauta opcija redzēt reālo lappušu skaitu, vai nē.

                  Patīk

  3. Starp citu, domāju, ka nevis Amazon vai kāds cits izmet grāmatu, bet gan tas ir kāds sistēma sgļuks. Jo piemēram, kad lasīju datorā caur Adobe Digital Edition, dažas grāmatas ik pa laikam pazuda no mana grāmatplaukta.

    Ļoti viegls veidz ir nelietot internetu e-lasītājā. Tad nevienam nebūs pieejas pie tā, ko un kad lasi!:)

    Patīk

    1. Par to interneta nelietošanas variantu piekrītu. Vispār izdevīgi turēt wi-fi izslēgtu arī, lai lieki neēd lasītāja bateriju.

      Patīk

      1. Es nemaz to nepievienoju savās jaunajās mājās un, visiem citem Wi-Fi ir zem atslēgas, ta, kā… 🙂 Ir pārāk daudz cilvēku, kuri izmanto Kindle, nedomāju, ka viņi seko visiem! 🙂

        Patīk

    2. No Adobe grāmatas avr pazust arī tad, ja Tev nav pilnas pieejas tām. T.i. ja esi aizlienējusi, piemēram. Bet runājot par Kindli – bija speciāls brīdinājums, ka grāmata neatbilst Amazones(Kindla) politikai un viss, tā pazuda. Tas ir mazliet savādāk, ja grāmata vnk pazustu uz visiem laikiem 🙂 Bet tieši šī iemesla dēļ es turu divas rezerves kopijas – viena ir datorā, bet vienu turu “mākoņos.”

      Patīk

      1. Tā kā man ir jau gadiem kas līdzīgs paranojai, es visu turu divās kopijās 😀 Paranoja man sākas tad, kad sāku studēt, pēkšņi viens svarīgs darbs pazuda uz neatgriešanos un 24 h laikā man nācās to atjaunot no sākata gala… Bija grūti, tagad man mūzika ir gan datorā, gan MP3, pietam viena un tā pati, kā arī visa mūzika vēlreiz ir iekopēta ārējā cietajā diskā, pat tā, kuru neklausos jau gadiem… Kā saka, sargā sevus datus pats un tehnika būs pateicīga par to, ka to nedauzi! 😀

        Patīk

  4. Reku ir tas raksts par Amazon http://litreactor.com/news/amazon-closes-customers-account-and-remotely-wipes-kindle-wont-explain-why Uz diezgan izplūdušu aizdomu pamata šie izdzēsa kādas norvēģietes kontu un visas grāmatas no Kindle.

    Patīk

    1. Izlasīju rakstu. Izklausās varen dīvaini. Īpaši tas, ka Amazon neko nepaskaidroja sīkāk. Bet vismaz labi, ka sabijās no sliktās publicitātes un atdeva kontu atpakaļ.

      Patīk

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.