Ziemassvētku brīvdienas ir kā radītas vieglai lasāmvielai. Šoreiz mana izvēle krita uz ļoti meitenīgi noformētu, populārās britu blogeres Zoe Sugg (pazīstama arī kā Zoella) debijas romānu jauniešiem – Girl Online. Lielā mērā par šo izvēli jāpateicas tieši manai pēdējā laika interesei par dažādiem Youtube kanāliem un tajos sastopamajiem video blogeriem (ar interesi mēs šeit saprotam pārlieku ilgu dirnēšanu internetā).
Zoellas blogā un vlogā pārsvarā tiek runāts par modi un kosmētikas produktiem, taču ik pa laikam tajos iemaldās arī stāsti par dzīvi un dažādas aktivitātes. Lai gan nesekoju vlogeres darbībai tik cītīgi, lai tagad spētu atstāstīt viņas ceļu uz slavas saulīti, vairāk nekā 5 miljoni skatītāju un lasītāju tomēr kaut ko nozīmē. Nozīmē tik ļoti, ka jaunā blogere ir ne tikai pamanījusies tikt pie savas skaistumkopšanas produktu līnijas, bet arī nodevusi lasītāju vērtējumam literāru darbu, kas pirmajā pārdošanas nedēļa Lielbritānijā kļuvis par šī gada pirktāko debijas romānu. Saprotams, jo lielāka ir grāmatas ažiotāža, jo nīgrāka kļūst sabiedrības ērgļa acs, tādēļ arī Girl Online nācies piedzīvot nelielu PR krīzīti – zinātāji runā, ka romāna tapšanai patiesībā izmantoti ”rēgu rakstnieka” pakalpojumi. Proti, pastāv visai reāla iespēja, ka Zoella savu romānu nav sarakstījusi (viena) pati.
Kā jau minēju, Girl Online auditorija ir pusaudži, līdz ar to arī pati romāna protagoniste Penija ir tikai piecpadsmit gadus veca. Rudmatainā meitene ir talantīga fotogrāfe, kas par spīti savai mīlošajai un pārsaldināti perfektajai ģimenei, pamanījusies iedzīvoties mazvērtības kompleksos, tādēļ īsti neprot izvēlēties pareizo draugu kompāniju (piekritīsiet taču – visai ticama skolas laika situācija). It kā ar to nepietiktu, Penijai ticis arī neveiklības gēns – meitene visai bieži pamanās sevi nostādīt muļķīgās situācijās, kuras, lai gan brīžiem robežojas ar tipiskām kino komēdiju klišejām, tomēr mēdz izvilināt lasītājā smaidu (vai vismaz vajadzību pēc facepalm).
Noliekot malā humoru, Penijai, ir piešķirta arī viņas dzīves lielā sāpē – apstāklis, kuru būs nepieciešams pārvarēt. Šajā gadījumā tās ir panikas lēkmes, kas meiteni nomāc pēc autoavārijas, kurā viņa un viņas vecāki uz neilgu laiku tikuši iesprostoti automašīnā. Lai cīnītos ar šo un citām savām problēmām, Penija izlemj rakstīt blogu. Protams, anonīmi. Par viņas alter ego ar vārdu Girl Online zina tikai viens vienīgs cilvēks – viņas labākais draugs, kura uzticība izšķirošā brīdī, protams, tiek pārbaudīta.
Visas Penijas problēmas un romāna īstā sižetiskā attīstība sākas brīdī, kad meitene pamanās sevi pamatīgi apkaunot skolas pasākumā, un, labākajās digitālā laikmeta tradīcijās, šis apkaunojums tiek ierakstīts video un palaists nekontrolējamajā tīmeklī. Šajā drūmajā brīdī ne saukts, aicināts uzrodas piedāvājums pavadīt Ziemassvētkus Ņujorkā un Penija laimīgi izmanto izdevību aizbēgt no Anglijas un savām problēmām, lai… Nu, tas jau vairs nebūs nekāds spoileris, ja sacīšu, ka jaunā meitene iepazīstas ar jaunu puisi un tālākā romāna līnija paiet rozīgos toņos, fonā skanot Ziemassvētku dziesmām…
”If today were a Christmas movie, then this morning would be the bit where it cuts to a soft-focus montage of super-happy scenes, while “Jingle Bells” plays in the background. All of us laughing and joking and comparing stocking gifts around the breakfast table. Noah and I building a “snow princess” for Bella in the back garden. Dad joining us for a snowball fight. Mum and I helping Sadie Lee peel about a million Brussels sprouts.”
