Amerikāņu indī apvienības fun. ģitārista Jack Antonoff muzikālais solo projekts ar interesanto nosaukumu Bleachers savu debijas albumu Strange Desire klausītāju ausīm pasniedza jūlija vidū. Lai gan kādā intervijā mūziķis atklājis, ka jaunais albums tapis lielā noslēgtībā un par tā esamību zinājuši tikai tuvākie cilvēki, mākslinieks arī atzinis, ka neplāno pamest fun.
Enerģiskajā indī popa ripulī, ko daži kritiķi jau paspējuši nodēvēt par šīs vasaras harizmātiskāko un pilnasinīgāko albumu, dzirdamas vienpadsmit kompozīcijas. Pirmais albuma singls ar nosaukumu I Wanna Get Better pie faniem nonācis jau šī gada februārī un tā video klipu veidojusi neviena cita, kā hipsterīgā seriāla Girls zvaigzne Lena Dunham (starp citu, arī Jack Antonoff draudzene).
Pāris albumu apskatnieki Strange Desire piekabinājuši 80. gadu mūzikas birku (man šajā sakarā nez kādēļ nāk prātā tieši lēni šarmantā kompozīcija Wake Me) un tas nepārsteidz, ņemot vērā pazīstamo sintētisko piesitienu un brīžam himniskos toņus. Taču šī 80. gadu aura nebūt nepiešķir albumam naftalīna smaku. Gluži otrādi. Strange Desire ar tikai sev raksturīgo skanējumu šķiet pat ļoti piederīgs 2014. gada muzikālajai vasarai.
Albuma lirikās sadzirdamas tādas frāzes, kā I didn’t know I was lonely ’til I saw your face vai If you’re feeling small, I’ll love your shadow, taču Bleachers muzikālā psihoterapija nebūt neatstāj gaudulīgu vai melanholisku noskaņu (skaists melanholiskais izņēmums varētu būt Take Me Away ar kanādiešu mūziķes Grimes piedalīšanos). Par to pārsvarā rūpējas enerģiskie ritmi, kas spilgti iezīmējas arī manās personīgajās albuma favorītēs – lipīgajā Shadow un pozitīvi lādētajā Like a River Runs. Mazliet šaubos vai par enerģisku nosaukt arī manu vislielāko šī albuma favorīti Reckless Love (kaut kā spēju iedomāties, ka šo varētu izpildīt arī nedaudz priecīgāki Hurts), taču šī bija pirmā dziesma, kuras melodija lika man to noklausīties vēlreiz, līdzi paraujot arī pārējo albumu.
Strange Desire ir līdzi dungojams albums, kurā iedziļinoties var samanīt dažu lielāku vai mazāku bēdu, kurām kādā dzīves posmā gājis cauri teju katrs no mums. Taču uzteicama ir Bleachers spēja neieslīgt muzikālajā depresijā un tieši tas padara šo albumu tik viegli klausāmu. Iesaku!
Tējtasīte 
Ha, `nedaudz priecīgāki Hurts` lika pasmaidīt! Sasodīti trāpīgs novērojums – traģikomisks Hurts patiesi derētu kā “Reckless Love” izpildītāji. 🙂
Liels Tev paldies par albumu viegli vasarīgai noskaņai – ko tādu meklēju jau pāris dienas, konsekventi “paejot” garām šim, bet pieķeroties drūmākiem ierakstiem. Manuprāt, “Strange Desire” gan varēja drusku citādi sakārtot, jo ar jaudīgu dziesmu secību šīs ieraksts paspīdētu vēl spožāk.
PatīkPatīk
Prieks, ka noderēja 🙂 Man šķiet, šis albums tiešām ir vasarai kā radīts. Es drūmajam galam parasti pieķeros vairāk uz rudens pusi, tad prasās kaut ko smagāku.
Tev varētu būt taisnība par to secību. Man šķita, ka pirmajā albuma pusē sakārtotas spēcīgākās dziesmas un otrajā jau nedaudz sāk aptrūkties asuma.
Es ļoti labprāt dzirdētu kā Reckless Love izklausās Hurts izpildījumā, domāju, ka būtu skaisti (tiesa, man it viss, ko Hurts dzied, šķiet skaisti – vieni no maniem mīļākajiem izpildītājiem)
PatīkPatīk
Jau sen skatījos kaut ko pozitīvu, bet saturīgi jēdzīgu, ko paklausīties vasarai aizejot, lai pavilktu garstāvokli. Plus, video ir smieklīgs un labi uzfilmēts, sniedzot arī vizuālu baudījumu.
Svukārt “Reckless Love” atgādina Hurts pirmsākumus, bet ar šī mirkļa māksliniekiem man saistās visai maz.
Kopumā – albums lielisks un ieteikums ar prieku ņemts vērā.
PatīkPatīk
Jā, Bleachers garastāvokļa pavilkšanai ir labs, tām dziesmām piemīt kaut kas pacilājošs.
Es parasti esmu slinka uz video klipu skatīšanos un nepievēršu tiem lielu uzmanību, bet jāpiekrīt, ka šis tiešām bija trāpīgs. Ar interesi noskatījos līdz galam un humoriņš arī īstajā vietā.
PatīkPatīk
[…] ka apskatīsim mūziku, bet tā kā mūzika šonedēļ bija tikai Daiņa blogā kā Coldplay un Sofijas Darkas blogā kā Bleachers, tad ar to arī […]
PatīkPatīk