Pasaulē atzītā rakstnieka Nīla Geimena vārds neprasa īpašus skaidrojumus – ikvienu šī autora darba tulkojumu latviešu valodā gaidu ar nepacietību un kāroju izlasīt. Arī jaunākais no šī plaukta – grafiskā novele/pasakas interpretācija ar nosaukumu Vārdotāja un vārpstiņa (The Sleeper and the Spindle), ko Ievas Melgalves tulkojumā izdevusi Zvaigzne ABC, nav izņēmums.
Vārdotāja un vārpstiņa ir acij ārkārtīgi tīkams izdevums, kas tapis, Nīlam Geimenam sadarbojoties ar ne mazāk populāro mākslinieku Krisu Ridelu. Tieši viņš parūpējies, lai šim klasisko pasaku postmodernajam pārstāstījumam tiktu nodrošināts arī atbilstošs vizuālais fons. Tiesa, ilustrācijas, neskatoties uz to, ka ir brīnišķīgi uzzīmētas, nešķiet nedz maigas un pūkainas nedz bērnišķīgas – manuprāt, tāds nav arī darba saturs.
Meiteņu spēks
Veidojot šo stāstu, Nīls Geimens ir izmantojis populāru pasaku tēlus, tā teikt, jaunās skaņās. Stāsta galvenās varones – karalienes – pagātnē slēpjas atgadījums ar ļaunu pamāti un dusēšanu stikla zārkā, savukārt meitene, kuru viņai jāizglābj no līdzīga likteņa (jā, šajā stāstā nav prinča baltā zirgā, bet gan tīrs meiteņu spēks), sadūrusies ar vārpstiņu un dus pils tornī, kamēr tās pakāji no iebrucējiem (glābējiem) sargā simtiem asu rožu kātu.
Tā kā arī visu karaļvalsti, gluži kā tornī gulošo meiteni, draud pārņemt mūžīgā miega lāsts, karaliene atliek savas kāzas un, dažu spēcīgu kalnraču-rūķu pavadībā, steidzas glābt pasauli. Tiesa, nonākusi galamērķī, viņa uzzina patiesību, kas nedaudz atšķiras no gaidītās.
Postmoderna pasaka pieaugušajiem
Vārdotāja un vārpstiņa ir viegli, taču ne virspusēji lasāms darbs. Lasītājs īpaši padziļināti neiepazīst tēlu raksturus, sižets virzās uz priekšu, sekojot visai klasiskai varoņa ceļa struktūrai un apraujas salīdzinoši ātri (man vienkārši gribējās lasīt vēl un vēl), turklāt jau ar ierasto un gaidīto kulmināciju, kurā ļaundaris atklāj savus plānus.
Taču, neskatoties uz to, maniere, kādā šis stāsts ir izstāstīts, un dubultā nozīme, ko iespējams salasīt starp varoņu darbībām, aizķeras prātā. Ir gan feminisms, gan mūžīgas jaunības kults, gan šķipsniņa identitātes meklējumu, gan vienkārši pasmaidīšana par klasiskajiem pasaku kanoniem.
Lai gan grāmata teorētiski tiek rindota bērnu un jauniešu literatūras (young adult) plauktā, man šķiet, ka gluži labi šī pasaka ies pie sirds arī pieaugušajiem lasītājiem, kuri spēs novērtēt autora stilu un pamanīt mūsdienu pasaules akcentus. Tikai Nīla Geimena stāstā senā karaļvalstī dzīvojoša karaliene var piepeši pajautāt, vai kādam neatrastos šķiltavas.
Šo nelielo izdevumu iespējams izlasīt pusstundas laikā, taču, kā jau visi Nīla Geimena darbi, arī Vārdotāja un vārpstiņa liek lasītājam brīdi pēc vāku aizvēršanas padomāt. Un varbūt pat pāršķirstīt atkārtoti, lai vēl reizi paskatītos uz skaistajām, ar zelta ornamentiem papildinātajām ilustrācijām. Iesaku fantāzijas žanra un pasaku cienītājiem.
Grāmatas eksemplārs saņemts no izdevniecības Zvaigzne ABC apmaiņā pret godīgu vērtējumu.
Tējtasīte 