Marta grāmatas


Marta grāmatas1Sveiciens aprīlī, šeit jūs uzrunā mazliet novēlojies marts! Lai gan pagājušais mēnesis man ir bijis visnotaļ aizņemts, es izrādījos čakla grāmatu lasītāja. Vai pareizāk būtu sacīt – klausītāja. Jo martā manas kājas bija okupējuši garām pastaigām domāti apavi, bet ausis – veselas trīs audio grāmatas. Tā kā laika man joprojām ir maz, bet izlasīto grāmatu kaudzītē atrodamas dažas (ja esam precīzi, tad piecas) pieminēšanas vērtas, nolēmu izveidot nelielu martā izlasīto grāmatu apkopojumu, līdzīgi kā esmu pasākusi to darīt ar filmām Mazajos filmu komentāros. Šī gan nekļūs par regulāru praksi, jo rindā drūzmējas arī grāmatas, kas pavisam noteikti nopelnījušas pilna apmēra apskatus, tomēr kādreiz jau var nedaudz paslinkot. Turklāt, kurš gan nemīl sarakstus, atskatus un apkopojumus?

Outliers by Malcolm Gladwell

OutliersMartu iesāku un pabeidzu ar non-fiction audio grāmatām. Outliers ir kārtējais sacerējums no mana iecienītā socioloģijas plauktiņa. Malkolms Gladvels pietiekami vienkāršā un saistošā manierē stāsta par to, kādēļ daži no mums kļuvuši veiksmīgi, kamēr citi joprojām sēž uz dīvāna un gaida savu lielo iespēju. Viņš piemin tā saukto rags to riches  konceptu, apgalvojot, ka skatījums uz individuālo ģēniju, kas panācis visu tik vien kā ar smagu darbu, esot pārāk virspusējs, lai izdarītu secinājumus par konkrētā cilvēka dzīvi – lai izprastu kāda cilvēka ceļu uz panākumiem, nepieciešams ņemt vērā arī ārējos faktorus. Piemēram, piedzimšanu īstajā laikā un vietā, dzīves laikā satiktos cilvēkus, kas kaut kādā veidā ir palīdzējuši ne tikai veidot personību, bet, iespējams, snieguši arī finansiālu vai morālu atbalstu, kā arī kultūrvēsturisko fonu, kas iestiepjas vairāku paaudžu garumā un pirmajā acumirklī varbūt nemaz nešķiet acīmredzams veiksmes vai neveiksmes indikators. Mani šajā grāmatā visvairāk uzrunāja fakts, ka autoram izdevies atlasīt nudien daudz interesantu piemēru no dažādām dzīves jomām. Sākot ar to, kādēļ rīsu audzēšana palīdz attīstīt matemātisko domāšanu un beidzot ar to, cik svarīga ir pilotu savstarpējā komunikācija, uz skrejceļa nosēdinot lidmašīnu. Gladvela darbus lasīšu vēl.

Yes Please by Amy Poehler

Yes PleaseNo socioloģijas dodamies pie komēdijas. Patiesībā jau nemaz tik tālu nav jāiet – ja uz dzīvi paskatās caur attiecīgo prizmu, tad tāds joks vien galā sanāk. Eimijai Polerei joki arī sanāk. Īpaši audio grāmatas formātā. Yes Please klausījos, staigājot ar suni un draudzējoties ar agri ienākušos pavasari, un šī grāmata manī atjaunoja (drīzāk jau radīja) patiku pret memuāriem un autobiogrāfijām. Polere savā memuārā šķiet godīga, nesamākslota un kaut kur tur apakšā zem jokiem un kickass attieksmes sadzirdama arī tāda forša sirsnība, ko nevar nepamanīt, ja tur vaļā abas ausis un sirdi. Nodaļas par komediantu darba sīkajām peripetijām, iespējams, var uzdzīt nelielu žāvu, ja nav sekots līdzi aktrises karjerai, taču pats grāmatas vēstījums, piemēram, no personu detalizētā izklāsta pārāk necieš. Paēdis paliek gan fans, gan klausītājs-parastais.

Bossypants by Tina Fey

BossypantsSavu memuāru Eimijas Poleres kolēģe un draudzene Tīna Feja sarakstīja pirmā. Šis Yes Please, stila ziņā, visnotaļ līdzīgais izdevums ierunāts pašas autores balsī, iznāca jau 2011. gadā. Es gan sāku ar Poleres grāmatu, jo man patīk jaunas, spīdīgas mantiņas. Tomēr šīs abas grāmatas ir visnotaļ līdzīgas – asprātīgas un nesamākslotas, turklāt tās sarakstījušas un ierunājušas savā jomā spēcīgas sievietes. Klausoties Bossypants, man šķita, ka līdztekus sarkastiskajiem stāstiem par savu privāto dzīvi un komēdiju kopumā, Tīnas Fejas rakstītajā parādās arī pa kādai feministiskai notij, jo autore gana daudz laika velta arī tam, lai aplūkotu, ko nozīmē būt sievietei šovbiznesā. Man gribējās nedaudz vairāk smiešanās vērtu epizožu, tomēr teikšu, ka šī ir laba lasāmviela brīžos, kad dzīvē (vai aiz loga) pietrūkst saules.

