Pirmo reizi lasītājus ar Rīvijas Geralta stāstu poļu rakstnieks Andžejs Sapkovskis iepazīstināja vēl aizvadītā gadsimta 80. gados. Līdz latviešu fantāzijas literatūras cienītājiem ragaņa piedzīvojumi ceļoja visai lēni. 2016. gadā Zvaigzne ABC izdeva pirmo stāstu cikla grāmatu Pēdējā vēlēšanās, savukārt pavisam nesen plauktos Māra Salēja tulkojumā nonāca tās turpinājums Likteņa zobens.
Lai gan Likteņa zobens sastāv no vairākiem apjomīgiem stāstiem, tas itin viegli lasāms arī kā romāns. Manuprāt, pirms ķerties pie šīs daļas lasīšanas, būtu visai svētīgi iepazīties arī ar agrāko izdevumu Pēdējā vēlēšanās, par kuru savu neviltoto sajūsmu blogā izteicu jau pāris gadus atpakaļ.
Kā jau kārtīgai fantāzijas literatūrai piedien, Likteņa zobena darbība notiek autora izdomātā (un viduslaiku mērcītē kādu brīdi paturētā) pasaulē ar visām no tā izrietošajām sekām. Proti, neierobežotām iespējām pārsteigt lasītājus ar arvien jaunām neparastām vietām un lietām.
Mūsu stāsta galvenais varonis, raganis Rīvijas Geralts, ceļodams pa Sapkovska radīto universu, turpina pirmajā grāmatā aizsākto mitoloģisko mošķu bendēšanu. Lasot Pēdējo vēlēšanos, grāmatas lappusēs samanīju ne mazums svešādas, galēšanai derīgas radības, ar kurām raganim nācās tikt galā stāstu ietvaros. Lasot Likteņa zobenu, samanīju arī ne mazums tēlu un cilvēcisko attiecību pinekļus ar kuriem raganim arīdzan nācās… tikt galā. Un brīžiem šķita, ka šis varētu būt krietni sarežģītāks uzdevums nekā zobena vicināšana.
Stāstā sastopamies gan ar gaisīgo un pļāpīgo bardu Ugunspuķi, gan Geralta Ahilleja papēdi un liktenīgo sievieti – burvi Jeneferu, kā arī ar kādu jaunu un, manuprāt, nozīmīgu personāžu, par kuru gribētos dzirdēt (un pieļauju, ka arī dzirdēsim) arī nākamajās grāmatās. Un uz stāstu cikla motīviem balstītajā, drīzumā gaidāmajā Netflix seriālā The Witcher.
Likteņa zobens izved lasītāju cauri dažādām brīnišķīgi maģiskām un noslēpumainām darbības vidēm, sākot no jūras dzīlēm un beidzot ar valdzinošu, taču draudīgu pasaku mežu, un ļauj apsveicināties ar, šoreiz salīdzinoši plašāk pazīstamām, pārdabiskajām būtnēm, piemēram, pūķiem, nārām vai driādām.
Tomēr autoram raksturīgajā manierē šie nedaudz tumšāk iekrāsotie fantastiskie tēli darbojas mazāk pasaku un vairāk filozofiskā vai varas attiecību kontekstā. Vēloties saglabāt savas pašnoteikšanās tiesības cilvēku pamazām iekarotajā pasaulē, saprātīgas maģiskās būtnes ne tikai slēpjas vai pielāgojas, bet arī cīnās par savu vietu zem saules. Un raganim ne vienu reizi vien nākas pārbaudīt arī pašam savu morālo kompasu, lai saprastu, kurā pusē atrodas viņš pats.
Likteņa zobens ir gluži kā piedzīvojumu kaleidoskops, kas vienlaikus ļauj lasītājam ielūkoties arī tajā, kas slēpjas “kaujas lācītim Geraltam vēderā”. Maģiskā pasaule, ko radījis Andžejs Sapkovskis, nav tikai ārēja. Tā mainās un attīstās arī pašā ragaņa prātā, padarot šo krājumu savā ziņā emocionāli krāsaināku par tā priekšteci. Vai zem Geralta draudīgās ārienes, savādajām acīm un baltajiem matiem, mīt arī empātija un spēja pieķerties?
Likteņa zobens ir spēcīgs turpinājums lieliskā grāmatu sērijā, kuru noteikti ceru ieraudzīt līdz galam iztulkotu latviešu valodā.
Citas blogā publicētās grāmatu atsauksmes un recenzijas lasi šeit.
Grāmatas eksemplārs saņemts no izdevniecības Zvaigzne ABC apmaiņā pret godīgu vērtējumu.
Tējtasīte 