Lasot šo romānu, es pierakstīju sev galvā mentālu piezīmi – šis ir chick-lit ļoti jaunām meitenēm. Nekā netrūkst. Ir ļoti sakopta vide ar skaistām dekorācijām, smaržīgām svecēm un glītām telpām, ir turīgi vecāki, kuri burtiski dievina viens otru un savus bērnus (turklāt strādā simpātiskās profesijās, piemēram, māte ir bijusi aktrise, tagad kāzu plānotāja), un, protams, ir lieliskais vīrietis (puisis), kas ne tikai cīnās ar sāpīgu pagātni, bet arī brīnišķīgi spēlē ģitāru un sacer dziesmas varonei par godu. Vārdu sakot, romānā ir attēlota ideāla pasaule, kas turpina mierīgi griezties samērā ilgu laiku. Par laimi, brīdī, kad lasītājam šķiet, ka cīņai ar cukurvati pie grāmatas tomēr būs jāpaņem un jāpiekož kāds pipargurķītis, autore iegrūž varoni lielā, jaukā un pat visai negaidītā (nu labi, varbūt gaidītā, bet vismaz neparedzamā) problēmā. Domāju, ka man pat nav jāpiebilst, vai un cik laimīgas ir šī stāsta beigas…
“If you could invite any fictional character to a picnic, who would it be?” I instantly smile. Noah’s random questions are definitely great icebreakers. “Augustus Waters from The Fault in Our Stars,” I say. “So I could bring him back to life.” “Great answer,” Noah says. “I’d bring that sappy guy from Twilight—so I could kill him.”
Es vēlējos šo romānu izlasīt divu iemeslu dēļ – pirmkārt, mani māca ziņkārība, vai no Youtube zvaigznes iespējams pārtapt labā rakstniecē un otrkārt, mani piesaistīja fakts, ka romāna galvenā varone ir blogere (izskatās, ka šādi stāsti pamazām sarodas arvien vairāk). Tiesa, jau romāna pirmajās nodaļās man nācās sev atzīties, ka esmu šim darbam nedaudz par vecu, un talkā bija jāņem mūžam eksistenciālie jautājumi – kā es jutos savos piecpadsmit? Vai toreiz man šī grāmata būtu patikusi?
Viennozīmīgu atbildi uz šo jautājumu es neatradu, acīmredzot iemiesošanās pagātnes sevī nebūt nav tik vienkārša padarīšana. Tomēr palaižot vaļā kritiskās prāta rāmja slūžas, man izdevās pieņemt spēles noteikumus un šīs pasteļtoņu literatūras lasīšana vedās daudz vieglāk, un arī secinājumi sanāca daudz mīlīgāki. Tagad, pāris dienas pēc Girl Online izlasīšanas, es pat gribētu sacīt, ka neskatoties uz visiem debijas romāna klupšanas akmeņiem (pieļaujot, ka autore kaut necik tomēr ir bijusi pati Zoella), šis stāsts neaizdzen lasītkāri arī tajos, kas nav šīs grāmatas tipiskā auditorija. Jā, romāns var šķist pārāk vienkāršots, tajā netrūkst klišeju vai līdz galam neizveidotu varoņu, kas dažkārt atgādina fonā dejojošus kartona cilvēciņus no filmas Viens pats mājās. Tomēr grāmatai piemīt kaut kas sirsnīgs, gluži kā tās vāks Girl Online ir dzīvespriecīga, simpātiska un pozitīvisma pārpilna. Kas gan vēl labāk piederas Ziemassvētku laikam?
Tējtasīte 
Man tieši šī grāmata tagad ir ielikta kindlā. Esmu iesākusi, bet nekur tālu neesmu tikusi. Sāku lasīt, jo pačekoju Zoellas video youtubē utt. Taču…jau jūtos par vecu 😀 Es vispār sākumā domāju, ka tā grāmata ir par viņu pašu un to, kā viņa sāka vlogot, kā kļuva populāra utt(nosaukums jau arī tāds piederīgs :D). Tikai pēc tam meklējot vairāk info sapratu, ka tā viss nav un tas ir vnk romāns.
PatīkPatīk
Vecuma sajūta laikam šajā gadījumā ir neizbēgama 😀
Man arī sākumā likās, ka stāsts būs par pašu Zoellu. Bet patiesībā jau romānā tiešām var saskatīt šādas tādas līdzības ar viņas vloga tematiem. Piemēram, viņa savā vlogā ir publicējusi video par savām panikas lēkmēm, un arī grāmatas galvenajai varonei tādas piešķirtas. Kā arī, tā visa romāna vide ar spuldzīšu virtenēm, smaržīgām svecēm, glītām drēbēm u.c.,man atgādināja pašas blogeres video. 🙂
PatīkPatīk