Through the Woods by Emily Carroll

Through the WoodsNo audio grāmatām devos pie grafiskajām novelēm un izlasīju vienu īpaši baisu. Mēs jau no bērnu dienām zinām, ka visas briesmas uz mums šķielē tieši no meža puses. Melni sarkanajos toņos ieturētā Through the Woods sevī nes vairākus īsus, lakoniskus un šermuļus uzdzenošus pastāstiņus par biedējošām būtnēm un radībām, ar savu glūnīgo klātbūtni pagodina naivos mirstīgos. Nejautājiet, kādēļ, taču manas pirmās asociācijas, izlasot šo ilustrēto stāstu krājumiņu bija – ja E. A. Po būtu zīmējis grafiskās noveles… Minimālas ilustrācijas un minimāls teksts, pārsteidzošā kārtā, sniedz maksimāli šausminošu efektu. Un spriežot pēc Goodreads atsauksmēm, šis mazais brīnums paguvis nobaidīt ne tikai mani un bariņu citu lasītāju, bet arī Patriku Rotfusu.

The Mirk and Midnight Hour by Jane Nickerson

The Mirk and Midnight Hour by Jane NickersonPiektā šodien aprunājamā grāmata beidzot pārstāv daiļliteratūru tās visierastākajā formā. Par Džeinas Nikersones pirmo romānu Strands of Bronze and Gold pirms pāris gadiem biju ļoti priecīga. Tik ļoti priecīga, ka acumirklī atzīmēju arī autores nākamo romānu, kā obligāti lasāmu. The Mirk and Midnight Hour ir kādas skotu leģendas pārstāsts, izmantojot par fonu ASV pilsoņu karu. Man patīk vēsturiski romāni un tā sauktā dienvidu gotika, un es zināju, ka man patiks arī autores stils – no vienas puses viegls un domāts jauniešiem, no otras puses pietiekami inteliģents, lai neaizvainotu lasītāju ar muļķībām. Pietiekami inteliģenta ir arī šī romāna galvenā varone, kas netālu no savām mājām atrod ievainotu pretinieku armijas kareivi un nolemj tam palīdzēt atveseļoties. Nav jābūt ģēnijam, lai saprastu, ka šeit smaržo pēc mīlas stāsta, taču mani īpaši interesēja tieši gaisā virmojošās vudū noskaņas un mistikas pieskāriens. Diemžēl šī, it kā labi sarakstītā, grāmata mani atstāja nedaudz vienaldzīgu – nezinot oriģinālo leģendu, mana drūma fantāzija jau bija aizklīdusi tumšākos ūdeņos un izpeldējusi krastā, tik vien kā nopurinājās un devās tālāk. Tiesa, ja es spētu ceļot laikā, es droši vien atgrieztos pagātnē un savai 16 vai 17 gadīgajai ”sev” šo ieteiktu izlasīt, kā vienu no tiem jaukajiem, nesarežģītajiem stāstiem, kuru nekad nevar būt par daudz.

Ko jūs labu izlasījāt martā?

4 komentāri

  1. Dainis Gžibovskis · · Atbildēt

    Through the Woods iekļāvu savā “must read” sarakstā.
    Kad esmu laukos, vakarus veltu pastaigām pa mežu ceļiem, tāpēc ceru, ka pēc šīs grafiskās noveles izlasīšanas man nenāksies mainīt savus ikvakara paradumus laukos. 😀

    Patīk

    1. Es domāju, ka ar baidīšanos no meža vien nepietiks, novelē parādās arī noslēpumaini kaimiņi, ļauni radinieki un vēl baisa istaba pilī 😀 Diezgan pilns komplekts.

      Patīk

  2. Tā grafiskā novele izklausās dikti jauka 🙂 Yes Please man ļoti patika, lai gan pirms tam par autori neko nezināju un arī to seriālu neskatos. Ja par martu, tad nekā īpaši man nelasījās. Vienīgā riktīgi aizraujošā grāmata bija Lorensa “Muļķu princis”.

    Patīk

    1. Grafiskā novele ir dikti jauka… nu, tāda ”šausmīgi” jauka 😀 Es arī Poleres seriālu neskatos, zināju viņu tikai pēc skata un vārda, bet gribējās kaut ko humorīgu un to arī saņēmu.
      ”Muļķu princi” es arī noteikti gribēšu izlasīt.

      Patīk

Komentēt

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.